Valentīndienas apsveikuma dzejolīši

Man gribētos tevi ieaijāt, kā krēslā vējš liepiņu aijā.
Man lūgšanu gribētos pār tevi klāt kā zaļsirmu vakaru maijā.
Man gribētos tevi vest un vest pa tumšzilām sapņu pļavām.
man gribētos tevi uz spārniem nest uz debesīm - manām un tavām...
/F. Bārda/

No viena acu skata
Tik viegli kļuva man!
No viena mīļa vārda
Viss tālums dzidri skan.
Nekas vairs nav par grūtu,
Es zemi aizmirsis.
Pie pleciem spārnus jūtu
Un skūpstu debesis.
/J. Ziemeļnieks/

Cik dīvaini, ka arī kuģi apsnieg...
Un balti pavedieni tos pie krasta sien.
Un zemei atkal jauna mīlestība
Pa baltu zvaigžņu sniegputeni brien.
/J. More/

Es skūpstu Tavas rokas -
Tās darbā neapkūst.
Es skūpstu Tavu pieri -
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas acis -
Un ļaunu neredz tās.
Es skūpstu Tavas lūpas -
Tās sārtas iedegas.
Tu uzziedi kā puķe -
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J.Jaunsudrabiņš/

Es Tevi mīlu!
Tam ticēt negribu, bet tomēr zinu.
Es Tevi mīlu!
To noliedzu, bet dzirdēt gribu.
Es Tevi mīlu!
To dzirdot, atkal Tevī grimstu.
Es Tevi mīlu!
To liedzot, sirds man pukstēt stātu.
Es Tevi mīlu!
Tas tiešām izteikt daudz man ļautu.
Es Tevi mīlu!
Ja to dzirdētu, tad Tevi paturētu.
Es Tevi mīlu!
Es to Tev vienai pateikt spētu.
Es Tevi mīlu!
To saku Tev es tagad - jo tomēr zinu.
Es Tevi mīlu!
/S. Langs/

Man gribētos tevi vest un vest
Pa tumšzilām sapņu pļavām.
Man gribētos tevi uz spārniem nest
Uz debesīm - manām un tavām...
/F. Bārda/

Pie tevis agri rītā esmu,
Pie tevis vēlu vakarā,
Pie tevis glaužos saldos sapņos,
Pie tevis jūtas nomodā.
Tu mīti manā karstā elpā,
Ikkatrā dvašas vilcienā -
No tevis viss ap mani telpā
Skan simtkārīgātīgā atbalsā.
/Aspazija/

Bet paliec pavisam
Uz manā mlūpām
Kā salda un mūžīga buča
Klau paliec pavisam
Uz spilvena mana
Kā viegla bet mūžīga smarža.
/K. Elsbergs/

Kur bēgšu no tevis,
Tu visur man klātu,
Tavs skats, tava elpa
Man mulsina prātu.
Kā rīta skaņa
Aiz durvīm tu gaidi,
Aiz visām puķēm
Tu slēpies un smaidi.
/K. Skalbe/

Tā puķe uzzied, ko tu paņem rokā;
Tā sirds sāk mīlēt, ko tu uzlūko.
Tev ir jau viss, tu staigā zvaigžņu lokā -
Es tev vairs dāvāt nevaru neko.
/J. Ziemeļnieks/

Šīs zilās debesis un putnus, kas tur slīd,
Un sudrabmākoņus ar rietu zelta liesmām
Tev atdot gribētu, Tev vienai katru brīd,
Kaut pats es paliktu bez atbalsīm un dziesmām.
/J. Grots/

Mīla nav sadegšana
Vējziedu ugunskurā,
mīlas mūžs - tavā un manā
Dvēseles spēkā.
/Z. Purvs/

Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti mīl,
Kā rudens sauli.
Es mīlu Tevi tā,
Kā vārds mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens Tavu sirdi mīl-
Es mīlu Tevi.
/J.Rainis/

Kad asins pieskaras sirdij
Kā augļu pārpilnam zaram,
Tad nenokavē to stundu-
Tad mīlestība iet garām.
/V.Mora/

Es skūpstu Tavas rokas -
Tās darbā neapkūst.
Es skūpstu Tavu pieri -
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas acis -
Un ļaunu neredz tās.
Es skūpstu Tavas lūpas -
Tās sārtas iedegas.
Tu uzziedi kā puķe -
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J.Jaunsudrabiņš/

Es mīlu tevi arvien vēl tāpat!
Ja pasauli pelni segtu,
Uz viņas gruvešiem vēl tad
Manas mīlas liesmas degtu.
/H.Heine/

Pa mežiem
Pa pārdomu ceļiem
Pa iedomātiem skaistuma kalniem
Es ceļojumu gribu sākt!
Varbūt Tu vēlētos man līdzi nākt!
/Jūlijs Purviņš/

Gribu ieaugt Tevī kā koks
savus zarus ap Tevi tīt.
Kā lapu tīmekļiem Tevi
sapīt un sasaistīt.
Gribu savējās saknes
caur tavējām dzīt,
Kad nokritīs tavas lapas,
lai manējās arī krīt.
Gribu pieaugt pie Tevis kā koks,
liānas gredzeniem vīt,
lai tad, kad reiz saauguši
neviens nevar atskaldīt!
/D.Dreika/