Infrastruktūras nolietojuma dēļ mājokļi applūst arvien biežāk
Kā liecina Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) dati, šķidrumu un tvaiku noplūdes jeb tā sauktās applūšanas gadījumi ir biežākais nelaimes veids, ar ko saskaras mājokļu īpašnieki, kas apdrošinājuši savus mitekļus. Kā liecina statistika, ūdens un kanalizācijas sistēmu nolietojuma dēļ šīs nelaimes notiek arvien biežāk, pieteikto atlīdzību skaitam katru gadu arvien pieaugot par vairākiem procentiem.
Šī gada deviņos mēnešos applūšanas gadījumi ir 41% no visiem privātā īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem. Tradicionāli tie veido trešo daļu no visiem pieteikumiem, taču skaits arvien pieaug. 2010.gadā šādu pieteikumu bija 36%, 2011.gadā - 37%, bet šogad 9 mēnešos - jau 41%.
„Šķidruma noplūdes gadījumi ir cieši saistīti ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu nolietošanos. Daudzi no apdrošinātajiem īpašumiem tikuši būvēti 70. un 80.gados, un šīs sistēmas ne vienmēr ir renovētas, tāpēc noplūdes risks tikai paaugstinās. Otra daļa mājokļu, kur notiek negadījumi, ir pēdējā desmitgadē celtās ēkas, kas treknajos gados bieži vien tika būvētas lielā steigā, būvdarbi ne vienmēr bija kvalitatīvi, turklāt, beidzoties būvniecības garantijas periodam, atklājas nekvalitatīvā darba sekas,” norāda BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.
70% no visiem šķidruma un tvaiku noplūdes gadījumiem notiek tieši dzīvokļos, kas norāda, ka līdztekus dažādām ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmu avārijām pastāv arī neuzmanīga kaimiņu rīcība. Bieži šķidruma noplūdes veidojas sadzīves tehnikas, piemēram, veļas mašīnas vai dvieļu žāvētāju bojājumu rezultātā. Daļā appludināšanas gadījumu vainojamas nedienas ar santehniku vai remontu laikā radušies misēkļi, pēc kuriem pie vainīgā remontētāja vēršas pārējie kaimiņi ar pretenzijām, aicinot kompensēt zaudējumus. Šādos gadījumos vainīgo no neparedzētām izmaksām var glābt vienīgi biezs naudas maciņš vai arī civiltiesiskā apdrošināšana.
„Fiziskās personas civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ļauj ne tikai polises īpašniekam, bet arī kaimiņiem justies droši par appludināšanas gadījumā radīto seku likvidēšanu un zaudējumu apmaksu. Turklāt appludināšanas gadījums nebojā kaimiņu attiecības, jo par visu parūpējas apdrošinātājs, tādējādi kaimiņiem nav jāiesaistās savstarpējās cīņās par nodarīto zaudējumu piedziņu. Diemžēl praksē sarunas, ja tās par atlīdzības apmēru cietušajam ir jārisina pašam, visbiežāk beidzas diezgan nepatīkami. Parasti kaimiņu attiecības līdz ar naudas piedziņu pamatīgi sabojājas. Turklāt BALTA pieredze rāda, ka appludināšanas gadījumi atkārtojas – tie dzīvokļi, kas reiz jau applūduši, var to piedzīvot atkārtoti,” skaidro Ingus Savickis.
BALTA pieredzē ir dažādi fiziskās personas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumi – gan tādi, kad zem vainīgā tiek nopludināti trīs stāvi pēc kārtas, gan tādi, kur šķidruma noplūde notiek 4.stāvā, 2. un 3.stāvā bojājumu nav, bet applūdis ir 1.stāva dzīvoklis. Visbiežāk cietušajiem nodarītie zaudējumi ir apmēram 1000 latu, bet nereti ir arī gadījumi, kad summa sasniedz vairākus tūkstošu latu. Savukārt šāda polise, kas ļauj neuztraukties par iespējamiem izdevumiem nelaimes gadījumā, maksā salīdzinoši nelielu summu – parasti tie ir daži desmiti latu.
Šī gada deviņos mēnešos 19% no privātā īpašuma apdrošināšanas izmaksātajām atlīdzībām sedz tieši šķidruma un tvaika noplūdes radītās sekas. BALTA dati liecina, ka vidējās izmaksas dzīvokļa īpašniekam, lai segtu appludināšanas sekas, ir vidēji 417 lati. Dzīvojamās mājas īpašnieka vidējie izdevumi, kas paredzēti appludināšanas seku novēršanai, ir vidēji 702 lati. Visbiežāk appludināšanas gadījumos tiek bojāti grīdas segumi, griesti un sienas. Apdrošinātāja BALTA lielākā izmaksātā atlīdzība šādā gadījumā reģistrēta 2010.gadā, kad, mājas īpašniekiem atrodoties ceļojumā, privātmājas pirmajā stāvā plīsa ūdens caurule, sabojājot teju visu pirmā stāva grīdas segumu.
