Dendrotomogrāfija jeb koku stumbra stāvokļa diagnostika
Dārza guru ir uzņēmums, kas pārbauda koka pašreizējo stāvokli ar dendrotomogrāfijas aparāta palīdzību. Pārbaužu rezultāti un ieteikumi tiek saprotami izklāstīti un uzskatāmi dokumentēti. Kokaugu slimību konstatēšanas gadījumā firma "Dārza guru" var veikt intravenozo minerālvielu ievadi ar mikroinjekcijas aparātu.
Koku stumbra stāvokļa diagnostiku var veikt ar dažādām metodēm. Visvienkāršākā ir vizuālā novērtēšana, kad pēc koka vainaga noārdīšanās pakāpes, stumbra rētām, dobumiem, izaugumiem, piepju augļķermeņiem tiek novērtēts koka stāvoklis. Klasiska ir izklaudzināšana, cenšoties pēc skaņas noteikt stumbra dobuma apmērus. Tomēr neviena no šīm metodēm nespēj dot pilnīgu atbildi uz jautājumu par stumbra iekšējo bojājumu apmēriem.
Precīzāka metode ir urbuma izdarīšana ar Spreslera svārpstu, ar kura palīdzību iespējams iegūt apmēram 5mm resnu urbuma serdeni un pēc tā daudz precīzāk noteikt bojājumu apmēru. Tai pašā laikā stumbra bojājumi reti kad ir vienmērīgi un tādēļ nepieciešams veikt vairākus urbumus, lai varētu spriest par infekcijas izplatīšanos dažādos virzienos. Turklāt urbumu izdarīšana palielina jaunu infekciju draudus.
No modernākām metodēm pieminama koku stumbra izmeklēšana ar rezistogrāfu - koka stumbrā ar rezistogrāfa palīdzību tiek iedzīta tieva tērauda adata, bet uz rakstošās lentes iegūti koka pretestības mērījumi - sanāk kaut kas līdzīgs sirds kardiogrammai. Tomēr līdzīgi kā ar Spreslera svārpstu - arī šajā gadījumā nepieciešami vairāki urbumi. Pozitīvi šai metodei ir tas, ka bojājumu apjomi ir krietni mazāki. Šāda ierīce tiek izmantota koku diagnostikā Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī.
Progresīvākā un pilnīgākā no izmeklēšanas metodēm ir skaņas tomogrāfija jeb dendrotomogrāfija. Tās priekšrocība ir ne tikai iegūtās informācijas apjoma ziņā, bet arī tas, ka skaņas tomogrāfija nav saistīta ar koka bojāšanu. Nagliņas, kas tiek iedzītas koka stumbrā skaņas viļņa radīšanai, tik tikko aizskar dzīvo audu slāņus, un to nodarītais posts ir krietni mazāks par laputu uzlidojumu.
Dendrotomogrāfija balstās uz skaņas izplatīšanās atšķirībām dzīvā un bojātā koksnē. Izvietojot ap stumbru sensorus un no katra uz katru no tiem ar speciāla magnētiskā āmura piesitienu raidot skaņas signālu, uz datora ekrāna iegūst virtuālu stumbra "šķērsgriezumu", kur ar speciālas datorprogrammas palīdzību salīdzinoši viegli atšķirama veselā koksne no koksnes ar dažādu bojāšanās pakāpi. Šāda veida mērījumus var veikt dažādos aukstumos un ar datorprogrammas palīdzību iegūt pat interesējošā stumbra posma trīsdimensiju attēlu. Ierīkojot pazemes komunikācijas, ar šo ierīci var noteikt atsegto sakņu "piederību" noteiktam kokam.
Koka stumbra stāvokļa diagnostika ar dendrotomogrāfa palīdzību aizņem 1-2 stundas, prasa kvalificētu personālu, kam ir gan dendrologa zināšanas, gan prasme rīkoties ar šo iekārtu. Tomēr jāatceras, ka dendrotomogramma un dendrologa slēdziens nav ne brīnumlīdzeklis, ne gaišreģa pravietojums. Neviena iekārta neizdrukā verdiktu par to, kuru koku cirst un kuru - ne.
Dendrotomogramma ir jāizvērtē speciālistam, kurš, analizējot visus apstākļus, arī pieņem lēmumu rekomendēt koku saglabāt, vai tomēr - nozāģēt. Ir bijuši arī anekdotiski gadījumi, kad zemes īpašnieks pieprasa garantijas koka stabilitātei noteiktā laika termiņā - turpat vai - kura gada, kura mēneša, kurā dienā un ap cikiem koks gāzīsies. Uzstādīt šādas prasības ir muļķīgi. Šāds precedents gadījies ar kādu mājas īpašnieku, kurš pavisam nesen pie "bīstamā" koka uzcēlis māju, ierīkojot komunikācijas, iespējams, apcirtis koka saknes un par katru cenu mēģinājis panākt, lai dendrologs atzīst koku par bīstamu un novācamu. Jāatceras arī, ka, pieaugot vēja ātrumam un sagriežoties liktenīgajā virzienā, gāzties var ikviens koks. Tātad - tas ir īpašuma apdrošināšanas jautājums.
Dendrotomogrāfiju nevajadzētu izmantot gadījumos, kad koka stāvokļa diagnostiku var veikt ar vienkāršākām metodēm, tomēr, ja darīšana ir ar dižkoku vai vērtīgu citzemju sugas eksemplāru, arī lēmumam par tā saglabāšanu vai likvidāciju ir jābūt rūpīgi izsvērtam. Tomēr, lai arī dendrotomogrāfijas izmaksas ir augstas, šīs metodes izmantošana var atmaksāties. Mēdz gadīties, ka zemes īpašnieks vai apsaimniekotājs regulāri iegulda lielas naudas summas tāda koka vainaga kopšanā, kuru drošības apsvērumu dēļ jau sen vajadzēja aizvietot ar jaunu.
Latvijā dendrotomogrāfija vēl pagaidām, var teikt, ir bērna autiņos. Sadarbojoties ar kokkopjiem - arboristiem, tiek apmācību un eksperimentālos nolūkos izmantots apstādījumu koku diagnostikā. Pasaulē šī metode tiek izmantota daudz plašāk, tomēr aparatūras dārdzības un, attiecīgi, izmeklējumu izmaksu dēļ tā netiek izmantota masveidā. Tai pašā laikā valstīs, kur ir novērtēta koka vērtība pilsētvidē, kā arī sakārtoti civiltiesiskās atbildības jautājumi saistībā ar avārijas koku radīto apdraudējumu un pašu koku apdrošināšanu, piemēram, jaunu būvju vai pazemes komunikāciju celtniecības gadījumā, šo metodi lieto arvien biežāk.
[+] [-]