Jautājums juristam
"Labdien! Man šāds jautājums- manam dēlam šobrīd ir 17 gadu, pirms apmēram gada viņš draudzējās ar kādu meiteni, ar kuru pēc mēnešiem 3-4 izšķīrās, jo meitenei bija vēl arī citi puiši. Tad viņi vairāk kā pusgadu nesatikās, jo minētā meitene dzīvoja kopā ar kādu vīrieti. Bet tagad šī meitene nez no kurienes ir uzradusies, ir grūtniecības 9.mēnesī un saka, ka tas mana dēla bērns.
Šo jaunumu uzzinot mans dēls absolūti pārliecināts, ka tas nevar būt viņa bērns, jo intīmi sakari ar jau minēto meiteni viņiem bijuši tikai vienu reizi,un pēc tās bērniņam vajadzētu būt jau vismaz mēnesi divus vecam. Uzzinot pārsteidzošos jaunumus mans vīrs tā "uzklupa" dēlam, ka tas, savukārt, iespītējās un apņēmies bērnu reģistrēt kā savu. Jautājums sekojošs: Vai mums ar vīru ir kādas likumīgas iespējas pagaidām nepieļaut šādu dēla rīcību,jo ticu, ka tas tik tiešām var nebūt dēla bērns, tad kāpēc uzņemties nopietnas saistības un atbildību par svešu bērnu?! Mēs ar vīru ieteicām dēlam vispirms veikt DNS analīzi un pārliecināties, vai tā ir patiesība. Ja tas tiešām tā ir, tad mēs ar vīru nekādā ziņā neiebilstam pret bērniņa oficiālu atzīšanu un reģistrēšanu uz dēla vārda. Bet dēls, diemžēl, vairs neklausās mūsu ieteikumus un paliek pie sava, viņam esot vienalga. Vēl jāpiemin, ka dēls nekur nestrāda, mācās vēl skolā. Meitenei šobrīd 19 gadu.
Ļoti ceru, ka mans jautājums būs saprotams un saņemšu speciālista padomu. Jau iepriekš pateicos."
Atbilde
No juridiskā viedokļa situācija šeit nav īsti komentējama, jo tai ir cits cēlonis, tādēļ, vismaz sākotnēji, arī vēlams cits risinājums.
Ja puisis atzīst vai pieļauj, ka bērns ir viņa, tad vecāku griba šo lietu neietekmē neskatoties uz to, ka dēls vēl nav pilngadīgs un saskaņā ar LR Civillikuma noteikumiem vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi līdz bērna pilngadībai. Likumdošanā ir izņēmumi, kad personu var atzīt par pilngadīgu pirms noteiktā laika.
Mans ieteikums būtu vērsties bāriņtiesā, jo šie jautājumi ir tās kompetencē.
Izdarot vispārīgus secinājumus, pieņemu, ka būtu vēlama psihologa konsultācija, kas noteikti palīdzētu risināt situāciju, jo pats jautājums jau satur norādi uz problēmu - „mans vīrs tā "uzklupa" dēlam, ka tas, savukārt, iespītējās un apņēmies bērnu reģistrēt kā savu”.
Tātad galvenais uzdevums ir novērst konfliktu un tad risinājums radīsies.
[+] [-]
[+] [-]
Prakses laikā tika gūts ieskats par lietām, ko izskata pirmā līmeņa tiesas jeb rajona (pilsētas) tiesas.
Prakses atskaites sagatavošanas laikā informācija tika gūta no Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (piemēram, LR Satversme, Likums par tiesu varu, Krimināllikums, un citi), kā arī uz veiktajiem pierakstiem un novērojumiem tiesas darbībā. Papildus tam detalizēta informācija par tiesu sistēmu Latvijā tika iegūta interneta portālā tiesas.lv - Sākumlapa
Lietu sadales kārtība Madonas rajona tiesā noteikta saskaņā ar likuma ,,Par tiesu varu" 28.1.pantu, lai nodrošinātu lietu izskatīšanu atbilstoši ANO «Cilvēktiesību un pamatvērtību aizsardzības konvencijā", Latvijas Krimināllikumā, Civillikumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un attiecīgajos procesuālajos likumos noteiktajiem principiem un termiņiem.
Autore strādā ar lietām, kas saistītas ar apcietināšanu. Lai personu varētu apcietināt, ir nepieciešams apcietināšanas pamats. Kriminālprocesa likuma 272. pants pirmā daļa noteic, ka apcietinājumu var piemērot, ja vienlaikus pastāv divi nosacījumi:
1. apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu;
2. cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona:
a. neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu;
b. netraucēs vai neizvairīsies no izmeklēšanas, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.
Attiecībā uz personu, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot arī tad, ja:
1) noziegums bijis vērsts pret nepilngadīgo vai personu, kura bija vai ir materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai personu, kura vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;
2) persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks;
3) konstatēts viens no Kriminālprocesa likuma 264. panta otras daļas 1. vai 2. punktā minētajiem nosacījumiem, proti, persona atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un tās identitāte nav noskaidrota, kā arī, ja personai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas;
4) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā.
Apcietinājumu var piemērot personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu.
Pamats apcietinājumam var būt pirmās instances tiesas spriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvības atņemšanas sods. Iepriekš personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu, apcietinājumu piemērot nedrīkstēja, pēc būtības šīs izmaiņas ir pamatotas un vērtējamas pozitīvi.
Ierobežojumu apjomu likumā noteiktajās robežās katram apcietinātajam izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa nosaka individuāli, izvērtējot izmeklētāja vai prokurora priekšlikumus, uzklausot apcietinātā viedokli, kā arī ņemot vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un apcietināšanas iemeslu
Apcietinājumā turēšanas kārtību nosaka īpašs likums – 2006. gada 22. jūnijā Saeimā pieņemtais „Apcietinājumā turēšanas kārtības likums”.
Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot izmeklētāja vai prokurora ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, kā arī izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.
Prakses laikā autore konstatēja, ka jautājumu par apcietinājuma piemērošanu izskata slēgtā tiesas sēdē, kurā tiek izskatīts procesa virzītāja ierosinājums, uzklausīts attiecīgās personas viedoklis. Slēgtajā tiesas sēdē piedalās personas, par kuras apcietināšanu jautājums tiek skatīts, aizstāvis un pārstāvis. Procesa virzītāja ierosinājumu var izskatīt bez tās personas klātbūtnes, par kuras apcietināšanu tiek lemts, ja saskaņā ar ārsta atzinumu tās piedalīšanās nav pieļaujama un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis, kā arī, ja procesa virzītājs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās un slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai uzaicinātā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.
Procesa virzītāja ierosinājumā ir jābūt norādītam apcietināšanas pamatam un nosacījumiem, proti, par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta un ka citu drošības līdzekļa piemērošanu nevar nodrošināt:
1) ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu;
2) netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.
Šo apstākļu konstatējumam vai noliegumam jābūt, arī izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumā par apcietinājuma piemērošanu vai atteikšanos piemērot apcietinājumu.
Prakses laikā autore konstatēja, ka gan procesa virzītāja ierosinājumā, gan lēmumā par apcietinājuma piemērošanu ir jābūt ne tikai nosacījuma konstatējumam, bet arī to pamatojumam. Tādējādi, ja ierosinājumā vai lēmuma par apcietinājuma piemērošanu ir tikai norāde, ka apcietinājums ir piemērojams, piemēram, tāpēc, ka ir pamats varbūtībai, ka apsūdzētais traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no kriminālprocesa vai tiesas, tad šāds lēmums nav uzskatāms par motivētu. Minētās prasības ir skaidri izteiktas arī likumā – to nosaka KPL 274. panta piektā daļa.
Kriminālprocesa likumā, salīdzinājumā ar Kriminālprocesa kodeksu, ir paplašinātas izmeklēšanas tiesneša pilnvaras, lemjot par apcietinājuma piemērošanu. Kriminālprocesa likuma 274. panta 4. daļā dod tiesības izmeklēšanas tiesnesim slēgtā tiesas sēdē, kuras gaita tiek fiksēta protokolā, pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:
1) atteikt apcietinājuma piemērošanu;
2) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot mājas arestu;
3) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē;
4) piemērot apcietinājumu;
5) piemērot apcietinājumu un noteikt personas meklēšanu.
Izmeklēšanas tiesnesis ir tiesīgs piemērot apcietinājumu, kā arī citu drošības līdzekli. Saskaņā ar KPL 274. pantu 4. prim daļu, ja izmeklēšanas tiesnesis KPL 41. panat otrajā daļā paredzētajos gadījumos atceļ agrāk piemēroto apcietinājumu vai atsakas piemērot apcietinājumu, viņš pats lemj par cita drošības līdzekļa piemērošanu. Izmeklēšanas tiesnesim lēmumā jāpamato apcietinājuma vai cita drošības līdzekļa piemērošana ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem.
Ja izmeklēšanas tiesnesis nepiekrīt procesa virzītāja ierosinājumam un atsaka apcietinājuma piemērošanu, viņš lēmumā norāda arī atteikuma motīvus.
Pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma pasludināšanas tiesa klātesošajām personām 24 stundu laikā iesniedz motivēta lēmuma kopiju.
Kriminālprocesa likums paredz gadījumus, kad izmeklēšanas tiesnesis ir tiesīgs piemērot arī citu drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu . Ja izmeklēšanas tiesnesis konstatē, ka ir pamats apcietinājuma piemērošanai, taču pastāv apstākļi, kas liecina par iespēju piemērot drošības naudu, un ja to lūdz persona, kura īsteno aizstāvību, tiesnesi var noteikt apcietinājuma termiņu uz vienu mēnesi, vienlaikus nosakot, ka apcietinājumu var atcelt, ja persona šajā laikā samaksās tiesneša noteikto drošības naudu.
Ja viena mēneša laikā drošības naudu samaksā un izmeklēšanas tiesnesim iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu, izmeklēšanas tiesnesis pieņem lēmumu par drošības līdzekļa maiņu. Uz šā lēmuma pamata personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma.
Ja drošības naudu nesamaksā, jautājumu par apcietinājuma termiņa pagarināšanu tiek izlemts parastajā kārtībā .
Tas būtībā nozīmē, ka izmeklēšanas tiesnesim ir dotas tiesības piemērot ne tikai ar brīvības atņemšanu saistītos drošības līdzekļus. Saskaņā ar KPL grozījumiem kas stājas spēkā ar 01.07.2009, papildinot KPL 274. pantu ar jaunu 4. daļu šādā redakcijā: „ja izmeklēšanas tiesnesis šā likuma 41.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos atceļ agrāk piemēroto apcietinājumu vai atsaka piemērot apcietinājumu, viņš pats lemj par cita drošības līdzekļa piemērošanu."
Faktiski tas nozīmē būtisku jaunumu, kas paredz, ka brīdī, kad lieta saņemta tiesā, bet vēl nav uzsākta tās iztiesāšana, par drošības līdzekļiem saņemtu pieteikumu un ierosinājumu izlemšanas gadījumā par visu drošības līdzekļu piemērošanu lemj nevis procesa virzītājs, bet izmeklēšanas tiesnesis. Tas nozīmē gan KPL 274. panta saskaņošanu ar KPL 41. pantu, gan arī izmeklēšanas tiesneša pilnvaru drošības līdzekļu piemērošanā paplašināšanu, nosakot, ka viņš, iestājoties konkrētiem priekšnoteikumiem, var piemērot visus drošības līdzekļus pēc sava ieskata.
Pēc iztiesāšanas uzsākšanas apcietinājumu pēc savas iniciatīvas vai pēc prokurora ierosinājuma piemēro tiesa, kas izskata lietu. Līdz ar to tiek izšķirts strīds, kas piemēro apcietinājumu laika posmā no brīža, kad krimināllieta nodota tiesai līdz iztiesāšanas uzsākšanai, - tas ir izmeklēšanas tiesnesis .
Personu var turēt apcietinājumā tikai tik ilgi, cik nepieciešams procesa normālas norises nodrošināšanai, bet ne ilgāk, kā par lēmumā par šīs personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības norādīto noziedzīgo nodarījumu pieļauj Kriminālprocesa likums.
Prakses laikā autore konstatēja, ka apcietinājuma termiņš saistāms arī ar tā Krimināllikuma panta sankciju, kurš personai inkriminēts. Apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt Krimināllikuma attiecīgajā pantā noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa par to var piespriest.
Apcietinājuma kopējā termiņā ieskaitāms laiks, ko persona pavadījusi aizturēšanā, apcietinājumā vai citā ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa izpildes vietā, bet netiek ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī sakarā ar kriminālprocesa nodošanu vai šīs personas izdošanu. Pirmstiesas procesa apcietinājuma termiņā ieskaitāms šis laiks līdz lietas nodošanai tiesai kancelejā .
Apcietinājuma termiņi ir noteikti atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam.
Noziedzīgā nodarījuma veids Apcietinājuma termiņš pirmstiesas procesā Apcietinājuma termiņš pēc nodošanas tiesai Kopējais apcietinājuma termiņš
Kriminālpārkāpums 2 mēneši 1 mēnesis 3 mēneši
Mazāk smags noziegums 4 mēneši 5 mēneši 9 mēneši
Smags noziegums 6 mēneši (+3)* 6 mēneši (+3)* 12 mēneši (+6)
Sevišķi smags noziegums 15 mēneši (+3)* 9 mēneši (+3)* (+3)** 24 mēneši (+9)
1.tabula.
Apcietinājuma termiņi
* Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesas tiesnesis iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ
** Augstāka līmeņa tiesas tiesnesis šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ar cita drošības līdzekļa piemērošanu nevar garantēt sabiedrības drošību .
Norādīto termiņu tālāka pagarināšana nav iespējama, un pēc to izbeigšanās persona nekavējoties ir jāatbrīvo.
Ja kriminālprocesa laikā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, tai kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādos gadījumos apcietinājuma termiņu nosaka kā par jaunu noziedzīgu nodarījumu neatkarīgi no tā, cik ilgi persona atradusies apcietinājumā iepriekšējā noziedzīgā nodarījuma dēļ.
Likumdevējs nav paredzējis situāciju, kad persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, noziedzīgo nodarījumu nav izdarījusi kriminālprocesa laikā, bet gan tiek atklāts kāds agrāk izdarīts noziedzīgs nodarījums. Pielīdzināt šo gadījumu jaunam noziedzīgam nodarījumam nevar. Līdz ar to praksē var rasties sarežģītas situācijas, piemēram, nevajadzīgi sadalot kriminālprocesu.
3. att. Apcietinājuma termiņi aizdomās turētajam
Noziedzīgā nodarījuma veids Apcietinājuma termiņi aizdomās turētajam
Kriminālpārkāpums 1 mēnesis (+0,5)*
mazāk smags noziegums 2 mēneši (+ 1)*
smags noziegums 3 mēneši (+1,5)*
sevišķi smags noziegums 7,5 mēneši (+3,75)*
* Ar uzraugošā prokurora atļauju.
Akcentējot apcietinājuma termiņa pareizas aprēķināšanos nozīmi, jāatgādina, ka apcietinājuma termiņš attiecas uz personas tiesību atņemšanu, tāpēc par tā sākumu uzskatāma tiesību atņemšanas (apcietināšanas) faktiskā diena, bet par termiņa beigām – likumā vai lēmumā noteiktā termiņa faktiskā izbeigšanās dienā. Ja persona aizturēta kriminālprocesā, tad par apcietinājuma sājumu uzskatāma personas faktiskā aizturēšana, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 268. pantam, aizturēšanas laiku ieskaita ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa termiņā.
[+] [-]
Bet tiem kurie iestājas policijā pēc 1990.gada un aizgāja izdienas pensija viņiem aprēķina no 80%. Kur taisnība?? Jo es arī turpīnāju strādāt pēc 1990.gada?? Bet nav tie 80%. Cērība ir griezties tiesā sakarā ar netaisnīgu pensijas aprēķināšanu?? Ar cieņu, Aleksandrs.