Tautas frontes muzejs aicina ŠODIEN tiešsaistē skatīties Artūram Snipam veltītu sarīkojumu
29. oktobrī plkst. 17.00 Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina Facebook tiešsaistē pieslēgties diskusijai „Atmodas priekšvēstneši”, kas veltīta žurnālistam, publicistam un rakstniekam Artūram Snipam (1949–2020).
Artūrs Snips kopā ar Daini Īvānu uzrakstīja leģendāro rakstu “Par Daugavas likteni domājot”. Tas tika publicēts 1986. gada 17. oktobrī laikrakstā “Literatūra un Māksla” un aizsāka protestus pret Daugavpils HES celtniecību. Snipa izglītība un darba pieredze (inženieris elektriķis Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijā Baldonē (1973-1975), Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) ceha maiņas un stacijas maiņas priekšnieks) ļāva analizēt elektrostacijas celtniecības tehniski ekonomiskos aspektus, savukārt žurnālists Dainis Īvāns rakstā brīdināja par HES graujošo ietekmi uz Latvijas dabas un kultūras vērtībām.
Abu kopdarbā tapusī publikācija izraisīja sprādzienveidīgu reakciju un radīja apvērsumu sabiedrības domāšanā. Daugavpils HES celtniecību izdevās apturēt un totalitārajā PSRS tas bija unikāls tautas gribas panākums jaunajā t.s. “pārbūves” jeb “perestroikas” gaisotnē.
Artūrs Snips arī turpmākos gados aktīvi līdzdarbojās Latvijas neatkarības atjaunošanā. Atmodas laikā viņš bija "Kultūras Fonda Avīzes" galvenais redaktors, "Kultūras Avīzes" redakcijas loceklis.
Sarīkojumā Tautas frontes muzejā tiks diskutēts par personības nozīmi impērijas drupināšanā un par “rakstītā vārda” spēku.
Diskusijā piedalīsies: Artūra Snipa meita, zvērināta advokāte Arta Snipe, žurnālists un filozofs Aleksandrs Maļcevs, kādreizējais Ķeguma HES inženieris un Artūra Snipa draugs Ivars Ignats, grāmatu apgāda “Literatūras kombains” vadītāja Vija Laganovska. Sarīkojumu vadīs Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
Pasākums tiks straumēts LNVM Tautas frontes muzeja Facebook lapā facebook.com/lnvmtautasfrontesmuzejs.
Arī 2020. gadā Tautas frontes muzejs turpina sadarbību ar Konrāda Adenauera fondu, veidojot sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1990. gads. Parlamentārā revolūcija”.
