Iedzīvotājiem Latvijā dažāda izpratne par neformālās izglītības iespējām
Lielākā daļa (88%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka neformālā izglītība ir svarīgs izglītības ieguves veids, kam būtu vajadzīgs lielāks valsts un pašvaldību atbalsts. Tai skaitā pārliecinošs aptaujāto vairākums (86%) arī piekrīt, ka neformālā izglītība būtu strauji jāattīsta, lai paplašinātu apgūstamo jomu klāstu, – tā liecina Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras aprīlī veiktā sabiedriskās domas aptauja.
Noskaidrojot, kādas, pēc iedzīvotāju domām, ir sfēras, kurās neformālā izglītība ir visnoderīgākā, vairāk nekā puse (55%) aptaujāto atklāj, ka visveiksmīgāk šādā veidā iespējams apgūt svešvalodas. Diezgan bieži respondenti arī apstiprina, ka neformālā izglītība ir īpaši noderīga, lai apgūtu elektronikas un informātikas tehnoloģijas (44%), kā arī iegūtu zināšanas pakalpojumu sfērā (34%). Tikmēr eksaktās zinātnes atzīmējuši tikai 11% respondentu, perspektīvākas šīs jomas apguves iespējas saskatot citās izglītības iestādēs.
Galvenais neformālās izglītības sniegtais ieguvums, pēc aptaujāto domām, ir spēja attīstīt un pilnveidot savu personību (54%), tostarp iedzīvotāji pozitīvi vērtē neformālās izglītības pieejamību, nediskriminējot mācīties gribētājus pēc vecuma, izglītības līmeņa, tautības vai nodarbošanās (39%). Taču svarīgi arī, ka katrs trešais aptaujātais (34%) atzinīgi novērtē neformālās izglītības laikā iegūtās kompetences, kas vieglāk palīdz atrast darbu.
“Ļoti pozitīvi, ka iedzīvotāji aizvien vairāk novērtē neformālās izglītības piedāvātās iespējas.Kā apliecina aptauja, katrs trešais atzinīgi novērtē mācību laikā iegūtās kompetences, kas palīdzējušas vieglāk atrast darbu. Sevišķi svarīgas šīs iegūtās prasmes ir tieši jauniešiem, kuri vēl tikai meklē savu pirmo darba pieredzi, tāpēc ir būtiski, ka iedzīvotāji apzinās to, ka dalība projektos, brīvprātīgais darbs, apmācības vai citas neformālās izglītības aktivitātes šajā gadījumā sniedz iespēju ne tikai iegūt vai papildināt jau esošās zināšanas, bet arī pilnveidot personību, paplašināt kontaktu loku un paaugstināt savu konkurētspēju darba tirgū,” situāciju komentē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore Daina Sproģe.
Kā liecina aptauja, pēdējo divu gadu laikā neformālās izglītības aktivitātes apmeklējusi trešdaļa iedzīvotāju. Jāatzīst, ka vairākums aptaujāto (58%) pēdējo gadu laikā gan nav apmeklējušinevienu no neformālās izglītībasrīkotajām aktivitātēm. Kā galvenos neapmeklēšanas iemeslus aptaujātie min laika (29%), finanšu (26%) un informācijas (24%) trūkumu, taču, neskatoties uz to, 8% respondentu neviens no iepriekšminētajiem faktoriem nav traucējis, lai neformālās izglītības aktivitātes apmeklētu regulāri.
Precizējot, kādās neformālās izglītības aktivitātēs aptaujātie ir iesaistījušies, teju puse (49%) norāda, ka ir apmeklējuši kursus, kas paredzēti profesionālās darbības uzlabošanai, piemēram, apguvuši
datoru vai svešvalodu prasmes. Gandrīz tikpat bieži (45%) aptaujātie kursos arī apguvuši jaunu arodu, bet retāk piedalījušies aktivitātēs, kur zināšanas iegūtas starptautiskā vidē, piemēram, dodoties Eiropas Brīvprātīgajā darbā vai braucot apmaiņas programmā.
Tādējādi secināms, ka iedzīvotājiem Latvijā ir dažāda izpratne par neformālās izglītības iespējām. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras administrētajos projektos, piemēram, “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektos vai Jaunatnes politikas valsts programmas projektos neformālā izglītība tiek izmantota kā plānots, strukturēts un vadīts process, kuram ir skaidri noteikti mērķi un uzdevumi. Neformālā mācīšanās notiek atvērtā un atbalstošā vidē, un to vada jaunatnes darbinieks, mentors, brīvprātīgais vai cita atbalsta persona, balstot to četros pamatprincipos: mācīties būt, mācīties būt kopā ar citiem, mācīties darot un mācīties mācīties.
Vaicājot, kas iedzīvotājus vairākmotivētu iesaistīties neformālās izglītības aktivitātēs, 45% atzīst, ka pēc kursu pabeigšanas vēlētos iegūt atzītu sertifikātu vai diplomu, kas apliecina iegūtās zināšanas un prasmes. Tāpat liela daļa (36%) uzskata, ka viņus motivētu, ja neformālajai izglītībai būtu pievērsta lielāka uzmanība no darba devēju puses. Katrs desmitais uzskata, ka novērtētu, ja iegūtais neformālās izglītības diploms būtu starptautisks.
Jāpiebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra pašlaik strādā pie tā, lai Youthpass sertifikāts, kuru iegūst ikviens programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu dalībnieks un kurš ir starptautiski atzīts, tiktu ieviests un atzīts arī nacionālā līmenī.
Izvērtējot kompetences, kuras, pēc iedzīvotāju domām, visaugstāk vērtē darba devēji, lielākā daļa (85%) uzskata, ka tās ir profesionālās zināšanas jomā, kur tiek meklēts darbinieks. Teju puse – 48% arī uzskata, ka tiek vērtētas prasmes strādāt komandā, 45% norāda komunikācijas prasmes, bet 39% – valodu zināšanas. Kā liecina iegūtie dati, minētās prasmes sasaucas arī ar to, ko, pēc respondentu domām, piedāvā neformālā izglītība. Iedzīvotāji atzīmē, ka galvenie ieguvumi ir profesionālās zināšanas (55%), komunikācijas prasmes (53%), kā arī prasme strādāt komandā (37%). Tāpat aptaujātie augstu novērtē iegūtās pielāgošanās spējas (37%).
“Profesionālās zināšanas ir tikai viens no aspektiem, kuru darba devējsvērtē savā nākamajā darbiniekā. Spēja uzklausīt, argumentēti paust savu viedokli, strādāt komandā, elastīgi pielāgoties, izrādīt iniciatīvu un uzņemties atbildību – tās ir tikai dažas no kompetencēm, kuras jaunieši gūst, darbojoties projektos, kuros tiek izmantotas neformālās izglītības metodes. Tos darbiniekus, kuriem ir gan formālajā, gan neformālajā izglītībā iegūtās zināšanas, darba devējs novērtēs. Ir gandarījums arī pēc aptaujas rezultātiem redzēt, ka neformālās izglītības sniegtās iespējas iedzīvotāji Latvijā novērtē,” stāsta Daina Sproģe.
