V. Morlīni: skolēni ārvalstīs patiesi iepazīst savu nāciju un sevi
“Ārvalstu skolēni iepazīst savas nācijas kultūru un tradīcijās, kā arī sevi pašu, īpaši esot prom no mājām,” norādīja "AFS Intercultural Programs " prezidents Vinčenco Morlīnī (Vincenzo Morlini) paneļdiskusijas “Starpkultūras pieredzes integrācija formālajā izglītībā” laikā.
V. Morlīnī teikto papildināja Sandra Daubure, kura pirms nepilniem 25 gadiem devās apmaiņas programmā uz ASV. S. Daubre stāstīja, ka mācoties ārvalstīs viņa iepazina sevi un kļuvu tolerantāka pret cietiem cilvēkiem, kultūrām. Vislabākais veids kā iepazīt otru kultūru esot dzīvojot attiecīgās nācijas ģimenēs nevis viesnīcās, uzsvēra Sergejs Filonovičs (Сергей Филонович), kurš 1990.gados pirmais ieviesa apmaiņas programmas kustību Latvijā.
Attiecībā uz to, vai vietējās skolas ir ieinteresētas uzņemt ārvalstu skolēnus, diskusijā iesaistījās Andris Priekulis, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors (katru gadu ģimnāzijā tiek uzņemti vairāki ārvalstu studenti). Viņš norādīja, ka ārvalstu skolēni bagātina skolas dzīvi, jo ārvalstu skolēni saviem klasesbiedriem dažādos veidos prezentē savu valsti un kultūru. Balstoties uz vairāku gadu pieredzi, A. Priekulis atzīst, ka Latvijas skolās bieži ir problemātiski ieskaitīt neformālajā izglītībā apgūto vielu. Saistībā ar šo aspektu Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Igors Grigorjevs, ierosināja, ka šis jautājums jārisina katras skolas individuālā līmenī, proti, pirms jaunieša došanās apmaiņas programmā, skolēna vecākiem ar skolas vadību jāparaksta abpusēja vienošanās par to, ka ārvalstu skolā apgūtā viela tiks akceptēta atgriežoties pēc gada Latvijā.
Bijusī izglītības ministre Tatjana Koķe pauda viedokli, ka 21.gs. tā gan vairs nav problēma uzturēt labā līmenī apmaiņas programmas dalībnieka zināšanas – “sazināties ar saviem skolotājiem izmantojot Skype programmu, kopīgi iziet cauri vielas darba uzdevumiem, apņēmīgs skolēns var vienmēr”. Līdz ar to apmaiņas programmas skolēns neiekavē mācību vielu apguvi nevienā priekšmetā.
Diskusijas noslēgumā V. Morlīni piebilda, ka pasaule ar katru sekundi kļūst aizvien globalizētāka un tieši apmaiņas programmas skolēni ir tie, kuri veido tiltus starp dažādajām kultūrām. “Principā, šodien veidojas jaunā sabiedrība,” tā V. Morlīni.
“AFS Latvija” ir starpkultūru izglītības organizācija, kuras galvenais darbības virziens ir vidusskolēnu apmaiņu nodrošināšana. Tā pārstāv starptautisko asociāciju “AFS Intercultural Programs”. Organizācija darbību Latvijā uzsāka 1990. gadā. 25 gadu laikā ar organizācijas palīdzību mācību apmaiņas programmās uz ārvalstīm devušies vairāk nekā 640 vidusskolēnu, savukārt Latvijā no citām valstīm uzņemti ap 860 jauniešu. AFS vispasaules tīklā ir vairāk nekā 60 partnervalstu.
