Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:245, Did:0, useCase: 3


Kas jauniešiem jāzina par darbu ārzemēs

Redakcija
Redakcija

Legāla un nelegāla darba piedāvājumi, pirmkārt un galvenokārt, atšķiras ar pašu darbā iekārtošanas procedūru.

Nelegāla darba piedāvājums nereti tiek izteikts steigā, nedodot personai laiku apdomāties (ilgāks apdomāšanās laiks radītu vairāk jautājumus par piedāvāto darbu), piedāvājot visu nokārtot ātri un bez liekām formalitātēm.

Legāls darba piedāvājums noteikti ietver garāku sagatavošanās laiku paredz rūpīgu dokumentu sagatavošanu.

Lai pārliecinātos par darba piedāvājuma uzticamību, Tev ir tiesības iepazīties ar firmas reģistrācijas apliecību un firmas un ārvalstu darba devēja sadarbības līguma oriģinālu.

Lai saņemtu iespējami kvalitatīvus darbā iekārtošanas pakalpojumus un izvairītos no pārpratumiem un krāpšanas:

- Tev jānoslēdz darba līgums ar firmu par konkrētu starpniecības pakalpojumu sniegšanu darbā iekārtošanā;

- jāpārliecinās, ka līgums ir divos eksemplāros, no kuriem viens paliek firmas, viens – Tavā rīcībā;

- līgumā jābūt norādītiem abu līgumslēdzēju pušu pienākumiem un tiesībām (darba stundas, atpūtas laiks, ēšanas un dzīvošanas nosacījumi);

- ja Tevi neapmierina piedāvātā līguma nosacījumi, Tev ir tiesības apspriest piedāvātos noteikumus un, saskaņojot ar pakalpojuma sniedzēju, mainīt un papildināt tos;

- jāsaņem samaksu par starpniecības pakalpojumu saņemšanu apliecinošs dokuments (čeks, kvīts). Jāpārliecinās, ka maksājuma dokumentā norādīts tieši tas pakalpojums, par kuru tiek maksāts, jo iespējami arī krāpšanas gadījumi, kvītī norādot citu pakalpojumu.

- iesaistoties kādā no starptautiskajām apmaiņas programmām, noteikti pārliecinies par šīs programmas uzticamību.

Mīts – ja apsolītais darbs nepatiks, to būs iespējams uzteikt un atgriezties mājās jebkurā laikā.

Patiesībā personām, kuras ar maldināšanu nonākušas parādu verdzībā un kļuvušas par cilvēku tirgotāja īpašumu, turklāt atdevušas savu pasi, tiek atņemtas jebkādas tiesības un tās ir pilnīgi atkarīgas no cilvēku tirgotājiem.

Īpaši seksuālās izmantošanas gadījumos, kad „persona ir ienesīga”, tā tiek īpaši rūpīgi apsargāta, kas apgrūtina bēgšanu. Šīs personas kļūst par precēm, kas var tikt izmantotas un pārdotas atkal un atkal.

Mīts – prasību un nepakļaušanās gadījumā cietīs personas mājās palikušie ģimenes locekļi.

Patiesībā daudzos seksuālās ekspluatācijas gadījumos (visbiezāk tas attiecas uz sievietēm, kas iesaistītas prostitūcijas biznesā) personas tiek piespiestas apmierināt jebkuras, pat visnežēlīgākās, klientu vēlmes, jo jebkura pretošanās beidzas ar sutenera (vai īpašnieka) draudiem, iebiedēšanu un fizisku ietekmēšanu. Tā kā šie „darba devēji” zina personas mājas adresi, viņiem nav grūti iestāstīt upurim, ka cietīs personas vecāki vai bērni.

Cilvēku tirgotāju vara un iespējas nav bezgalīgas. Viņi var kontrolēt ieslodzītu un bezpalīdzīgu personu, taču cilvēku tirgotāji nevar kontrolēt visu pasauli, ieskaitot policiju, valsts institūcijas un nevalstiskās organizācijas, kurās iespējams vērsties pēc palīdzības.

Darbs Eiropas Savienībā

Eiropas Savienības pilsoņiem, līdz ar to Latvijas pilsoņiem ir iespējams izmantot ES pilsoņiem piešķirtās tiesības, tajā skaitā – brīvi pārvietoties ES. Brīva darbaspēka kustība ir viena no brīvas pārvietošanās tiesībām. Brīva darbaspēka kustība ir viena citās ES dalībvalstīs, tiesības sniegt pakalpojumus, kā arī tiesības mācīties un studēt.

Pēc iestāšanās ES, Latvija pievienojās Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīklam – EURUES. Šī nodarbinātības dienestu tīkla misija ir nodrošināt brīva darbaspēka kustību ES valstīs.

EURES uzdevumi ir:

- sniegt informāciju un padomus darba meklētājiem par nodarbinātības iespējām un darba un dzīves apstākļiem ES valstīs;

- palīdzēt darba devējiem atrast sev piemērotāko darbinieku;

- nodrošināt ar informāciju un padomiem darba meklētājus un darba pierobežu reģionus.

Informācija tapusi sadarbībā ar resursu centru sievietēm „Marta”. Sīkāku informāciju skaties portālā cilvektirdznieciba.lv