SIA „Dona” maize un konditorija – roku darbs, ko novērtē
Septembra beigās žurnāls „Vērtīgs” devās uz Salas novada Salas pagastu, lai paviesotos maizes ceptuvē SIA „Dona” un iepazītos ar tās valdes priekšsēdētāju Kārli Zemešu, kurš laipni mūs uzņēma, izrādot uzņēmumu un pastāstot par 20 gados paveikto, kā arī nākotnes plāniem.Uzņēmuma vizītkarte
Darbības joma: maizes un konditorejas izstrādājumu ražošana.
Darbinieku skaits: vairāk nekā 100.
Gada apgrozījums: 2,2 miljoni latu.
SIA „Dona” pagājušajā gadā svinēja 20. gadadienu. Kādi ir bijuši šie 20 gadi uzņēmumam – tas ir tikai sākums vai jau ir izdevies nostabilizēt savas pozīcijas tirgū?
20 gadi uzņēmumam ir pietiekami nopietns laiks. „Dona” ir sevi parādījusi un tirgū nostabilizējusies, tādēļ var domāt par nākotnes plāniem. 20 gadi ir pagājuši diezgan ātri, jo uzņēmums šajos gados ir attīstījies un audzis. Esam izgājuši cauri dažādām pārmaiņām un prasībām, no kurām esam mācījušies un kurām esam pielāgojušies, kā arī gatavojamies nākamajām.
Kādi ir galvenie uzņēmuma darbības virzieni?
Pamatnodarbošanās ir maizes cepšana. Kā papildinošs darbības virziens ir konditorejas izstrādājumu ražošana. Esam viens no lielākajiem uzņēmumiem, kas maizi ražo pēc tradicionālām metodēm. Pēc ražošanas apjoma „Dona” ir ceturtais lielākais maizes ražotājs Latvijā. Diennaktī saražojam aptuveni 10 tonnas maizes un pustonnu konditorejas izstrādājumu.
Kā jūs raksturotu maizes tirgu Latvijā? Kā ir strādāt lielos konkurences apstākļos?
Maize kā produkts ir ļoti specifiska, jo tā katrai valstij ir citādāka, tādēļ tirgus ir lokāls un eksporta iespējas ir salīdzinoši mazas. Latvijā ir diezgan liela konkurence, jo ir vairāk nekā 30 maizes ražotāju uzņēmumi.
Mainoties cilvēku dzīvesveidam, izmainījies ir arī maizes patēriņš. Strauji samazinās rudzu maizes patēriņš. Esam kļuvuši steidzīgāki un aizņemtāki, tādēļ vairāk esam pievērsušies ātrajai ēdināšanai, kur ir ātri pagatavojamās kviešu maizes.
Bieži vien medijos parādās arī raksti, kuros, piemēram, ārsti vai dietologi izsaka savu viedokli par maizes kaitīgumu, jo tajā esot pārāk daudz sāls. Ne visi no šie viedokļiem ir pamatoti ar pētījumiem, bet balstās tikai uz apsvērumiem. Arī Veselības ministrijas piedāvātā aktivitāte, kā papildināt budžetu, apliekot neveselīgo pārtiku ar akcīzes nodokli, tai skaitā rudzu maizi, ir nepamatota. Kā „Donas” vadītājs varu teikt to, ka maizei sāli pievieno tik daudz, cik tas ir nepieciešams ražošanai, jo nevar izcept maizi pilnībā bez sāls – nenotiek fermentizācija. Neviens necenšas pārsniegt pieļaujamās normas.
Kas ir „Donas” maizes „trumpji” un galvenie elementi, ar ko konkurējat?
Lielāku akcentu liekam uz rudzu maizi un saldskābmaizi, kas ir klasiskas un tradicionālas. Katrs maizes ražotājs rudzu vai saldskābmaizi cep nedaudz citādāk, tādēļ arī atšķiras garša un smarža. „Dona” pieturas pie tāda cepšanas veida, kāds jau tiek izmantots no pirmsākumiem. Savukārt „Donas” konditorejas „pērles” noteikti ir tortes, jo mums ir ļoti liels piedāvājums dažādiem gadījumiem un ar dažādu noformējumu. Cepumus gatavojam pēc tradicionālām mājas receptēm, un to gatavošana ir roku darbs.
Cik daudz maizes un konditorejas izstrādājumu ražojat?
Mums ir vairāk kā 40 pozīcijas maizes sortimentā un vairāk kā 60 konditorejas izstrādājumi. Piedāvājums ir liels.
Kurš maizes veids un konditorejas izstrādājums ir populārākais?
Konkrēti ir grūti nosaukt, jo katrā grupā ir kaut kas īpašs. Ļoti populāra ir apaļā saldskābmaize, noteikti arī rudzu maize, kā arī „Piknika” grupas maizes, bet no formas maizēm – „Galda”, „Tava” un „Mana”. No baltmaizēm pieprasīta ir „Piena” baltmaize, savukārt no konditorejas – speķa pīrādziņi, jo par šo produktu esam dzirdējuši labus vārdus – ir ne tikai mīkla, bet arī gaļa. Tāpat labas atsauksmes saņemam par kliņģeriem. Dienišķā rudzu saldskābmaize ir jauns produkts, kas pamazām ieiet tirgū, bet jau tagad ir diezgan pieprasīts.
Ko uzņēmumam dod sadarbība ar Latvijā lielākajiem lielveikalu tīkliem?
Lielveikalu tīkli nodrošina lielu apgrozījumu, jo dienā „Donas” produkti tiek piegādāti pat vairākiem simtiem šo tīklu veikaliem. Tiem ir garantētais sortiments, kas nosaka, ka attiecīgajam produktam veikalā ir jābūt.
Darboties ar lielveikalu tīkliem nav viegli, jo ir stingri sadarbības līgumi, piegādes, dokumentācija, kas liek saspringt un strādāt. Darbošanās visā Latvijā ir saistīta ar piegādēm, un ne visus produktus varam aizvest paši, tādēļ jāizmanto dažādu pārvadātājfirmu pakalpojumi. Loģistikas un pārvadājumu nozari noteikti var attīstīt, jo nav nemaz tik daudz pārvadātājfirmu, kas piedāvā servisu augstā līmenī.
Vai, lai uzlabotu ražošanas tehnoloģijas, esat piesaistījuši arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu?
Neesam izmantojuši. 2005./2006. gadā mēs veicām lielākās investīcijas uzņēmumā – apmēram 100 000 eiro. Realizējām projektu par miltu beztaras noliktavu, jo miltu apjoms „Donā” mēnesī bija 100 – 200 tonnas. Šajā laikā projektu naudu nevarēja piesaistīt, jo neesam tiešie pārstrādātāji, tas ir, no grauda neražojam, bet ražojam no miltiem. Tagad, pēdējos gados, ir iespēja saņemt fondu līdzfinansējumu.
Uzskatu, ka veiksmīgi paši ar saviem līdzekļiem esam izdzīvojuši un attīstījušies.
Uzņēmums ir saņēmis arī vairākus apbalvojumus. Pastāstiet par tiem!
Visvairāk apbalvojumu mums ir par produkciju. Esam piedalījušies konkursos, ko rīko Latvijas Maiznieku biedrība kopā ar izstādi „Riga Food”, kur esam ieguvuši jau vairākas Zelta medaļas. Tas, protams, motivē un dara lepnus par paveikto.
Vai uzņēmums piedalās arī sabiedriskās aktivitātēs?
Jā, mēs atbalstām sporta aktivitātes, Salas vidusskolu, Salas novada pašvaldību. Esam atbalstījuši bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām projektu „Nāc līdzās!”, kā arī daudzus citus projektus.
Vai produktus arī eksportējat? Kādās vēl valstīs pazīst „Donas” maizi?
Eksporta apjoms nav liels – gadā tie ir vairāki desmiti tonnu maizes. Eksportējam uz ASV, protams, klasiskas vērtības – rudzu un saldskābmaizi. Tāpat maize ir eksportēta uz Vāciju, Ungāriju, Īriju. Joprojām strādājam ar Lielbritāniju, kur ir tirdzniecības tīkls „Amanda”, kas ņem arī citus produktus, ne tikai maizi. Ļoti interesants, bet „smags” ir Austrumu virziens, jo ir problēmas ar maksājumu garantijām, ar atbildību un piegādēm, jo robežšķērsošana bieži vien aizņem ilgāku laiku nekā pats brauciens.
Cik liels ir „Donas” kolektīvs? Kā jūs raksturotu uzņēmuma kolektīvu?
„Donā” strādā vairāk nekā 100 darbinieku. Mums ir ļoti draudzīgs kolektīvs, un kā uzņēmums esam sociāli atbildīgi par saviem darbiniekiem. Ja darbinieks godprātīgi strādā un pilda savus darba pienākumus, esam pretim nākoši un saprotoši. Cenšamies nodrošināt pēc iespējas labākus darba apstākļus. „Donas” darbinieki uztraucas par produkciju un tās kvalitāti, jo dzīvo līdzi uzņēmumam ar sirdi un dvēseli.
Katru gadu darbiniekiem rīkojam Jaunā gada balli, savukārt vasarā rīkojam vismaz divas ekskursijas.
Kā jūs izlēmāt pievērsties šai nozarei?
Darbs vienmēr ir mani atradis. Man šis darba piedāvājums šķita interesants. „Donā” strādāju jau kopš 2005. gada. Strādāšana šeit man arī ir bijusi skola. Man patīk strādāt šeit, man patīk uzņēmuma kolektīvs, un es sevi jūtu kopā ar „Donu”.
Ar ko vēl nodarbojaties? Varbūt jums ir kādi hobiji, ar ko aizraujaties brīvajā laikā?
90-tajos gados laukos ir izveidota saimniecība. Nodarbojos ar lauksaimniecisko ražošanu, kas arī ir kā aizraušanās brīvajā laikā. Man ir liela ģimene, esam uzaudzinājuši piecus bērnus, kuri jau ir pieauguši. Patīk pārvietoties ar auto, sevišķi, ja jābrauc gari ceļa posmi, kas mani emocionāli uzlādē.
Kādas redzat uzņēmuma attīstības iespējas? Ko gribētos realizēt un sasniegt?
Mums ir iespējas augt un attīstīties, lai varētu piepildīt pircēja vēlmes. Ja izstāsta visus sapņus, reti kad tie piepildās, tādēļ par lielākajiem sapņiem nestāstīšu, jo labo biznesa ideju nav nemaz tik daudz.
Esam kļuvuši arī sabiedriski aktīvāki – mums ir mājaslapa, esam sociālo tīklu vidē, tādēļ tuvākajā nākotnē jāsakārto interneta datu apmaiņas ātrums, jo visa informācija lielākoties tiek iegūta, izmantojot internetu.