Mīti un patiesība par vardarbību

Bērni bieži melo, ka ir cietuši no vardarbības.

Nepareizi. Bērni un jaunieši parasti nemelo, ka ir cietuši no vardarbības, izņemot, ja viņus kāds piespiež. Drīzāk viņi melo, ka tā nav taisnība.

Lielākajā daļā gadījumu bērnu neatklāj vardarbību.

Pareizi. Pētījumi liecina, ka mazāk kā 12% vardarbības gadījumu tiek atklāti laikā, kad tā notiek.

Lielākā daļa vardarbības gadījumu tiek izdarīti no svešu cilvēku puses.

Nepareizi. 80% gadījumu vardarbību izdara cilvēki, kuri bērnam ir pazīstami. Lielākā daļa seksuālo varmāku ir cilvēki, kurus bērns pazīst un kuriem viņš uzticas.

Vardarbībā cietis bērns, visticamāk, pats kļūs vardarbīgs.

Nepareizi. Tas, ka kāds ir cietis no vardarbības vēl nebūt nenozīmē, ka viņš pats kļūs par varmāku, taču daudzi no tiem, kuri ir vardarbīgi, paši ir cietuši no vardarbības.

Seksuālais varmāka jau pēc ārējā izskata ir aizdomīgs, ļauns cilvēks.

Nepareizi. Seksuālie varmākas pārstāv visdažādākos sociālos slāņus, un viņu izskats ir parasts. Seksuālais varmāka var būt tēvs, vectēvs, brālis, patēvs, māte, vecmāmiņa, māsa, pamāte, auklīte, treneris, skolotājs, ārsts, sociālais darbinieks, mācītājs, kaimiņš u.c.

Glāstīšanu, skūpstīšanu vai pieskaršanos intīmām ķermeņa daļām nevarētu nosaukt par seksuālo vardarbību, šādas darbības nenodara ļaunumu upurim, gluži pretēji, tas var būt veids, kā bērnam vai jaunietim sniegt informāciju par seksualitāti.

Nepareizi. Jebkura tieša vai netieša seksuāla kontakta ar bērnu forma, ja partneris ir pieaugušais, vecāks bērns vai par upuri nobriedušāks vienaudzis, ir vardarbīga. Katram cilvēkam seksuālā vardarbība rada atšķirīgas, individuālas sekas - neatkarīgi no seksuālās vardarbības formas, smaguma pakāpes un ilguma.

Ja zēnam vai jaunietim seksuālās vardarbības laikā parādās erekcija, vai ja meitene vai jauniete seksuālās vardarbības laikā neizrāda pretestību vai uztraukumu, var uzskatīt, ka seksuāla vardarbība pret šo cilvēku nav notikusi.

Nepareizi. Fiziska reakcija uz seksuālu stimulāciju tikai norāda, ka ķermeņa bioloģiskās funkcijas darbojas adekvāti un veselīgi. Nekad nedrīkst uzskatīt, ka šāda veida ķermeņa fiziskās reakcijas norāda, ka bērnam vai jaunietim seksuāla vardarbība sniedz prieku un apmierinājumu. Seksuālā vardarbība ir noziegums, kaut dažas no seksuālajām darbībām varētu likt bērnam vai jaunietim justies fiziski labi. Daudzos gadījumos bērns nav emocionāli tik nobriedis, lai saprastu, kas notiek.

Tā ir bērna vai jaunieša vaina, ja viņš ir ļāvis notikt seksuālajai vardarbībai.

Nepareizi. Par savu vardarbīgo uzvedību ir atbildīgs pieaugušais. Bērns vai jaunietis nekad nav atbildīgs par pieaugušā cilvēka uzvedību.

Seksuālo vardarbību pārcietis bērns ir nobaidīts, traumēts jeb ievainots uz visu mūžu.

Nepareizi. Daudzi bērni un jaunieši, kas ir bijuši seksuālās vardarbības upuri, saņemot viņiem nepieciešamo palīdzību, izdziedina seksuālās vardarbības traumas atstātās sekas un dzīvo normālu dzīvi. Lielākoties seksuālā vardarbība neatstāj redzamas fiziskas pazīmes, un pārējie cilvēki var nezināt, ka cilvēks ir pārcietis seksuālo vardarbību, ja vien viņš pats par to nepastāsta.

Seksuālā vardarbība vienmēr ir traumatiska.

Pareizi. Bērni ir atšķirīgi un viņi var atšķirīgi reaģēt. Taču vardarbība vienmēr atstāj sekas. Kaut arī dažkārt tās var izpausties tik vēlāk.

Lielākā daļa seksuālas vardarbības upuru ir pusaudži.

Nepareizi. Pasaules statistika liecina, ka visbiežāk tiek ziņots par seksuālās vardarbības upuriem vecumā no 2-8 gadiem

Bērni un jaunieši, kurus ir seksuāli izmantojis tā paša vai pretējā dzimuma varmāka, pēc kāda laika kļūst homoseksuāli.

Nepareizi. Tās personas dzimums, kura veic seksuālo vardarbību, nenosaka upura vēlāko seksuālo orientāciju. Pētījumi šādu sakarību neapstiprina.

Vīrieši, kas izmanto zēnus ir homoseksuāli.

Nepareizi. Pedofilijai ar homoseksuālismu ir ļoti mazs sakars.

Seksuālā vardarbība pret zēniem ir ļoti reta.

Nepareizi. Seksuālā vardarbība pret zēniem notiek gandrīz tik pat bieži kā pret meitenēm.

Seksuālais varmāka var būt tik piedzēries vai atrasties tādā narkotiku reibumā, ka viņu nevar saukt pie atbildības par seksuālo vardarbību.

Nepareizi. Tas ir vienalga, vai varmācība izdarīta, varmākam esot vai neesot reibuma stāvoklī. Seksuālais varmāka pilnībā ir atbildīgs par to, ko viņš ir izdarījis. Varmākas atkarību no alkohola vai narkotikām, arī vardarbības tieksmes būtu nepieciešams ārstēt.

Ja bērns ir jaunāks par 16 gadu vecumu, bet ir piekritis seksuālām darbībām, tad likums tur neko nevar darīt.

Nepareizi. Pēc Latvijas Krimināllikuma, ja bērns ir jaunāks par 16 gadiem, tad seksuālās darbības vienmēr ar viņu ir pretlikumīgas

Autors: sargi-sevi.lv