Dr. Stīvensona pierādījumi reinkarnācijas esībai. Ticēt vai nē?
Reinkarnācija ir dvēseles pārdzimšana no vienas miesas citā. Uzskata, ka tas notiek, lai dvēsele tiktu šķīstīta, un tikai, kad tā ir šķīsta un brīva, tā var nonākt debesu valstībā un gūt mūžīgo mieru. To īpaši piekopj Indijā, kur reinkarnācija ir daļa no hinduisma un budisma. Reinkarnācijas aizstāvji ir bijuši arī sengrieķu filozofi Platons un Pitagors.
Reinkarnācijas pēdas
Bērnu atmiņas
Panākumiem bagātais psihiatrs Dr. Stīvensons veica pētījumu ar 3 tūkstošiem bērnu, kuri bija 4-10 gadus veci. Bērni spēja atcerēties savu iepriekšējo dzīvi, savu iepriekšējo vārdu, dzimšanas dienu vai pat miršanas datumu un veidu, kā viņi miruši. Daudzi varēja arī nosaukt vietu, kur dzīvojuši, ko darījuši, savus iepriekšējos ģimenes locekļus, savus mājdzīvniekus un paust cita veida informāciju, ko parasti bērni nevarētu zināt, pie tam viņi to darīja ar baismīgu precizitāti un sakritību ar vēstures liecībām.
Dažreiz bērnu pagātne atstāja tik lielu iespaidu, ka tie vēlējās, lai viņus sauc iepriekšējās dzīves vārdā, tie skuma pēc saviem radiniekiem, dažreiz pat atsvešinājās no savas tagadējās ģimenes. Jāpiebilst, ka šie bērni nebija nekādas hipnozes varā; tās bija parastas atmiņas, kas laika gaitā aizmirstas, un tas, pēc Dr. Stīvensona domām, ir labākais reinkarnācijas pierādījums.
Zīmes uz ķermeņa
Vēl viens reinkarnācijas pierādījums, kā uzskata Dr. Stīvenss, ir iedzimtas zīmes. Viņš pamanīja, ka dažiem bērniem, kurus pētīja, bija zīmes uz ķermeņa, kas atbilda brūcēm, no kurām viņi it kā bija miruši iepriekšējā dzīvē. Piemēram, kāds zēns, kas it kā bija iepriekšējā dzīvē nomiris no bises šāviena galvā, šajā dzīvē piedzima ar deformētu ausi. Vēlāk, izpētot faktus par kādu mirušu vīrieti pirms vairākiem gadiem, izrādījās, ka zēna auss deformējums ir tieši tāds pats kā mirušā vīrieša brūce. Šo faktu apstiprina gan fotogrāfijas, gan citi dokumentēti pierādījumi.
Dažos gadījumos bērniem trūka roku vai kāju pirksti, vai pat visa ekstremitāte, kas it kā pazaudēti iepriekšējā dzīvē un trūkst arī šajā.
Talanti
Ir tā saucamie „brīnumbērni”, kuri neizskaidrojami ātri attīstās. Piemēram, visiem pazīstamais Volfgangs Amadejs Mocarts, kurš jau 3 gadu vecumā atšķīra akordus, 4 gadu vecumā spēlēja un 5 gados jau komponēja. Lai kā to skaidrotu, nav saprotams, kāpēc brīnumbērnu smadzenes ir savādākas nekā citiem. Ja tā būtu DNS kombinācija vai gēnu mutācija, kāpēc tā neietekmē brāļus un māsas? Varbūt brīnumbērni to jau apguvuši iepriekšējā dzīvē? Pats Mocarts apgalvoja, ka bijis mūziķis jau daudzās citās (iepriekšējās) dzīvēs.
Fobijas
Tās ir nepārvaramas baiļu sajūtas, kas parasti ikdienā nemaz nerada apdraudējumu. Saka, ka fobijas iegūst pēc kādas bērnības vai dzīves traumas. Bet kā ir ar bailēm, kuru pamatā nav traumas sekas? Tad, varbūt, tās pārmantotas no iepriekšējām dzīvēm un uzglabājušās cilvēku zemapziņā? Arī šajā jomā Dr. Stīvenss min piemēru ar diviem cilvēkiem, no kuriem viens bez iemesla baidījās no ūdens, bet otrs- no zirgiem, kaut nekad nebija saskāries ar tiem. Pēc hipnozes seansa izrādījās, ka cilvēks, kas baidījās no ūdens, iepriekšējā dzīvē noslīcs, bet otrs, kas baidījās jāt, bija miris, krītot no zirga.
Hipnoze
Tas ir labākais veids, kā atsaukt atmiņā savas iepriekšējās dzīves notikumus, vārdus, paziņas utt. Bieži šādā veidā iegūtās liecības ir ģeogrāfiski un vēsturiski precīzas.
Diezgan bieži cilvēki, nonākuši hipnozes varā, sāk runāt kādā citā valodā, ko viņi nekad mūžā nav zinājuši, pat ne saskārušies ar to. Dažreiz pat brīvi runā kādā sen izmirušā un aizmirstā valodā, kuru nespeciālistam mūsdienās zināt nav iespējams.
Lai nu kā tur būtu, patiesību mēs nezinām. Tāpēc katram pašam ļauts ticēt vai neticēt reinkarnācijai jeb dvēseles pārdzimšanai.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Senajiem ķīniešiem bija paradums kreditoriem izsniegt parādzīmes , kurās apņēmās kredītu dzēst nākamajā dzīvē. ( Baigi Latvijā noderētu!!!...)