Mākslas vēstures pēcpusdiena MODERNISMA LABORATORIJA: Parīzes mākslas dzīve 20. gadsimta 20. gados: meistari, galerijas, kolekcionāri
Fotogrāfija. Autors nezināms
Otrdien, 2017. gada 25. aprīlī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) aicina uz mākslas vēstures pēcpusdienu “Modernisma laboratorija”, kurā ar stāstījumu par mākslas dzīvi Parīzē 20. gadsimta 20. gados uzstāsies vieslektors no Maskavas – rīdziniekiem jau labi pazīstamais A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja 19.–20. gadsimta franču glezniecības kolekcijas kurators, mākslas zinātņu doktors Aleksejs Petuhovs.
Pēc Pirmā pasaules kara Francijas galvaspilsēta atgrieza sev pasaules mākslas centra statusu, parādoties jaunā un spožā gaismā. 20. gadsimta 20. gadi ir Parīzes uzplaukuma periods, karstākais punkts gan tās mākslas dzīvei, gan mākslas tirgum. Laikabiedru uzmanības fokusā nonāca autori, kuri bija pieskaitāmi tā saucamajai “Parīzes skolai”, kas tikko ieguvusi savu apzīmējumu un slavu.
Ar terminu “Parīzes skola” tiek apzīmēta nevis kāda konkrēta mākslas parādība vai stils, bet aktīva Parīzes kultūras telpa 20.–40. gados kopumā, kas pievilināja ļoti daudz jauno talantu no visas Francijas un citām zemēm. Parīzes skolas pārstāvju vidū ir tādi spoži vārdi kā Pablo Pikaso, Anrī Matiss, Marks Šagāls, Pjērs Bonārs, Cuguharu Fudžita un citi.
Arī latviešu mākslinieki ar Kultūras fonda atbalstu 20. gadu pirmajā pusē apmeklēja Parīzi, tai skaitā Romans Suta, Aleksandra Beļcova, Ģederts Eliass, Uga Skulme, Oto Skulme, Konrāds Ubāns un Valdemārs Tone. 1925. gadā Romans Suta un Sigismunds Vidbergs Parīzē piedalījās Starptautiskajā dekoratīvās un industriālās mākslas izstādē, savukārt Aleksandra Beļcova, Romans Suta un Erasts Šveics – izstādē “L’Art d’aujourd’hui” (1925).
Parīzes skolas ziedu laiki beidzās līdz ar Otrā pasaules kara beigām, kad par mākslas metropoli izvirzījās Ņujorka Amerikas Savienotajās Valstīs.
Nebeidzama dzīšanās pēc jaunajiem vārdiem, simtiem galeriju un izstāžu, skaļas izsoles un daudzie tūkstoši, kurus maksāja par darbiem mākslas mīļotāji no visas pasaules, – “neprātīgie divdesmitie” ir bijis ekscentrisks un īslaicīgs posms Eiropas dzīvē. Lekcijas laikā kopā ar Dr. art. Alekseju Petuhovu mēģināsim ielūkoties 20. gadu Parīzes mākslinieku darbnīcās, galeriju un izsoļu namu zālēs, kā arī kolekcionāru apartamentos.
“Modernisma laboratorija” ikvienam kļūs par neparastu ceļojumu kultūras vēsturē, aizraujošu jaunā iepazīšanas procesu, kurā piedalīties aicinām arī Jūs!
Lekcija notiks krievu valodā.
Nepieciešamības gadījumā iespējams nodrošināt sinhrono tulkojumu latviešu valodā.
Biļešu cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR.
Pirms lekcijas apmeklētāji var iepazīties ar muzeja jauno ekspozīciju – izstādi “Vārds sievietei. Aleksandras Beļcovas darbi Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā”.
Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.
PAR VIESLEKTORU
Mākslas zinātņu doktors Aleksejs Petuhovs (Алексей Петухов) 1999. gadā absolvējis M. V. Lomonosova Maskavas Valsts universitāti, 2003. gadā aizstāvējis disertāciju “Art Deco un Francijas mākslas dzīve”. Šī tēma un viss ar to saistītais ir Petuhova specializācijas lauks. Pētnieka zinātnisko interešu lokā atrodas arī 1890.–1940. gadu ASV, Krievijas, Austrum- un Centrāleiropas māksla un kultūra. Jau 16 gadus Aleksejs Petuhovs strādā par vecāko zinātnisko darbinieku A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejā Maskavā un ir jaunās franču mākslas kolekcijas (bijušās Sergeja Ščukina un Ivana Morozova kolekcijas) kurators. Zinātnieks nopietni interesējas par Latvijas starpkaru laika mākslu, kultūru un vēsturi. Regulāri apmeklē Rīgu kopā ar savu ģimeni.
MODERNISMA LABORATORIJA
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja piedāvātais pasākumu cikls “Modernisma laboratorija” aicina uz viedokļu apmaiņu un sarunām par Latvijas un Eiropas modernismu. Programma veidota kā diezgan neformāla pēcpusdiena ar priekšlasījumiem un tiem sekojošām diskusijām, kas pulcētu dažādu kultūras jomu profesionāļus, studentus un citus interesentus. Ar vakara referātiem “Modernisma laboratorijā” viesosies pētnieki, tai skaitā arī jaunie un topošie speciālisti, kuri strādā pie tēmām, kas saistītas ar 20. gadsimta 20.–30. gadu vizuālo un lietišķo mākslu, teātri, operu, mūziku, kino, mākslas teoriju utt.
