Mākslas vēstures pēcpusdiena MODERNISMA LABORATORIJA: Sergeja Ščukina mākslas kolekcija kā jauno mākslinieku radošās iedvesmas avots
Fotogrāfija no Natālijas...
Otrdien, 2017. gada 28. martā, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) aicina uz jaunās sezonas atklāšanas mākslas vēstures pēcpusdienu “Modernisma laboratorija”, kurā ar lekciju par leģendārā krievu kolekcionāra Sergeja Ščukina krājuma nozīmi 20. gadsimta sākuma mākslinieku tapšanā uzstāsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore, mākslas zinātniece Mag. art. Irēna Bužinska.
Pasaules mākslas vēsturē parasti tiek pieminēti mākslinieku ceļojumi, muzeju apskates, kuras ir bijušas ļoti svarīgas jaunā autora radošā rokraksta veidošanā un atstājušas lielu iespaidu uz viņa daiļrades tālāko attīstību. 20. gadsimta sākumā par tādu obligātu apmeklējuma vietu kļuva Maskavas tekstila rūpnieka Sergeja Ščukina (Сергей Иванович Щукин, 1854–1936) privātā kolekcija, kurai tika iepirkti nevis krievu, bet gan franču mākslinieku darbi.
Savam laikam Sergejs Ščukins bija ļoti drosmīgs cilvēks, ar apbrīnojamu intuīciju apveltīts vizionārs, kurš biznesa panākumiem augot, likumsakarīgi pievērsās jomai, kas vienmēr atradusies statusu simbolu virsotnē – mākslai. Viņš viens no pirmajiem novērtēja radikālos Eiropas mākslas virzienus – impresionismu, postimpresionismu, fovismu, kubismu. Šo moderno stilu iedibinātāji bija vēl neatzītie Klods Monē, Edgars Degā, Anrī Matiss, Pablo Pikaso, Andrē Derēns, Moriss Vlaminks, Vinsents van Gogs, Pols Gogēns, Pols Sezans, Anrī Ruso, kuri vēlāk kļuvuši par 20. gadsimta mākslas izciliem klasiķiem.
Pašas jaunākās franču glezniecības kolekcijas mājvieta Maskavā bija Ščukina privātais īpašums – Trubecku pils. Lai gūtu priekšstatu par aktuālāko mākslu Parīzē, šo māju 20. gadsimta sākumā apmeklēja praktiski visi topošie krievu avangarda un latviešu modernisma mākslinieki. Iepazīšanās ar šeit eksponēto autoru darbiem atstāja milzīgu iespaidu uz Voldemāru Matveju, Jāzepu Grosvaldu, Romanu Sutu, Jēkabu Kazaku, Aleksandru Drēviņu, Aleksandru Beļcovu, Konrādu Ubānu, iedvesmojot mainīt izpratni par radošo brīvību, krāsu, formu, faktūru un kompozīcijas laukumu attiecībām.
Mākslas zinātnieces Mag. art. Irēnas Bužinskas lekcija piedāvā brīnišķīgu iespēju vairāk uzzināt par Sergeju Ščukinu, viņa unikālā krājuma vēsturi un nozīmīgākajiem meistardarbiem. Tāpat pasākuma gaitā dalībnieki noskaidros, kā franču glezniecības tendences atbalsojās vairāku krievu un latviešu mākslinieku-modernistu daiļradē.
Stāstījumu un attēlu prezentāciju papildinās Sergeja Ščukina biogrāfes Natālijas Semjonovas dokumentālās filmas demonstrējums ar tās autores laipnu atļauju. Filma radīta saistībā ar izstādi “Modernās mākslas ikonas: Ščukina kolekcija”, kas 2016.–2017. gadu mijā bija eksponēta “Louis Vuitton” fonda (Fondation Louis Vuitton) ēkā Parīzē un atzīta par gada spožāko un ambiciozāko kultūras notikumu Francijā. Filma angļu valodā, bet lektore var sniegt komentārus.
“Modernisma laboratorija” ikvienam kļūs par neparastu ceļojumu kultūras vēsturē, aizraujošu jaunā iepazīšanas procesu, kurā piedalīties aicinām arī Jūs!
Lekcija notiks krievu valodā.
Nepieciešamības gadījumā iespējams nodrošināt sinhrono tulkojumu latviešu valodā.
Biļešu cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR.
Pirms lekcijas apmeklētāji var iepazīties ar muzeja jauno ekspozīciju – izstādi “Vārds sievietei. Aleksandras Beļcovas darbi Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā”.
Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.
SERGEJA ŠČUKINA MĀKSLAS KOLEKCIJA
Ievērojamā krievu uzņēmēja, audumu tirgotāja Sergeja Ščukina mākslas kolekcija ir viena no lielākajām privātajām kolekcijām pasaulē. Par krājuma fundamentu kļuva divas 1897. gadā Parīzē iegādātas Kamila Pisaro gleznas, un nedaudz vairāk kā desmit gadu laikā tā apjoms sasniedza 279 vienības, iemiesojot īstenu šedevru esenci, kuru vidū ir 50 Pablo Pikaso, 41 Anrī Matisa, 16 Pola Gogēna, 13 Kloda Monē, 8 Pola Sezana, 5 Edgara Degā un 4 Vinsenta van Goga darbi.
Par kolekcijas mājvietu kļuva Sergejam Ščukinam piederošā Trubecku pils Maskavā. 1908. gadā viņš spēra vēl vienu neordināru soli, atvērdams Trubecku pili un savu kolekciju publikai – vispirms tikai svētdienās, tad trīs dienas nedēļā. Vietējā mākslas vidē Ščukins kļuva par tikpat nozīmīgu figūru kā biznesā. Kolekcionāra savrupmāja bija iecienīta vietējo mākslas mīļotāju, mākslinieku un intelektuāļu tikšanās vieta.
Gleznu kolekcija tika savākta pirms 1917. gada Krievijas revolūcijas un 1918. gadā ar Ļeņina parakstītu dekrētu nacionalizēta. Pats Ščukins jau tajā laikā bija emigrējis uz Parīzi, kur nodzīvoja līdz 92 gadu vecumam, savus šedevrus tā arī vairs nekad neredzēdams.
1948. gadā ar Staļina rīkojumu kolekcija tika sadalīta starp Valsts Ermitāžu Ļeņingradā un A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeju Maskavā, taču atzīta par ideoloģiski nepieņemamu, tādējādi uz daudziem gadiem saņemot aizliegumu to publiski eksponēt. Vairāki 20. gadsimta meistardarbi tikuši pasludināti par “buržuāziskiem” un “kosmopolītiskiem”. Tikai kopš 1970. gada kolekcija mazpamazām sāka atgriezties pie muzeju sienām.
MODERNISMA LABORATORIJA
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja piedāvātais pasākumu cikls “Modernisma laboratorija” aicina uz viedokļu apmaiņu un sarunām par Latvijas un Eiropas modernismu. Programma veidota kā diezgan neformāla pēcpusdiena ar priekšlasījumiem un tiem sekojošām diskusijām, kas pulcētu dažādu kultūras jomu profesionāļus, studentus un citus interesentus. Ar vakara referātiem “Modernisma laboratorijā” viesosies pētnieki, tai skaitā arī jaunie un topošie speciālisti, kuri strādā pie tēmām, kas saistītas ar 20. gadsimta 20.–30. gadu vizuālo un lietišķo mākslu, teātri, operu, mūziku, kino, mākslas teoriju utt.
