Cik reāls ir pasaules gals? Pasaules varenākie pareģi un viņu pareģojumi. 2.daļa

Jo cītīgāk profesors Aleksandrs Lazarevs petīja Bībeli, jo saprotamāki viņm kļuva Nostradamusa pareģojumi. Svētajos rakstos viņš atrada ne tikai sīkus katastrofālo parādību aprakstus uz Zemes 21.gadsimtā ar precizitāti līdz pat konkrētam gadskaitlim, bet arī apstiprinājumu tam, ka šo informāciju mēs saņemsim no kāda gaišreģa. Pie kam saņemsim to tieši tagad.

Kā apgalvo speciālisti un pats Lazarevs- viņš ir atšifrējis visus Nostrdamusa pierakstus. Pie kam zinātnieks ir pārliecināts, ka varenais pareģis iespējamos nākotnes neizteica kā vienkāršus pieņēmus; viņš precīzi zināja, kur kad, kas un kā notiks.
Vienīgais, ko Aleksandrs Lazarevs tā arī nespēja saprast- kāds tad īsti ir no Visuma nākošās informācijas padeves mehānisms, kā tas darbojas uz konkrēto izredzēto un kāpēc par šo izredzēto kļuvis tieši Nostradmuss?

Par slaveno bulgāru gaišreģi Vangu droši vien ir dzirdējis katrs, tāpat kā par viņas pareģojumiem. Viens no biedējošākajiem, kuru pasaule uztvēra ar lielu satraukumu attiecināms uz 2013.gadu. Vanga paredzēja masu iznīcināšanas ieroču pielietojumu, karu, kas aptvers Izraēlu un citas tuvo austrumu zemes, politisko krīzi Gruzijā un Afganistānā.
Tāpat kā Nostradamuss, Vanga redzēja spēcīgas zemestrīces, kuru rezultāts būs milzīgi cunami ar postošām sekām...
Ir pētnieki, kas apgalvo, ka 100% no Vangas pareģojumiem ir patiesi, savukārt citi ir pārliecināti, ka piepildās tikai 70% no viņas pareģotā. Jebkurā gadījumā abi cipari ir vērā ņemami un uzskatāmi par nopietnu rādītāju gaišreģes spēju apliecinājumu.

1964.gada decembrī Stokholmā notika Nobela prēmiju pasniegšanas ceremonija, kurā piedalījās arī pārstāvji no PSRS. To skaitā zinātnieki Nikolajs Basovs un un Aleksandrs Prohorovs. Viņi bija izdarījuši ievērojamu atklājumu- izgudrojuši lāzeru. Par šo sasniegumu abi saņēma apbalvojumu fizikas jomā.

Taču notika kaut kas vēl nepieredzēts. Zinātniskās sabiedrības šoku izsauca fakts, ka par savu līdzautoru zinātnieki pasludināja rakstnieku- fantastu Alekseju Tolstoju (Aleksejs Tolstojs patiešām bija unikāls rakstnieks, daudzi pat domā, ka viņam piemitušas kaut vai nelielas, tomēr gaišreģa spējas).

Rakstnieka kā līdzautora pieminēšana zinātniskā projektā speciālsitiem šķita tik aplama, ka tūlīt pat sākās karstas diskusijas par šo faktu.
Kurš tad no kura dotajā gadījumā ir aizņēmies ideju- fiziķi no rakstnieka vai rakstnieks no fiziķiem? Divu domu būt nevarēja- rakstnieks nav spējīgs izgudrot sarežģītas tehniskās iekārtas. Bez tam grāmatu "Inženiera Garina hiperboloīds" Tolstojs uzrakstija daudz agrāk- 1927.gadā. Un tajā viņš patiešām aprakstīja lāzera darbības principu.
Kā gan to var izskaidrot? Vai tas ir lierārs izdomājums vai reāla nākotnes aina, kuru rakstniekam kāds pateica priekšā no "augšas"? Zinātniekeim šķiet pilnīgi nesaprotami, kā Tolstojs varēja zināt aparāta īpatnības, kas tajos gados vēl nebija zināmas pat profesionāliem fiziķiem? Un tomēr Tolstojs attēloja grāmatā lāzeraparāta rasējumu, kā arī precīzi aprakstīja to, kādā veidā aparātu var pārvērst spēcīgā ierocī.

Patiesībā literatūras vēsturē ir milzum daudz piemēru, kad uzrakstītais pēc vairākiem gadu desmitiem ir piepeildījies ar apbrīnojamu precizitāti.
Vai iespējams, ka izvēloties fantastikas žanra rakstītāju ceļu dzīvē, futuruloģisko romānu autori nevilšus kļūst par nākotnes pareģiem? Bet varbūt vis notiek otrādi- cilvēki ar pareģu spējām, kuriem piemīt literāta talants, vienkārši izklāsta pareģojumus aizraujošā veidā? Un tad nākotnei ir vieglāk noticēt...

1912. gada naktī no 14. uz 15. aprīli pasauli pārlidoja baisa vēsts- nogrimis milzīgais laineris Titāniks, paņemot sev līdzi simtiem dzīvību. Taču šī traģēdija nebija vienīgais, kas satrauca sabiedrību,- noskaidrojās, ka daudzi par šo notikumu bija lasījuši vēl pirms 14 gadiem Morgana Robertsona, fantastikas žanrā strādājoša rakstnieka, grāmatā, kur figurēja kuģis ar nosaukumu "Titāns". Vai tā bija vienkārša sakritība jeb tomēr fenomenāls pareģojums?

Interesanti, ka pēc katastrofas Robersona draugs sers Klifords salīdzināja grāmatā aprakstītās detaļas ar traģēdijas faktiem un atklāja daudz neticamu sakritību. Vispārsteidzošākais, ka grāmatā aprakstīto varoņu vārdi un uzvārdi lielākoties sakrita ar reālajiem "Titānika" pasažieriem.

No kurienes fantasti ņem savas idejas un kā rodas tamlīdzīgi notikumu apraksti?

Pētnieki atļāvās izdarīt sekojošu secinājumu: ja pareģojumi nepiepildās, tas nozīmē, ka paši pareģi steidzas pasniegt vēl negatavu, blēdīgi sagrozītu faktu. Šis apgalvojums ieguvis nosaukumu- Nostradamusa noteikumi. Ja pieņemam, ka īsti gaišreģi sastopami ļoti reti (tā teikt, ekskluzīva prece), tad saprotams, ka netrūkst arī viltojumu, jo mus visiem zināms,- ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Tieši tāpēc visos laikos un visās valstīs ir bijis un vēl joprojām ir pietiekami daudz šarlatānu, kas sevi dēvē par gaišreģiem.

Lūk viens piemērs ar slavenā Nostradamusa dēlu Mišelu Nostradamusu jaunāko, kurš nolēma turpināt tēva darbu, paziņojot, ka viņš tāpat kā viņa tēvs, ir gaišreģis.
Lai nostiprinātu savu autoritāti, jauneklis izdarīja savu pirmo paziņojumu- nosauca dienu, kad viņa dzimtā pilsēta ies bojā baisā ugunsgrēkā. Taču nekas nenotika. Par neizdevušos orākulu sāka smīkņāt. Lai glābtu savu labo vārdu, Mišels slepeni iekļuva lielākajā pilsētas noliktavā un aizdedzināja to. Pilsēta tik tiešām gandrīz aizgāja bojā, taču viltus pareģis tika pieķerts nozieguma vietā un drīzumā stājās tiesas priekšā.

Turpinājums sekos