Uz skolu no sešiem vai septiņiem gadiem – māmiņu pieredzes stāsti
Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas virzītā idejas par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma ir izsaukusi plašas diskusijas sabiedrībā, tostarp ir savākti 11 000 paraksti par to, lai tiktu saglabāta esošā kārtība, kad bērni skolas gaitas uzsāk no septiņu gadu vecuma, ar retiem izņēmumiem sešu vai astoņu gadu vecumā pēc vecāku ieskatiem. Virkne izglītības nozares profesionāļu uzsver, ka tieši šī brīža kārtībā ir visatbilstošākā, jo bērni ir dažādi, arī viņu gatavība uzsākt skolas gaitas ir ļoti individuāla. Pieredzē par to, kad bērns ir gatavs uzsākt mācības skolās, dalās divas māmiņas ar atšķirīgiem stāstiem.
Zināšanu jomā gatavs, emocionāli – nē
Santa ir māmiņa, kuras dēls uzsākas skolas gaitas septiņu gadu vecumā, un tā paša gada decembrī zēnam apritēja astoņi gadi. Par savu izvēli viņa stāsta: “Esmu gandarīta, ka nesākām iet skolā agrāk, jo šajā vecumā dēls bija emocionāli un psiholoģiski daudz nobriedušāks, viņam nebija grūtību iejusties skolas vidē. Faktiski jau mans dēls pats pateica, ka ir gatavs mācīties, turklāt tā, kā tas ir paredzēts skolā. Raugoties no zināšanu aspekta, jāsaka, ka lasīt un rēķināt atbilstošā līmenī viņš prata jau daudz agrāk, taču es uzskatu, ka tas nebūt nav vienīgais kritērijs, pēc kura var secināt, ka bērns ir gatavs skolai. Sešos gados zināšanu jomā viņš bija gatavs skolai, bet emocionāli nē. Tikai pēc gada redzēju, ka viņš labi spēj tikt galā ar savām emocijām, ilgāk koncentrēties kādai lietai u.tml. Lai gan akadēmiski bērnudārzā viņš bija ļoti labi sagatavots, šobrīd, ejot pirmajā klasē, dēlam nav garlaicīgi, jo skolotāja spēj atrast diferencētu pieeju, piemēram, dodot manam dēlam papildus uzdevumus. Pateicoties tam, ka dēls, uzsākot skolas gaitas, bija pietiekami emocionāli nobriedis, viņš mācās ar prieku.”
Skola absolūti nebija piemērota tik mazam bērnam
Ilze ir māmiņa, kuras meita mācības skolā uzsāka no sešu gadu vecuma. Šobrīd, atskatoties uz lēmumu, Ilze saka: „Toreiz šķita, ka meita bija gatava, bet tagad saprotu, ka gatavība mācību ziņā, proti, prasme lasīt un rēķināt atbilstošā līmenī, vēl nenozīmē gatavību iet skolā.”
„Bērnudārzā meitiņa visu bija apguvusi perfekti – prata lasīt un rēķināt atbilstoši savam vecumam, tāpēc izlēmām, ka uz skolu var doties arī no sešiem gadiem. Bet skolas plašums un bērnu daudzums tomēr radīja lielu stresu. Mācības nenotika vienā telpā, tāpēc visu laiku bija bažas, vai meita spēs atrast vajadzīgo klasi, vai spēs orientēties, lai atrastu ēdnīcu, labierīcības, garderobi u.c. nepieciešamās telpas. Skola absolūti nebija piemērota tik mazam bērnam, kurš brīžiem vēl īsti nesaprot, kur atrodas. Ja bērnudārzā meita bija pieradusi pie mīļas vides, kur katrs bērns tiek apčubināts, tad skolā bija vairāk katrs par sevi, jo klasē bija 28 vai 29 bērni. Skolā nebija pagarinātās grupas, tāpēc pieņēmu lēmumu aiziet no darba. Mums nav omes, kas varētu izņemt mazo no skolas, stundas beidzas jau dienas vidū, tāpēc šķita, ka tas ir labākais risinājums.. Tik mazu bērnu nevar vienu laist no skolas mājās, lai līdz vakaram gaida vecākus. Arī auklītes pakalpojumi nebija risinājums, jo bērnam gana daudz stresa radīja skola, vēl viena sveša cilvēka ienākšana viņa ikdienā būtu papildus satraukums un stress. Šobrīd meitiņa mācās 2. klasē, ikdienā visus skolā uzdotos darbus viņa pilda ar manu atbalstu, tā teikt „sēžu klāt”, un arī klases audzinātāja atzīst, ka, raugoties uz visiem bērniem, ir jūtams, ka mana meita uzsākusi mācības no sešiem gadiem,” piebilst Ilze.
Nenoliedzami, ir bērni, kuri gan emocionāli, gan fiziski ir gatavi uzsākt skolas gaitas jau sešu gadu vecumā, un arī šobrīd vecākiem ir iespēja pieņemt tādu lēmumu un sūtīt bērnu skolā agrāk. Taču ir virkne gadījumu, kad arī septiņu gadu vecumā bērns nav pietiekami emocionāli nobriedis, tāpēc ir būtiski saglabāt esošo kārtību.
Viedokļus apkopoja Neatkarīgās izglītības biedrība un Latvijas Privāto pirmskolu biedrība
