Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:245, Did:0, useCase: 3


Kāpēc jaunieši kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem?

Redakcija
Redakcija

Pieprasījums pēc miesas seksa industrijā un seksa industrijas globalizācija ir iemesls, kādēļ tūkstošiem (pat miljoniem) cilvēku, pārsvarā sievietes un bērni, tiek savervēti un aizvilināti prom no mājām ar nolūku iesaistīt pornogrāfijā, prostitūcijā, eksotiskajās striptīzdejās un seksa tūrismā. Daudzas interneta kompānijas gūst lielus ienākumus.

Cilvēku tirdzniecību veicina šādi plaša mēroga faktori:

- bezdarbs;

- vāja sabiedrības ekonomiskā un sociālā struktūra;

- izglītības iespēju trūkums;

- labākas dzīves vilinājums ārzemēs;

- sieviešu, bērnu vai iedzimto cilvēku diskriminācija;

- vardarbība pret sievietēm un bērniem;

- bruņoti konflikti.

Problēmas, kas jauniešus pakļauj cilvēku tirdzniecības riskam
Par potenciālo cilvēku tirdzniecības riska grupu ir uzskatāmi visi jaunieši, bet jo īpaši meitenes.

Tomēr katra situācija ir ļoti individuāla un iemesli var būt vairāki. Vervētāji īpaši vēršas pie vieglāk ievainojamiem jauniešiem – pusaudžiem, kuri aizbēguši no mājām, dzīvo uz ielas, dzīvo nabadzībā vai ir konfliktā ar savu ģimeni.

Brīdī, kad pusaudzim pietrūkst tuvu cilvēku mīlestības un drošības sajūtas, pietiek ar pavisam mazu grūdienu, lai zaudētu pašcieņu un dzīves mērķi. Tādēļ nav runa tikai par sociālā riska ģimenēm, pietiek ar problēmām ļoti labā un līdz šim stabilā ģimenē vai ģimenes izjukšanu.

Situācijā, kad Tu, iespējams, nesaņem pietiekami daudz uzmanības, Tavas vajadzības netiek apmierinātas un attiecības ir traumētas, Tu vari būt pakļauts tirdzniecības riskam un vari kļūt par upuri. Vervētāji prot iemantot šādu apjukušu pusaudžu uzticību.

Arī medijiem ir liela ietekme uz jauniešu domāšanu, izturēšanos un vērtību sistēmu. Mediji zināmā mērā producē sapņus un modernu dzīves stilu, kas nereti ir saistīts ar strādāšanu ārzemēs vai pasaules apceļošanu.

Medijos daudz biežāk ir sastopami veiksmes stāsti, bet daudz retāk iespējams lasīt par kāda jaunieša negatīvo pieredzi, kas liktu arī citiem būt uzmanīgiem.

Kā jaunieši kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem?

Jaunieši pārsvarā tiek piespiesti strādāt prostitūcijā, ubagot, strādāt lauksaimniecībā, raktuvēs un šahtās, rūpnīcās vai kā darbaspēks mājsaimniecībā.

Vervēšana var notikt gan grupās, gan individuāli. Grupas parasti tiek veidotas, maskējot tās kā dejotāju trupas, „tūristu” grupas vai arī kā „darba migrantus”.

Individuālā vervēšana var notikt divējādi – mērķtiecīga personīga iepazīšanās, pat laulības, vai arī kā nejauša savervēšana ar sludinājumu palīdzību.

Lai apmierinātu pieprasījumu pēc „dzīvās preces”, vervētāji izmanto spēku, draudus, piespiešanu, aizvešanu ar varu, krāpšanu, maldināšanu vai citas viltus formas, izmantojot varu vai arī cilvēku neaizsargātību, vai arī dodot maksājumus vai labumus.

Dažādi ļoti labu atalgojumu sološi darba piedāvājumi ir viens no visbiežāk izmantotajiem vervēšanas veidiem. Parasti netiek prasīta nekāda iepriekšēja pieredze. Tiek piedāvāta iespēja ļoti īsā laikā ātri un vienkārši noformēt dokumentus, doties ceļā un uzsākt darbu. Kā aizsegs cilvēku tirdzniecībai un cilvēku ievilināšanai ekspluatācijā var tikt izmantoti:

- nelegālas darbā iekārtošanās firmas;

- darba un studiju piedāvājumi laikrakstos;

- sludinājumi internetā un „čatu lapās”;

- jauniešu apmaiņas programmas;

- modeļu aģentūras;

- iepazīšanās aģentūras;

- personīgi sakari (piemēram, draugi, paziņas, vai pat radi).

Mīts – ja firma ievietojusi darba piedāvājuma sludinājumu avīzē, tad tas ir legāls darbs. Patiesībā firmas reklāma masu medijos nenozīmē, ka firma ir legāla. Laikrakstu izdevēji nepārbauda, vai firmām, kas ievieto sludinājumus, ir tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību un sniegt reklāmā piedāvātos pakalpojumus.

Mīts – drauga, paziņas vai radinieka darba piedāvājums ārzemēs ir uzticams. Patiesībā vervētājs var būt nejaušs paziņa, draugs vai pat radinieks, kas apzināti uzrunā personu, piedāvājot darbu lauksaimniecībā, rūpniecībā, viesmīļa, istabenes, modeles, auklītes darbu, pakļaujot personu parādu verdzības, seksuālās izmantošanas un citam riskam. Nereti upuri atzīst, ka darba piedāvājumi uzskatījuši par uzticamu tieši tādēļ, ka to piedāvājis labi pazīstams cilvēks.

Mīts – vervētāji izskatās pēc noziedzniekiem un tos var pēc ārienes atpazīt. Patiesībā vervētāji ir ļoti dažādi cilvēki, kuri nepavisam neizskatās pēc „tipiskiem noziedzniekiem”. Tieši pretēji, vervētāji bieži vien ir ļoti laipni, izskatīgi, ievieš uzticību, viņiem var būt ģimene un bērni. Seksa biznesa sfērā vervētājs var būt arī sieviete – bijusī prostitūta.

Informācija tapusi sadarbībā ar resursu centru sievietēm „Marta”. Sīkāku informāciju skaties portālā IEM