Ziedu burvība Herendas porcelānā
No 2017.gada 3.oktobra muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” sadarbībā ar Herendas porcelāna manufaktūru (Ungārija) aicina uz elegantu un niansēti smalku izstādi “Ziedu burvība Herendas porcelānā”. Īpaši izstādei veidotā kolekcija iepazīstina ar vairāk nekā 150 porcelāna priekšmetiem no plašā Herendas produktu klāsta un demonstrē neskaitāmus dekoratīvos elementus un formas – rozes, tulpes, margrietiņas, pulkstenītes un citus ziedus, kas izdzīvo savu dzīvi porcelānā un apbur ikvienu skatītāju. Izstādi papildina Herendas plakātu kolekcija un filma par manufaktūras vēsturi.
Šī ir otrā reize, kad pasaulē viena no lielākajām porcelāna manufaktūrām ir atvedusi uz Rīgu tik vērtīgu kolekciju, kuru veido unikāli, ar roku apgleznoti meistardarbi. Lai arī jūgendstilam bija neliela vizuālā un formas ietekme uz Herend porcelānu, tomēr, attīstoties dažādiem ornamentiem un formām, tie atbilst jūgendstila stilistikai un harmoniski papildina muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” interjeru.
XIX gadsimtā porcelāns bija pieejams pārsvarā tikai aristokrātijai, kas to iegādājās Ķīnā. Tā kā priekšmeti bieži vien plīsa, toreiz nelielās Herend ražotnes īpašnieks Mors Fišers (Mór Fischer) prasmīgi atdarināja oriģinālus. Mazā darbnīca, kuru 1826. gadā nodibināja Vince Štingls (Vince Stingl), Fišera vadībā kļuva par plaukstošu porcelāna manufaktūru. Mors Fišers bija meistars ar smalku māksliniecisko izjūtu, un jau pavisam drīz imperatorus, karaļus un aristokrātisko aprindu pārstāvjus savaldzināja viņa izsmalcinātais, ar rokām darinātais porcelāns. 1851. gada Londonas Lielā izstāde bija nozīmīgs pagrieziena punkts ražotnes vēsturē. Karalieni Viktoriju tik ļoti iespaidoja izstādē eksponētie priekšmeti, ka viņa pasūtīja plašu galda piederumu komplektu. Pēc pirmajiem starptautiskajiem panākumiem Herend porcelāns piesaistīja vairāku prominentu klientu – Austrijas imperatora Franča Jozefa I un imperatores Elizabetes, Itālijas karaļa Viktora Emanuela II, Krievijas cara Aleksandra II, kā arī citu augstdzimušu personu – uzmanību. Pēc Mora Fišera nāves Jenē Farkašhāzi Fišers (Jenő Farkasházy Fischer) turpināja sava vectēva iesākto. Viņš ieviesa jaunās tehnoloģijas, kā arī tā saukto pâte-sur-pâte (tulk. no franču valodas – kārta virs kārtas) tehniku, kura ir izmantota dažos izstādītajos priekšmetos. XX gadsimtā Herendas porcelāna manufaktūra savā darbībā respektēja diženos pagātnes māksliniekus, saglabājot viņu garu un radot izsmalcinātas vērtības, kuras pazīst un atzīst visā pasaulē. Arī mūsdienās Herend turpina kopt savas mākslinieciskās tradīcijas. Herend porcelāns ir kļuvis par perfektas elegances un skaistuma vēstnesi 60 pasaules valstīs.
Izstādi atbalsta Herendas porcelāna manufaktūra, Ungārijas vēstniecība Latvijā un Rīgas dome. Izstāde būs skatāma muzejā līdz 3. decembrim.
