Uz lasītāju jautājumiem atbild grāmatveži!

Gada vidū sāku strādāt uzņēmumā, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, līdz tam strādāju SIA, kas nodokļus maksāja parastā kārtībā. Kā fakts, ka darba devējs ir mikrouzņēmums, ietekmēs manu kā privātpersonas ienākumu deklarāciju, un vai varēšu iesniegt čekus par izdevumiem izglītībai un medicīnai, kā arī atgūt pārmaksāto IeIN?

Gada ienākumu deklarācijā (turpmāk tekstā deklarācija) ir jānorāda tikai tie darba ienākumi, kuri gūti pie darba devēja – nodokļu maksātāja parastā kārtībā. Šajā deklarācijā jums ir jāiekļauj izdevumi par izglītību, medicīnu. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja uzņēmumā gūtos ienākumus deklarācijā nenorāda.
Jūs varat atgūt tikai tik lielu summu, cik jūs esat samaksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli, strādājot SIA, kas nodokļus maksā parastā kārtībā, tas nozīmē, ka no ienākumiem, kas ir gūti mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja uzņēmumā, iedzīvotāju ienākuma nodokli atgūt nav iespējams.
Ja cilvēka vienīgie ienākumi kalendāra gada laikā ir darba alga pie mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja, tad deklarācija nav jāsniedz.
Gribu piebilst, ka savus izdevumu čekus par medicīnu un izglītību var iekļaut nevis savā deklarācijā, bet sava tuva radinieka (meitas, dēla, māsas, brāļa, mātes, tēva) vai laulātā deklarācijā un tādējādi atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Veselības ministrijas virzīto jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu apstiprināja valdība, tiem, kuri ir darba ņēmēji un strādā sia „x”, nekas būtiski nemainās, nostrādājot 11 mēnešus gadā, ir bezmaksas veselības aprūpe, nav nozīme algas lielumam. Bet vai man kā pašnodarbinātai personai, ja nopelnu mēnesī mazāk par 200 Ls, būs maksas veselības aprūpe?

Iesākumā gribu piebilst, ka grāmatveži nav kompetenti jautājumos par veselības finansēšanu. Bet, sazinoties ar Saeimas deputātiem, noskaidroju, ka šis likumprojekts Saeimā izskatīšanai tika nodots tikai 2013. gada 5. decembrī. Tādējādi šis likums ir tikai izstrādes stadijā, un šobrīd tas ir tikai kā koncepcija un to var gan mainīt, gan arī noraidīt. Tikai tad, kad tas tiks atbalstīts 3. lasījumā, kļūs skaidras šī likuma normas, un tikai tad tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kur būs skaidri pateikts, kam tad pienāksies pilna veselības aprūpe un kam nē.

Vai ir kādi jauni nodokļi, kas stāsies spēkā ar 1. janvāri un par ko būtu jāzina uzņēmumu vadītājiem? Zināms, ka mikronodoklim likme no 9% uz 15% tiks palielināta ar 2015. gada 1. janvāri. Varbūt ir kādi citi nodokļi, par ko tik skaļi netika diskutēts, bet kas stāsies spēkā ar 1. janvāri?

Šobrīd, kad es atbildu uz šo jautājumu, dažādu likumu un MK noteikumu grozījumi vēl nav izsludināti, tāpēc šobrīd pilnīgi par visiem nodokļiem skaidrības vēl nav. Pēc pieredzes varu teikt, ka visu likumu un MK noteikumu grozījumi ir zināmi līdz decembra beigām, un precīzi uz šo jautājumu varēšu atbildēt žurnāla „Vērtīgs” janvāra numurā. šobrīd ir zināms, ka:
✓ Mikrouzņēmuma nodokļa likme 2014. gadā nemainās un ir 9%;
✓ Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme samazinās, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09 procenti, no kuriem 23,59 procentus maksā darba devējs un 10,50 procentus – darba ņēmējs.
✓ Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2014. gadā nemainās un ir 24%;
✓ Uzņēmuma ienākuma nodoklis 2014. gadā nemainās un ir 15%;
✓ Mēneša minimālā alga 2014. gadā ir noteikta 320 EUR un minimālā stundas tarifa likme 1,933 EUR;
✓ Neapliekamais minimums 2014. gadā ir noteikts 75 EUR;
✓ Atvieglojums par apgādājamo personu 2014. gadā ir noteikts 165 EUR;
✓ Uzņēmējdarbības valsts riska nodeva 2014. gadā ir noteikta 0,36 EUR mēnesī par katru darbinieku.
✓ Automobilis, kurš tiks iegādāts, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, tiks uzskatīts par reprezentatīvo vieglo automobili, ja tā iegādes vērtība būs lielāka par 50 000 EUR (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Svarīgi, ka sākot ar 2014. gada 1. janvāri kapitālsabiedrības valdes loceklim ir jāmaksā mēneša minimālā darba alga, t.i., 320 EUR mēnesī, ja izpildās sekojoši nosacījumi:
1. Ja 2013. gada kapitālsabiedrības apgrozījums pārsniedz 7920 LVL gadā;
2. Ja 2013. gadā nav bijis darbinieka vai valdes locekļa, kas saņemtu visu gadu minimālo darba algu, t.i., 200 LVL mēnesī;
3. Ja 2014. gadā attiecīgajā mēnesī nav bijis darbinieka vai valdes locekļa, kas saņemtu minimālo darba algu, t.i., 320 EUR mēnesī;
4. Ja 2014. gadā ir apgrozījums.
Tā kā par šiem jauninājumiem par minimālo mēneša darba algas noteikšanu valdes locekļiem uz šodienu no Valsts Ieņēmumu dienesta nav saņemti metodiskie norādījumi, kā arī nav saņemti skaidrojumi no Finanšu Ministrijas un zvērinātiem revidentiem, precīzus nosacījumus es varēšu izskaidrot nākamajā žurnāla „Vērtīgs” numurā.
Svarīgi, ka 2013. gada 6. novembrī Saeimā ir pieņemts likums „Grozījumi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas publicēts 2013. gada 27. novembra laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.232 (5038) un kurā ir ietverts īpašs regulējums attiecībā uz aizdevumiem nolūkā novērst situācijas, kad aizdevumu sniegšanas juridisko formu izmanto, lai izmaksātu fiziskajām personām ienākumus, kuri netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Minētie grozījumi stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Aizdevumus dala trīs grupās:
1) aizdevumi, kas izsniegti fiziskajai personai vai tās ģimenes locekļiem (radniecībā līdz trešajai pakāpei) ārstniecības vai izglītības izdevumu segšanai bezskaidras naudas norēķinu veidā un tā izlietojums pamats ar attaisnojuma dokumentiem, kas apliecina līdzekļu izlietojumu līgumā norādītajam mērķim divu gadu laikā;
2) salīdzinoši mazi aizdevumi (no viena aizdevēja nepārsniedz 1500 eiro);
3) pārējie aizdevumi.
Pirmās divas aizdevumu grupas netiek pielīdzinātas ienākumiem. Tāpat ienākumam netiek pielīdzināti aizdevumi, kurus fiziskajai personai izsniegusi persona, ar kuru to saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.
Savukārt attiecībā uz pārējiem aizdevumiem aizdevuma neatmaksāto daļu pielīdzina ienākumam sestā mēneša pēdējā dienā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa vai sešdesmit sestā mēneša pēdējā dienā (no aizdevuma izsniegšanas dienas), ja aizdevuma līgumā noteiktais aizdevuma atmaksas termiņš pārsniedz sešdesmit mēnešus.
Saistībā ar pāreju uz eiro līdz pat 2013. gada decembra beigām katru dienu iznāks vairāku likumu normu grozījumi, tāpēc precīzi par likumdošanas normu izmainām, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī, varēs skaidrot tikai 2014. gada janvārī.

Raksti savu jautājumu uz e-pastu: info@vertigs.lv – 
uz to bez maksas atbildēs pieredzējuši speciālisti no grāmatvedības biroja „Laila P”