Publicēti pētījuma par mazākumtautību skolu skolēnu piederības sajūtu Latvijai rezultāti
6. maijā, "Birojnīcā", Berga Bazārā, Rīgā tika prezentēti biedrības "Ascendum" atbalstītā pētījuma "Mazākumtautību skolu skolēnu identitāte un piederība Latvijai" rezultāti. Pētījums un tā kopsavilkums prezentācijas formā no šodienas ikvienam interesentam pieejams biedrības “Ascendum” mājaslapā. Izpēti piecu mēnešu garumā veica pētniece Māra Laizāne, noskaidrojot mazākumtautību skolu skolēnu viedokli par sabiedrībā ilgstoši pastāvošajiem stereotipiem, kas skar viņus un viņu piederības sajūtu Latvijai.
Māras Laizānes pētījumā izmantota „biedru etnogrāfiju” kā antropoloģiskās izpētes metode, ļaujot pētījuma dalībniekiem pašiem kļūt par pētījuma veicējiem – koriģējot pētījumā apskatāmos jautājumus, runājot ar vienaudžiem un apspriežot pētījuma rezultātus. Tas ļāvis iegūt tādu jauna veida metodoloģisku skatījumu uz mazākumtautībām, kuru veidojuši paši mazākumtautību pārstāvji, pārvarot barjeras un stereotipus, kas šķir pētnieku un pētījuma dalībniekus. Pētījumam tika atlasīti 89 skolēni no 9 mazākumtautību skolām visā Latvijā. Pētījumu konsultēja Aivita Putniņa un Ilze Mileiko.
Viens no būtiskākajiem pētījuma secinājumiem skar mazākumtautību skolu skolēnu identitāti, kas nav vis viens veselums, ko var attiecināt uz ikvienu mazākumtautības pārstāvi, bet tā ir ļoti sadrumstalota un dziļi individuāla lieta sajūtu līmenī. Mazākumtautību skolu skolēni nejūtas piederīgi Krievijai, tajā pašā laikā viņi nejūtas arī kā latvieši, jo uzskata, ka tas ir asiņu jautājums – par latvieti var piedzimt. Šie divi iemesli rada ne vien atsvešinātību no valsts pamatiedzīvotājiem un politikas, bet arī atstumtības sajūtu kopumā.
Pētījuma rezultāti atklāj arī to, ka mazākumtautību jaunieši ir patriotiski un jūtas piederīgi Latvijai, kā savai dzimtenei, īpaši to izjūtot brīžos, kad ir lieli, visu tautu vienojoši notikumi, kā 18. novembra svinības, Dziesmusvētki, Līgo. Pievēršoties izglītībai, bilingvālās izglītības jautājums tiek uztverts ļoti racionāli, pamatā izglītības kvalitātes nozīmē. Jaunieši izvēlas mazākumtautību skolas, jo vēlas apgūt un kopt savu kultūru, bet tajā pašā laikā svarīgākais ir konkurētspējīgas izglītības iegūšana. Savukārt domājot par izglītošanos nākotnē, jaunieši plāno studēt ārzemēs, tomēr vēlas pēc studijām atgriezties Latvijā.
Pētījuma “Mazākumtautību skolu skolēnu identitāte un piederība Latvijai” kontekstā arī profesors Ivars Ījabs paudis savas pārdomas: “Pagājušās nedēļas beigās, kad es savā emuāra ierakstā tiku aprakstījis latviešu un Latvijas krievvalodīgo politiskās attieksmes Ukrainas krīzes sakarā, komentāros kāds lasītājs tika kavējies pārdomās par šķietamo neatbilstību krievvalodīgo uzskatos. Šonedēļ nāk klajā pētījums par mazākumtautību skolu skolēniem, kurš varētu mums sniegt atbildes uz šo jautājumu. Proti, kā īsti Latvijas krievvalodīgo jaunieši redz savu vietu un nākotni Latvijā, kādas ir viņu politiskās lojalitātes, un kā viņi redz savas attiecības ar latviešiem.”
Plašāks ieskats pētījumā:
