Jautā uzņēmējs

1. Latvijā reģistrēta transporta pārvadājumu firma brauc uz ES un degvielu automašīnās iepilda Lietuvā, Polijā un citās valstīs. Tā kā viņi pilda ļoti daudz degvielas uzreiz, tad katru mēnesi šī robeža 1000 Ls var tikt pārsniegta ar vienu un to pašu degvielas mazumtirgotāju. Vai ir jādeklarē šie darījumi ar Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas un citu valstu nodokļu maksātājiem?
2. SIA „A” ir transporta pārvadājumu firma. SIA „A” īpašumā ir vairākas kravu pārvadājumu automašīnas, kas brauc gan pa ES teritoriju, gan ārpus tās. Katram šoferim ar izdevumu orderi tiek izsniegt avanss izdevumu segšanai uz ceļa. Šoferis, braucot vairākas dienas vai nedēļas, iepilda automašīnā degvielu Lietuvas degvielas uzpildes stacijā „B” 20.02.2013 par 1000 Ls, Polijas uzpildes stacijā „C” 25.02.2013 par 1000 Ls, Vācijas degvielas uzpildes stacijā „D” 28.02.2013 par 1000 Ls. Nākošajā mēnesī viņš atkal brauc tādā pašā reisā, kā parasti, ielejot degvielu Lietuvas „B” 05.03.2013 par 1000 Ls, Polijas „C” 10.03.2013 par 1000 Ls, Vācijas „D” 15.03.2013 par 1000 Ls. Ir saprotams, ka agri vai vēlu šī robeža 5000 Ls tiks pārsniegta ar vienu darījuma partneri. Vai šādi darījumi ir atļauti vai nē?
Finanšu ministrijas atbilde:
Atbildot uz 1. un 2. jautājumiem, paskaidrojam, ka skaidrās naudas lietošanas ierobežojums neattiecas vienīgi uz kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem. Minētās komercsabiedrības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā deklarē mēneša laikā veiktos darījumus, kuru kopsumma pārsniedz 5000 latu.
Tādējādi attiecībā uz starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem likumdevējs ir noteicis īpašu skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtību.
Ņemot vērā iepriekš minētās normas, transporta pārvadājuma firmai, kura veic starptautiskos autopārvadājumus, ir jādeklarē skaidrā naudā veiktie darījumi ārpus Latvijas Republikas, ja to kopsumma ar vienu darījuma partneri mēneša laikā pārsniedz 5000 latu, savukārt uz starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmajā daļā noteiktais skaidrā naudā veikto darījumu ierobežojums neattiecas.
3. Latvijā reģistrēts preču mazumtirgotājs brauc uz Poliju, Lietuvu, Turciju u.c. pēc rūpniecības precēm. Tā kā ārpus Latvijas ar pārskaitījumu preces iegādāties nav iespējams, lielākā daļa Latvijas preču mazumtirgotāju apmaksā tās skaidrā naudā, par ko saņem attiecīgus samaksas dokumentus, t.i., rēķinus, čekus. Vai šie darījumi ir jādeklarē, ja pārsniedz 1000 Ls mēnesī?
4. Ja augstāk minētie darījumi ir jādeklarē, tad kāds šajā gadījumā ir 30. panta pirmās daļas mērķis? Jo praktiski, veicot šo deklarēšanu, tiek uzlikts administratīvais slogs grāmatvežiem, bet, tā kā VID nav iespējams salīdzināt šos darījumu ar citām valstīm, rezultāta nav, jo šis administratīvais slogs neapkaro ēnu ekonomiku.
Atbildot uz 3., 4. jautājumiem, paskaidrojam, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmās daļas mērķis jau sākotnēji bija pēc iespējas ierobežot un padarīt mazāk izdevīgus skaidrās naudas darījumus par lielām summām, tādējādi novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas, attiecīgi minētā norma nav piemērojama atšķirīgi rezidentu savstarpēji skaidrā naudā veiktajiem darījumiem un darījumiem, kuros viens no dalībniekiem ir nerezidents.
Tādēļ atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 30.pantā un Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.237 „Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi” noteiktajam arī gadījumos, kad skaidrā naudā veiktā preču iegāde virs 1000 latiem notiek ārpus Latvijas, šādi skaidrā naudā veiktie darījumi ir jādeklarē.
Valsts ieņēmumu dienests iesniegtajās deklarācijās norādītos datus par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem citās valstīs izmanto analīzes un kontroles procesā, kas ļauj konstatēt riskus saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Vienlaikus informējam, ka Valsts ieņēmumu dienests veic informācijas apmaiņu par veiktajiem preču un pakalpojumu darījumiem Eiropas Savienībā, tādējādi nodokļu maksātāja sniegtā informācija tiek salīdzināta ar Eiropas Savienības darījumu partneru sniegto informāciju.
5. SIA „X” 05.01.2013. nopirka ķieģeļus no SIA „Y” par 4000 Ls, samaksa tiek veikta skaidrā naudā. 15.01.2013. SIA „X” konstatē, ka viņiem vēl vajag ķieģeļus un SIA „X” nopērk tādus pašus ķieģeļus 15.01.2013. no SIA „Y” par 2000 Ls, samaksa tiek veikta skaidrā naudā. Jautājums: Vai šādi darījumi ir atļauti vai nē?
6. SIA „F” ir celtniecības uzņēmums un nepārtraukti iepērkas veikalā K-Rauta, pērkot dažādus materiālus un apmaksājot tos skaidrā naudā. Ir skaidrs, ka agri vai vēlu šie darījumi pārsniegs 5000 Ls robežu. Vai šādi darījumi ir atļauti vai nē?
7. Uzņēmums 05.01.2013. saņem aizņēmumu skaidrā naudā 3000 Ls no Jāņa Bērziņa. Par šo summu tiek sastādīts aizdevuma līgums. 02.02.2013. uzņēmums saņem aizņēmumu skaidrā naudā 4000 Ls no Jāņa Bērziņa. Par šo summu tiek sastādīts aizdevuma līgums. Vai šādi darījumi ir atļauti vai nē?
Atbildot uz 5., 6., 7. jautājumiem, paskaidrojam, ka darījums ir darbība tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai.
Savukārt darījuma operācija ir viena darījuma ietvaros veiktā vienreizējā vai daudzkārtējā naudas līdzekļu saņemšana vai izsniegšana atbilstoši noslēgtajam darījumam. Tādējādi, ja uzņēmums iegādājas preci (materiālus) vai saņem pakalpojumus (arī aizdevumu), pirms katras iegādes vai pakalpojuma par to vienojoties, noslēdzot līgumu, saņemot čeku par pirkumu, tad katra preču iegāde un pakalpojuma sniegšana uzskatāma par atsevišķu darījumu, ja atsevišķas preču iegādes notiek saskaņā ar vienu līgumu vai vienu rēķinu, tad visi līguma vai rēķina ietvaros veiktie maksājumi skaidrā naudā skaitāmi kopā un to kopsumma nedrīkst pārsniegt 5000 latu, t.i., šāds darījums tiks uzskatīts par darījumu ar vairākām operācijām.
Vēršam uzmanību, ka tiesiskajam darījumam ir vērtējama ne tikai darījuma juridiskā forma, bet arī ekonomiskais saturs un būtība. Tādējādi nav iespējams teorētiski, atsaucoties vienīgi uz likumu, viennozīmīgi noteikt, vai konkrētajās situācijās minētie darījumi ir atsevišķi līdzīga rakstura darījumi vai darījumi, kas notiek vairākās operācijās. Tādēļ tikai praksē, vērtējot atsevišķi katra darījuma ekonomisko saturu un būtību, var secināt to, vai konkrētais darījums ir līdzīga rakstura atsevišķs darījums, vai darījums ar vairākām operācijām.

Atbildes tika sniegtas sadarbībā ar LR Saeimas deputātu Vladimiru Reskāju un Finanšu ministriju