Kā komunicēt ar gados veciem cilvēkiem?

Kā kļūt iecietīgākam, savaldīgākam pret mātes, tēva vai cita tuvinieka izmainījušos izturēšanos un kā palīdzēt jūsu attiecībām? Trijos vārdos to var izteikt - cieni, ieklausies, palīdzi. Vēl daži vienkārši padomi, kā komunicēt ar gados vecākiem cilvēkiem, lai saziņa notiktu bez strīdiem un domstarpībām.

Pārņem vadības stūri

Pienāk brīdis, kad vadības stūre jāņem savās rokās: tagad tu esi stiprais un tev jāpārvalda situācija. Vecāki vēlas, lai mēs gūtu panākumus. Ja tu ej pie vecākiem un sūdzies, žēlojies par dzīvi, viņi tev vairs nevar palīdzēt. Apdomā – varbūt pienācis laiks, kad patiesības ir divas: labā patiesība un tā, kuru viņiem labāk nekad neuzzināt. Mūsu labklājība ir viņu labās pašsajūtas atslēga - vienmēr to atceries.

Pārzini viņu “tehnisko specifikāciju”

Mūsu vecākie radinieki redz, kā viņu iespējas un spēki ar katru dienu samazinās. Pasliktinās veselības stāvoklis, samazinās sociālie kontakti, strauji pazeminās pašnovērtējums un attīstās identitātes krīze. Grūtāk ir formulēt savas domas un reaģēt uz apkārtējām izmaiņām. Nāves bailes no kaut kā abstrakta pēkšņi kļūst reālas.

Esi gatavs grūtībām un nemēģini viņus mainīt

Pieņem vecākus un citus gados vecos cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Kad bijām maziņi, pieaugušie mums “kompostrēja” smadzenes ar stāstiem par kaimiņa zēnu, kurš labāk mācās un klausa vecākiem. Kad viņi kļūst veci, mēs sākam atbildēt ar to pašu: “Skaties, kaimiņš katru dienu pastaigājas, bet tu visu dienu sēdi mājās.” Viņu vecumā ir par vēlu mainīties, un pastāvīga viņu darbības kritika tikai izraisīs aizkaitinājumu un aizvainojumu. Dažreiz ir lietderīgi pievērt acis uz dažām problēmām un nekoncentrēties uz tām. Mēģini izprast konflikta būtību un atrisināt problēmu ar dažiem laipniem vārdiem. Uzmanība un mīlestība droši vien spēs pārvarēt jebkādas domstarpības. Neaizmirsti, ka tavi bērni vēro tavas attiecības ar tēti un mammu, un pēc daudziem gadiem tev būs jābauda audzināšanas augļi.

Negaidi, ka komunicēšana noteikti sagādās prieku

Ja negaidīsi, ka komunicēšana ar gados vecākiem radiniekiem noteikti būs patīkama, palielinās varbūtība, ka tā būs tāda. Turklāt prieku un gandarījumu vari gūt no sevis. Piemēram: ja gaidāma nepatīkama saruna ar vecākiem, man būs jāsavalda savas dusmas. Vienu brīdi būs grūti, bet pēc tam priecāšos, ka savaldījos.

Runā ar viņiem daudz un saprotami

Vairāk runā ar vecajiem cilvēkiem. Viņiem jājūt, ka ieņem svarīgu lomu tavā dzīvē. Gados vecākiem cilvēkiem runas tempi bieži palēninās – pierodi tam pielāgoties. Ja nepieciešams, runā skaļāk. Slengs, anglicismi u.tml. - viss, ko radinieks nesaprot, visticamāk, tikai aizkaitinās.

Kontrolē sarunas tēmas

Sarunā ar dažiem vārdiem varam nodarīt lielu ļaunumu. Izvairies no tēmām, kas varētu sabojāt garastāvokli. Nekoncentrējies uz faktu, ka miris kāds no viņu draugiem vai kaimiņiem - tas var izraisīt emocionālu sabrukumu. Mēģini mazāk emocionāli reaģēt uz iebildumiem, aizrādījumiem.

Uzklausi teikto par veselības problēmām

Katrs nodzīvotais gads nes sev līdzi daudzas ar vecumu saistītas kaites. Komunicējot, mēs bieži uztveram pensionāru sūdzības kā kaut ko nenozīmīgu. Atceries, ka viņiem tas ir svarīgs dzīves aspekts, un runāšana par tabletēm, analīzēm un pašsajūtu ir cena, kas jāmaksā par savstarpēju mīlestību un sapratni.

Saki komplimentus

Uzslava var darboties labāk nekā zāles. Labs vārds var būtiski mainīt garastāvokli un atbrīvot vecāka gadagājuma cilvēku no pārdzīvojumiem. Neaizmirsti sacīt, ka viņi ir labākie vecāki un vecvecāki, tas viņiem palīdzēs izvairīties no daudzām problēmām. Nenāks par ļaunu atgādināt vecmāmiņai, ka viņai ir skaistas acis un cik daudz pielūdzēju viņai bija jaunībā, pateikt vectēvam, ka viņa sirmais matu ērkulis joprojām izskatās labi. Derēs arī vienkārši, bet sirsnīgi komplimenti, piemēram: “Tu šodien izskaties lieliski”, “Šī krāsa tev ļoti piestāv”. Nekad neaizmirsti pateikt paldies. Viņu vecumā pateicība ir apliecinājums iesaistei tuvinieku dzīvē. Atceries: silti sirsnīgi vārdi var ātri nodzēst jebkura strīda liesmu.

Izrādi maigumu un mīlestību bez iemesla, biežāk apskauj

Nepieciešamība pēc pieskārieniem katram ir atšķirīga. Parasti tiek uzskatīts, ka cilvēkam vajadzīgi vismaz četri pieskārieni dienā, lai būtu labā garastāvoklī. Paglāsti vecmāmiņas vai vectēva roku, uzsit uz pleca, noskūpsti gulēt ejot, apskauj satiekot. Nosacījums - radiniekam tas patīk un to dari no pāri plūstošās sirsnības. Vārdu sakot - vairāk labvēlības, draudzīguma, cieņas un siltuma. Komunicējot ar radiniekiem, “ieslēdz” iekšējo saulīti un dāsni dalies ar tās gaismu.

Neiesaisties konfliktos

Vecāka gadagājuma cilvēku agresija rodas no neapmierinātības ar sevi. Kad tu pieņem agresijas cēloni, uzsmaidi radiniekam un nereaģē uz viņa uzbrukumiem, agresija mazinās. Atceries teicienu, ko var lietot radinieks: "Es biju tavā vecumā, bet tu vēl neesi pabijis manējā."

Sagādā jaunus iespaidus

Kad esam jauni, gūstam daudz jaunu iespaidu, bet ar vecumu to paliek arvien mazāk. Viss, kas novērš vecāka gadagājuma cilvēku no vienmuļā dzīvesveida, ir ļoti svarīgs. Sasmīdini viņus. Jautrs sirmgalvis nav bīstams.

Jūti līdzi, bet nežēlo

Žēlums mūs atbruņo: žēlojot cilvēku, mēs nevaram viņam palīdzēt. Līdzjūtība var būt dažāda, ieskaitot cinisku vai aktīvu.

Koncentrējies uz vecāka gadagājuma cilvēka iekšējo komfortu, nevis uz ārējiem rādītājiem

Cilvēks vēlas saglabāt autonomiju un kontroli pār savu dzīvi tik ilgi, cik ļauj veselība.
Ir svarīgi uzklausīt vēlmes, ļaut vecākam cilvēkam pēc iespējas ilgāk saglabāt kontroles pār savu dzīvi un iniciatīvas sajūtu. Galvenais - izvēloties vidi, kurā viņš var pienācīgi pavadīt vecumdienas, jāņem vērā ne tikai materiālie, medicīniskie, finansiālie aspekti, bet arī vecāka gadagājuma cilvēka psiholoģiskais stāvoklis un briedums.

Kliedē viņu vientulības un pamestības sajūtu

Iespēja bieži redzēt tuviniekus kļūst par dzīves galveno prieku, tāpēc neliedz to. Saspringtajā ikdienā mēģini atrast kaut dažas minūtes sarunai. Ļauj joprojām justies nozīmīgam un vajadzīgam.

Atceries, ka vēlme rūpēties par bērniem saglabājas arī tad, kad viņi jau pieauguši

Ar gadiem vecāki arvien vairāk attālinās no realitātes, bet tu viņiem joprojām esi bērniņš, par kuru jārūpējas. Gadu gaitā komunikācija tiks veidota pēc ierastā parauga, un tāpat kā pirms daudziem gadiem viņi sniegs padomus, kā ģērbties, ko pirkt un kur mācīties/strādāt. Lai tas tevi nekaitina! Vienkārši jāpieņem realitāte, kāda tā ir. Neaizmirsti, ka pirms aiziešanas pensijā taviem mīļajiem bija savs draugu loks, gadu gaitā tas strauji sašaurinājās, un paliki tikai tu. Tāda situācija bieži kļūst par galveno aizkaitinājuma un pat agresijas cēloni.

Pieņem, ka viņi var būt aizmāršīgi

Komunikācija var kļūt problemātiska, jo vecāki cilvēki var neatcerēties, par ko jūs runājāt tikai pirms dažām minūtēm. Var rasties problēmas ar neizslēgtu apgaismojumu vai ūdens padevi, citu bīstamu aizmāršības izpausmi, piemēram, neatcerēties dzīvesvietas adresi. Atliek tikai pastiprināt kontroli.

Vecāka gadagājuma cilvēki bieži vien labāk atceras to, kas ar viņiem notika jaunībā, un pilnībā ignorē aktuālās problēmas. Nevajadzētu par to dusmoties, vienkārši jābūt pacietīgākam. Atvēli vecākiem dažas minūtes un vēlreiz noklausies pazīstamo monologu. Stāstot par saviem pagātnes sasniegumiem, daloties atmiņās, viņi atkal jūtas jauni, it kā atgriežoties savā jaunībā. Tā vieglāk pārdzīvot tagadni, tikt galā ar iekšējo trauksmi un stresu.

Ņem vērā, ka viņiem var būt problēmas pieņemt jauno

Viņiem nepatīk, kā tu tīri māju, gatavo ēdienu, tērē naudu un atpūties. Rīkojies intuitīvi, pakāpeniski pieradinot vecākus pie jaunās dzīves uztveres. Neapmierinātības iemesls var būt attiecības ar mazbērniem. Bieži vien konflikta iemesls ir nepietiekama saziņa starp taviem vecākiem un bērniem. Daudzi veci cilvēki mēdz pārvirzīt savas rūpes un mīlestību uz mazbērniem.

Pasargā no krāpniekiem

Informē viņus, kādi tik dažādi veidi nav izdomāti, lai internetā vai klātienē apkrāptu cilvēkus un iedzīvotos uz viņu rēķina.

Viegli ievainojami

Komunikācija ar vecākiem cilvēkiem bieži kļūst par lielu problēmu, jo viņi ir ļoti emocionāli un viegli ievainojami un mēdz satraukties un apvainoties par sīkumiem. Tas, kas tev ir sīkums, viņiem šķiet īsta traģēdija. Centies runāt ar cieņu, korekti un taktiski, neapvainot tuviniekus ar nejauši izteiktu frāzi. Tas būs savstarpējas sapratnes un laba noskaņojuma garantija. Ja apvainoties nebija pamata, tev nav pienākuma izskaidroties un lūgt piedošanu. Vienkārši ignorē šo apvainošanos - un viņi drīz par to aizmirsīs.

Nekoncentrē viņu uzmanību uz tavu palīdzību

Nenogurdini viņus ar saviem padomiem, bet gan palīdzi viņiem nemanāmi. Pavisam nesen viņi uztraucās par tavām sliktajām atzīmēm vai saplēstajām drēbēm, bet šodien jau tu uztraucies par to, ka mamma nedzer tabletes, un tētis guva traumu dārzā. Mēģini ieskaut viņus ar maksimāli neuzbāzīgu uzmanību, bez moralizēšanas. Vairāk takta.

Ļauj viņiem sajust viņu spēku

Pat ļoti vecam cilvēkam vajadzētu būt saviem pienākumiem. Izdomā uzdevumu, ar kuru vecāki var viegli tikt galā, un piepildīt savu dzīvi ar jēgu. Pat vienkāršs darbs, kuru tu izdarītu daudz ātrāk un labāk, viņiem būs ļoti svarīgs un liks sajust savu vērtību. Pajautā viņiem padomu.

Neļauj attīstīties parazītismam un pārkāpt savas robežas

Komunicēšanai ar vecāka gadagājuma cilvēku nevajadzētu pārvērsties par izdabāšanu viņu kaprīzēm. Tev jāīsteno savas tiesības psiholoģiski atdalīties no vecākiem, dzīvot savu dzīvi atbilstoši saviem uzskatiem un vēlmēm.

Nevaino sevi

Vainas sajūta vajā visus. Lai kas arī notiktu, paliek sajūta, ka nepabeidzi, nepaspēji, nepareizi izturējies. Nevaino sevi. Vainīgais ir laiks. Tas ir dzīves cikls, kas nav atkarīgs no mums.

Vecāki cilvēki mēdz noslēgties sevī, mēs neesam pie tā vainīgi, tas ir jāsaprot, jāsamierinās un vienkārši jācenšas sniegt viņiem pēc iespējas vairāk.

Piedod

Jāiemācās atstāt aizvainojumu pagātnē. Ja šodien neesi piedevis savam vectēvam, rīt viņa vairs var nebūt. Nestrīdies, neko nepierādi. Pēc tam, kad jau ir par vēlu, daudzi cilvēki žēlojas, ka nepaspēja pateikt pateicības un mīlestības vārdus saviem mīļajiem, bijuši neiecietīgi, viegli aizkaitināmi.

Pieņem vecumu un mirstības faktu kā daļu no dzīves struktūras

Tas, ka mēs, cilvēki, mirstam, nav nejauši, un tam ir liela jēga. Tieši mirstība un cilvēka dzīves ceļa galīgums mudina viņu attīstīties, censties realizēt savu potenciālu, steigties iemiesot sapņus un plānus.