Kāda ir uzņēmēju attieksme pret auto nodokli? Pieredze
Šogad ieviestais „Dienesta auto nodoklis” plānotos ienākumus valsts budžetā nav nesis, turklāt būtiski sarežģī grāmatvedības uzskates sistēmu
Latvijas Tirgotāju asociācijas ieteikumi
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) biedri, rosinot vienkāršot nodokļa aprēķināšanas un atskaišu sistēmu vai arī noteikt nelielu, bet fiksētu ikmēneša maksājumu par dienesta transporta izmantošanu privātajām vajadzībām.
Cik daudz mēnesī uzņēmēji maksā par automašīnām?
Jaunais nodoklis, kas spēkā stājās šā gada 1.janvārī, paredz maksājumus par dienestu automašīnu izmantošanu privātajām vajadzībām. Atkarībā no konkrētā transporta līdzekļa dzinēja tilpuma, uzņēmējiem šis nodoklis var būt no 22 līdz 85 latiem mēnesī.
Papildus slogs grāmatvežiem. Vai tas ir rentabli?
„Nodoklis kā tāds ir saprotams, taču tā iekasēšanas kārtība, kā arī atskaišu sagatavošana par dienesta transporta izmantošanu ir pārlieku birokrātiska un uzliek papildus darbu jau tā aizņemtajiem grāmatvežiem,” pieredzē dalās SIA „Freko” valdes priekšsēdētājs Alfrēds Spigēns. Viņaprāt, ja valdība būtu apstiprinājusi fiksētu nodokļa likmi, piemēram, 15 latu mēnesī, daudzi uzņēmēji, taupot laiku, labāk veiktu šo maksājumu, nevis tērētu laiku, pildot pārmēru sarežģīto atskaišu sistēmu.
Ko darīt tiem, kuriem ir nenormēts darba laiks?
SIA „Arkolat” valdes locekle Daina Pečate norāda uz citu problēmu saistībā ar dienesta automašīnām. „Vissarežģītākā situācija ir tirdzniecības pārstāvjiem. Pieņemsim, ka uzņēmuma centrālais birojs atrodas Pārdaugavā, bet tirdzniecības pārstāvis dzīvo Juglā. Nākamajā dienā viņam ieplānots maršruts uz Cēsīm, taču dienesta mašīnu uz mājām ņemt nedrīkst, jo tad būs jāmaksā nodoklis. Līdz ar to menedžeris no rīta dodas uz darbu, lai pēc tam jau ar dienesta mašīnu brauktu atpakaļ pa to pašu maršrutu un tālāk uz Cēsīm, laiks un līdzekļi tiek tērēti neefektīvi. Turklāt tirdzniecības pārstāvjiem ir summētais darba laiks, kas pieļauj pārdošanas darbu veikt gan vakara stundās, gan brīvdienās. Vai ierēdņiem būtu jānodarbojas ar uzņēmēju uzraudzību, sekojot, kad viņu darbinieki strādā un kad sākas privātās vajadzības?” skaidro D.Pečate.
Papildus informācija:
LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Tālrunis: 29548484
SIA „Freko” valdes priekšsēdētājs Alfrēds Spigēns. Tālrunis: 29214139
SIA „Arkolat” valdes locekle Daina Pečate. Tālrunis: 29225306
[+] [-]