Jautrie pantiņi
Dzīvo dzīvi zili zaļi,
Kamēr biksēm noplīst gali!
Katrs taisīts savā dienā,
Cits palagos, cits sausā sienā
Katram ir savs vārdiņš dots,
Tas jāapsveic, lai tam ir gods
Ja tu dzersi vienu šņabi,
Tad tev būs pavisam labi,
Bet, ja otru virsū rausi,
Tad tu runāsi jau gausi,
Bet, ja trešo virsū ņemsi,
Tad nu gan tu, vecīt,
Kaut uz melna āža jāšu ,
Tomēr Tevi neatstāšu,
Un kad ziedēs upes krasti,
Apskaušu kā teļa asti.
Cēlās, cēlās nepacēlās
Saule vēlu vakarā.
Bāzu, bāzu, neiebāzu
Rokas bikšu kabatās.
Tampaks babuška kupila,
Kuda nado, pomestjila,
Tjanet ņitočku babuška,
Trah babah,
A tam hlapuška
Ja tev kādreiz uznāk bēdas,
Apsēdies uz malkas grēdas,
Skaiti pagales pa vienai,
Līdz pat savai kaāzu dienai!
Vakar tusējāmies dikti,
Šodien mums ir ļoti slikti
Galva sāp un kājas ļogās,
Daži vēl pie poda mokās.
Vārda dienu tā vaj'g svinēt,
Lai var otrā dienā minēt
Kāpēc guli zaļā pļavā,
Nevis mājās - gultā savā.
Tev acis kā spoles,
Tev lūpas kā zoles.
Tev deguns kā īlens,
Un pats tu kā pīlēns!
Meži, meži tumšie meži
Pa tiem staigā mazi eži
Staigā tie pa taciņām
Pliki un bez jaciņām.
Es iemīlēju skuķīti,
Un metu tai ar puķīti,
Bet tagad mani gaida sods,
Jo puķei līdzi bija pods...
Mīli mani kā es tevi
Būsim draugi mēs ar tevi
Ja tu mani nemīlēsi,
Tad ar mani negulēsi!!!
TAVA SEGA.
Es brienu straujā Gaujā
Un olas turu saujā.
Un priecājos pie sevis,
Ka Dievs man tās devis!
Es Tevi mīlu kā ceptu pīli -
Tavas lūpas ir kā piparkūkas,
Tava mēle ir kā desas šķēle,
Un tavas acis - kā melnas blaktis,
Tavs deguns kā sarkans tomāts
Un tu pats melns kā nakts......
Dus Rīga paģirainā snaudā,
Nav tautas laime tikai naudā.
Es novēlu Tev spirgtai mosties
Un šodien atkal nepiekosties!
Brendijs ir beidzies un acis ir bālas...
Glāzes tik sausas un zvaigznes tik tālas...
Tepiķis pievemts un drope ir galaā,
Jūtos zem galda kā vientuļā salā.
