Seksuālās attiecības pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodā

Grūtniecības sākumposmā sievietes bieži izvairās no seksuālajām attiecībām, uzskatot, ka tā var traumēt bērniņu. Bieži attiekšanās iemesls no seksa ir slikta pašsajūta, jo pirmsdzemdību periodā moka nogurums, slikta dūša un jūtīgi piena dziedzeri. Sievieti var nomākt arī muguras sāpes.

Pēdējos grūtniecības mēnešos ir izteikti mainījusies sievietes ķermeņa forma. Tas var atsaukties uz dzimumattiecībām, jo sieviete šajā laikā var justies neveikla, taču, ja grūtniecei nav problēmu ar grūtniecību, ar seksu drīkst nodarboties gandrīz līdz pašai dzemdību dienai. Dažreiz seksuālo attiecību laikā var just pastiprinātas dzemdes kontrakcijas vai muguras sāpes, bet tās ātri pāriet.

Gadījumi, kad nedrīkst nodarboties ar fizisko mīlestību ir saistīti ar sievietei konstatētu placentas priekšguļu, iespējamo grūtniecības pārtraukšanos, priekšlaicīgiem dzemdību draudiem vai dzemdes kakla nepietiekamību, ko var noteikt ārsts. Nedrīkst mīlēties, ja ir sākuši tecēt augļa ūdeņi. Ja pēc dzimumattiecībām rodas sievietei rodas smērējoši izdalījumi vai sāpes, jādodas pie ārsta, kurš noteiks, kā rīkoties turpmāk. Ja kādam no partneriem ir seksuāli transmisīvas slimības saasinājums, pirms piekopt seksuālo dzīvi, tas vispirms ir jāizārstē.

Pēcdzemdību periodā daudzām sievietēm seksuālā interese uzrodas tikai pēc vairākām nedēļām vai pat mēnešiem, jo šajā laikā viņas ir ārkārtīgi aizņemtas ar bērniņa audzināšanu un bieži jūt nogurumu, daļa papildus aktīvi nodarbojas ar ķermeņa formas atgūšanu. Seksuālās attiecības nevajadzētu uzsākt ātrāk kā pēc pusotra mēneša, jo aptuveni mēneša laikā vēl norisinās dzemdes kakla saraušanās, kas mēdz izraisīt nepatīkamas sajūtas un var turpināties atdalījumi.

Kādu laiku pēc dzemdībām atkal ir aktuālas kontracepcijas metodes, ko precizēs ginekologs. Jāatceras, ka barošana ar krūti nav kontracepcijas metode, jo gadās, ka nākamā grūtniecība var iestāties diezgan ātri pēc dzemdībām. Pirmajā laikā var izmantot prezervatīvu, bet aptuveni pēc sešām vai astoņām nedēļām var ievadīt spirāli, izņemot gadījumu, ja bijis veikts ķeizargrieziens - šajā gadījumā spirāli var likt ne ātrāk kā pēc četriem līdz sešiem mēnešiem. Hormonālā kontracepcija, kamēr māmiņa baro bērnu ar krūti, nav ieteicama, jo tas var ietekmēt piena veidošanos. Ja ir veiktas šuves, starpene šuvju vietās sadzīst ātri un tas dzimumdzīvi neietekmē.

Sievietēm, kas bērniņu ar krūti nebaro, mēnešreizes var sākties divus līdz divus ar pusi mēnešus pēc dzemdībām, bet tām, kas savu bērnu baro ar krūti, tās var iestāties vēlāk. Ja mēnešreizes nesākas pat pēc pusgada, ieteicams doties pie ginekologa uz pārbaudi.

Ja pēc dzemdībām piemeklē tāda lieta kā hemoroīdi, tie jāārstē, konsultējoties ar savu ārstu. Lai šis process nepastiprinātos, jāseko līdzi tam, lai vēders izietu regulāri, bet seksuālo dzīvi tam nevajadzētu ietekmēt.