Izrādīs vēsturiski atjaunoto krieviņu jeb votu tautastērpu
27. janvārī plkst. 18.00 viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferenču zālē notiks pēc vēsturiskiem aprakstiem restaurētā krieviņu jeb votu tautastērpa prezentācija, kuru organizē biedrība “Zemgales Mantojums” ar Zemgales plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību.
Vecumnieku novada Bārbelē aizvadītajā gadā biedrība “Zemgales Mantojums” īstenojusi unikālu projektu – no latviešu kultūras mantojuma dzīlēm izcēlusi nepelnīti aizmirsto no 15. gadsimta Zemgalē dzīvojošo krieviņu tautastērpu. Jāteic, ar nodomu vai kādu ziņu, par laimi, tautastērps ir izdzīvojis – varbūt pateicoties sarežģītajam rakstam, kurā viens no elementiem ir sargājošais ugunskrusts. Pa daļām salikts kopā kā krāsaina puzle, nu tas atmirdz senatnīgā krāšņumā, vēstījot par krieviņu kultūras ieaugšanu zemgaļu vidē.
Latviskās kultūras cauraustais tautastērpa kolorīts, dominējot sarkanam, zilam, zaļam un dzeltenam, kas simbolizē gadalaikus un atbilst četrām dabas stihijām – Ugunij, Ūdenim, Zemei un Gaisam, varētu teikt, ir pati pilnība. Bez tam krieviņu dzīvesveids un paražas ietekmējušas arī vietējo etnogrāfisko kultūru, piemēram, Zemgales tautastērpa ornamentos parādās izteikti ziedu motīvi un spilgtas krāsas.
Pēc vēsturiskās informācijas krieviņi jeb voti 1445. gadā pēc iebrukuma Novgorodas zemē kā kara gūstekņi tika atvesti un nometināti Bauskas apkārtnē. Šis reti apdzīvotais apvidus bija izpostīts karos, un to bija skārusi mēra epidēmija. Kad Livonijas ordeņa mestrs 15. gadsimtā nolēma būvēt Bauskas pili, šie cilvēki tika nodarbināti Bauskas pils celtniecības darbos. Daļai atnācēju visai ilgi – līdz pat 19. gadsimta otrajai pusei – izdevās saglabāt savas identitātes pazīmes – kultūru un valodu. Votu valoda pieder somuugru valodu saimei, un tai tuvākās radniecīgās valodas ir igauņu un lībiešu.
Vēsturnieks P. Einhorns 17. gadsimtā rakstīja, ka viņi latviski runājot ļoti nepareizi un savā starpā sarunājoties igauniski. Vietējie latvieši, zinādami, no kurienes voti nokļuvuši Bauskas apkārtnē, sāka dēvēt viņus par “krieviņiem”. Vienlaikus krieviņi, kā to apliecina mājvārdu izplatība Zemgalē, pamazām aizvirzījās austrumu virzienā līdz pat Augšzemei – Seces apkārtnei.
Mēs varam lepoties ar tādiem cilvēkiem kā Jānis Rainis, profesors Arnolds Spekke un daudziem citiem, kuru saknes meklējamas Ķuņķu, Grikovsku, Cīruļu, Pliekšānu, Spekkes, Klīves, Sodumu, Skulmju, Kugrēnu un citu votu un sēļu izcelsmes ļaužu dzimtās. Aizmirstot viņu ieguldījumu latviešu kultūras daudzveidībā, latviešu kā tautas, nācijas veidošanā, mēs aizmirstam par latvietības attīstību. Kopēja vēsturiskā atmiņa ar citām Latvijas teritorijā dzīvojošajām tautām, kopējas grūtības un kopēja dzīve ir veidojusi nāciju – iekšēji stipru un neatkarīgu. Kaut arī votu pēcteči pazaudēja valodu, nacionālā pašapziņa joprojām ir saglabājusies.
Latviešu tautas pastāvēšana un uzplaukums iespējams vien kultūrvēsturiskā kontekstā. Votu tautastērpa rekonstrukcijā atbalsojas arī Latvijas simtgades aicinājums “Uzvelc savu tautastērpu!”.
Ņemot vērā telpas ierobežoto ietilpību, lūdzam pieteikt savu dalību līdz 2016. gada 25. janvārim Monikai Ozoliņai, biedrības “Zemgales Mantojums” valdes loceklei, tālr. 26252016, e-pasts: zmantojums@gmail.com.
