Vai „cilvēciskās kļūdas” ir tikai sodu piemērotājiem?
Sods autovadītājam par vienu kilometru stundā virs atļautā ātruma, kas publiskajā telpā izskanējušajā gadījumā bija 90 km/h, izskatās pēc vēl viena apliecinājums faktam, ka sākotnējās rūpes par satiksmes drošību, ieviešot fotoradarus, arvien vairāk pārvēršas par biznesa projektu, kam ar satiksmes drošību ir pastarpināta, caur peļņas prizmu fokusēta saistība.
Interesanti, ka policijas vadība ir visnotaļ saprotoša par radaru ieviesēju un uzraudzītāju „cilvēciskās kļūdas” iespējām, tomēr aizmirst, ka „cilvēciskā kļūda” varētu būt raksturīga arī autovadītājiem. Katrā ziņā ātruma pārsniegums par 1 km/h neliecina, ka pie auto stūres bijis ļaunprātīgs satiksmes noteikumu pārkāpējs, savukārt, lai izbēgtu no iespējamā soda par minimālu pārkāpumu, daži autovadītāji iespējamo fotoradu tuvumā, mēdz īpaši caururbjoši lūkoties spidometrā, daži drošības pēc krasi samazina ātrumu par kādiem 10-15 km/h, kas neizbēgami izraisa satiksmes drošības risku.
Drīzumā paredzēts pieņemt izmaiņas likumdošanā, kuru rezultātā autovadītājam par 10 km/h ātruma pārsniegumu netiktu uzlikts naudas sods, bet gan tiktu piešķirts viens soda punkts un izteikts brīdinājums. Domājams, ka daudziem autovadītājiem tieši šis viens punkts liktos smagāks sods nekā soda nauda, piemēram, 10 latu apjomā, tādējādi radām jaunu korupcijas risku. Tāds soda apjoms ir neadekvāti liels, jo pašas par satiksmes drošību atbildīgās amatpersonas vairākkārt ir atzinušas, ka ātruma pārsniegums līdz 20 km/h nav ierindojams īpaši bīstamo pārkāpumu skaitā.
Autovadītāju novērojumi liecina, ka neveicas atbildīgajām amatpersonām ar fotoradaru nemākulīgas izvietošanas vai slēpšanas novēršanu. Sniega čupas ir radījušas jaunas slēpšanas iespējas, piemēram, aiz vienas no tādām 15. februārī fotoradars bija paslēpies uz Lielirbes ielas. Zinot, ka fotoradaru apkalpotājiem ik dienu jāmaksā 120 latu par līguma nepildīšanu un neredzot lielu viņu vēlmi līgumu pildīt, beidzot ieviešot arī stacionāros „ātrumķērājus” , fotoradari turpinās slēpties. Izskatās, ka ieviesēji ir ieinteresēti izmantot situāciju un gūt „ātro peļņu” cik ilgi vien iespējams, un tikai valsts amatpersonu spēkā ir jautājumu sakārtot, atgriežot to sākotnējā, satiksmes drošības stiprināšanas gultnē.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
