Jūrmala – bagātākais Eiropas kūrorts?
Kad atbildīgām valsts vai pašvaldību amatpersonām publiski jānosauc joma, kura sekmēs valsts ekonomisko augšupeju, bieži vien tiek akcentēts tūrisms. Pragmatiski vērtējot diez vai Latvija, ņemot vērā ģeogrāfisko izvietojumu un izteikto klimatisko sezonalitāti, kādreiz varētu kļūt par Eiropas tūrisma līderi, tomēr mums ir savas jau attīstītas iespējas un vēl neattīstīts potenciāls. Diemžēl ne vienam vien autovadītājam, kurš saulainā vasaras dienā mēģina aizbraukt uz Latvijas tūrisma simbolu, Jūrmalu, rodas šaubas vai par tūrisma nozīmi ir dzirdējusi kūrortpilsētas domes vadība.
Jau kuro gadu nožēlojami izskatās garu garās automašīnu rindas uz Jūrmalas šosejas labos laika apstākļos, kad „pludmale sauc”. Katru vasaru par to tiek runāts, Jūrmalas domes vadība „zīmē” dažādus plānus un ieceres, solot līdz nākamajai vasaras sezonai situāciju kardināli uzlabot, tomēr iebraukšanas iespējas tikai pasliktinās, izmaiņu infrastruktūrā nav, bet autobraucēju apjoms, kas vēlas atpūsties pie jūras tikai palielinās.
Gudrs un tālredzīgs pilsētas saimnieks šādu attīstību spētu prognozēt, jo kopējais iedzīvotāju pirktspējas samazinājums rosina dārgākus ārvalstu apmeklējumus nomainīt pret pašmāju tūrismu vai tikai pludmales apmeklējumu brīvdienās. Arī ārvalstu autotūristu skaits palielinās kopš Latvija ir pievienojusies Šengenas zonai.
Jūrmala nav un nekad nebūs industriāla telpa, tādēļ tieši tūrisma pakalpojumi nodrošina gan darba vietas, gan ienākumus un nodokļus. Diemžēl rodas iespaids, ka Jūrmalas domei ienākumi nav vajadzīgi, tikai diez vai tā domā visi jūrmalnieki, kuriem no pašvaldības pienākas sociālie maksājumi, kurus neapmierina ceļu stāvoklis un cita pilsētas infrastruktūra?
Var jau vienkāršoti uzskatīt, ja reiz atpūtnieki par Jūrmalas domi nebalso, tad nav ko par viņiem domāt, tomēr diez vai par kaut cik nopietnu pilsētas attīstību var runāt, balstoties tikai uz jūrmalnieku patēriņu, kuru lielākā daļa strādā Rīgā.
Acīmredzami nepieciešami operatīvi pasākumi, kas iebraukšanu Jūrmalā pilnībā normalizētu. Autovadītājam, kurš saulainā vasaras dienā dodas uz Jūrmalu, būtu jābūt iespējai iebraukšanas caurlaidi iegādāties bez grūtībām un savlaicīgi. Būtu jānodrošina iespēja to iegādāties internetā, kaut vai izmantojot internetbanku, sms, arī Rīgas pilsētā būtu jāizvērš caurlaižu automātu tīkls, par kuru atrašanās vietu liecinātu karte mājas lapā jūrmala.lv un jāpagarina vai pat jāatceļ noteiktais vienas stundas iebraukšanas laiks kopš caurlaides iegādes. Arī policijai ārkārtas situācijā ir jāstrādā ārkārtas režīmā, aktīvāk palīdzot autovadītājiem.
Autovadītāji ir dzirdējuši arī par nozīmīgākām iecerēm, kā Lielupes tilta paplašināšana un pat jauna tilta celtniecība, tomēr varbūt varas iegūšanas un noturēšanas process Jūrmalas domē ir pārāk laikietilpīgs, lai nodarbotos ar „sīkām autotūristu vajadzībām”.
Juris Zvirbulis,
LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]