Vai bērnam jāstāsta par nāvi?

Bieži vien vecāki uzskata, ka ar bērnu par nāvi nav jārunā, jo viņš vēl ir pārāk mazs un to nesapratīs. Dažiem šķiet, ka bērnam nav atklāti jāstāsta par tik negatīvām lietām, jo pienāks laiks, kad viņš pats par to uzzinās, taču nāve ir neizbēgama dzīves daļa. Pat, ja vecāki par to nestāstīs, pienāks brīdis, kad bērns pats meklēs atbildes, un ar šiem jautājumiem pārsteigs jūs nesagatavotu.

Dažādos vecumos bērna izpratne par sev tuva cilvēka zaudējumu ir atšķirīga. Aptuveni līdz sešu mēnešu vecumam bērns neizjūt ilgas pēc tā, kuru piemeklējusi nāve. Šajā laikā viņam ir svarīgi, lai blakus būtu cilvēks, kas par viņu rūpējas un gādā, un, ja mirušo varēs aizstāt kāds cits tuvs cilvēks, mazulis to neuztvers traģiski. Līdz pusotra gada vecumam bērns pamana aizgājēja prombūtni, taču uztver to kā īslaicīgu parādību. Sapratne par nāvi sāk veidoties tikai aptuveni no pusotra gada vecuma vai vēlāk.

Mazs bērns par tuvinieka nāvi nojauš arī tad, ja viņam par to netiek stāstīts. Bērna pārdzīvojums var izpausties kā pirkstu sūkāšana vai baiļu izjūta. Viņam var rasties bezmiegs vai tieši pretēji- pārlieku izteikta miegainība, tāpēc pareizā izvēle būtu izstāstīt bērnam, ka viņa tuvinieks vairs nekad neatgriezīsies. Palīdziet bērnam iztēloties, ka mirušā dvēsele devusies uz viņpasauli, bet stāstījumu veidojiet atbilstoši bērna vecumam. Nevajadzētu izdomāt nepatiesu skaidrojumu par aizgājušā nāvi, jo, kad patiesība nāks gaismā, tas var radīt neuzticību starp bērnu un vecākiem. Bērns sapratīs, ka vecāki viņam melojuši un tas turpmāk radīs šaubas par vecāku teikto.

Ja kāds nomiris slimības dēļ, bērnam jāizstāsta, ka ne vienmēr slimība ir iemesls nāvei. Neizskaidrojot to, bērnam var rasties bailes no slimībām, jo viņš uzskatīs, ka pēc tām vienmēr seko zaudējums. Ja pēc liela pārdzīvojuma bērnam ir nepieciešams mierinājums, neatlieciet to uz vēlāku laiku, apskaujiet viņu, pieglaudiet sev klāt un ļaujiet viņam izraudāties, ja tas nepieciešams. Ja bērns vēlas jūsu vietā apskaut savu mīļāko rotaļlietu, neliedziet to viņam, bet mēģiniet vinu saprast.

Arī iemīļota mājdzīvnieka zaudējums bērnam var radīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu. Ja tā ir noticis, viņam nezinot, neslēpiet to no viņa, bet izstāstiet un paskaidrojiet, ka dzīve turpinās, neskatoties uz to, ka kāds ir aizgājis no dzīves ātrāk nekā tas bijis gaidāms.

Tikai ar vecāku sapratni un atbalstu bērnam būs vieglāk uztvert un pārdzīvot sērīgo ziņu, tāpēc dalieties ar bērnu mīlesrtībā un uzticībā ne vien jaukos, bet arī skumīgos brīžos.