Atklās izstādi par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru ģimenēm

Izstādi papildina arī fotogrāfijas un priekšmeti no Liepājas muzeja krājuma un Jura Raķa kolekcijas. Tajā atspoguļota arī liepājnieka Jēkaba Klaviera (1865-1937) personība.

1921. gadā Jēkabs Klaviers par izcilo drosmi 1919. gada 14. novembra kaujā tika apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni, kļūdams par vienu no gados vecākajiem ordeņa kavalieriem. Divus gadus vecāks par viņu bija vienīgi brīvprātīgais Fricis Liepiņš (1863– 1939), dzimis Aizputes apriņķī, kurš piedalījies Liepājas aizstāvēšanas kaujās. Izstādē eksponēts zobens un metāla zobena maksts, ko Jēkabs Klaviers ieguvis kā trofeju no nošauta vācu virsnieka kaujā ar bermontiešiem.

Varēs aplūkot arī Jēkaba Klaviera apliecību, kas viņam izsniegta par piedalīšanos Latvijas atbrīvošanas cīņās, Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi, kā arī 1905. gadā izdoto ieroču nēsāšanas atļauju, viņa mundieri un cepuri, ko varonīgais vīrs nēsājis 1919. gada 14. novembra rītā kaujā pie Zaļās birzs Liepājā.

Tāpat izstādē eksponētas 1919. gada fotogrāfijas, kurās redzami Liepājas aizstāvji, slavenais bruņuvilciens “Kalpaks” u.c. Interesenti tajā varēs iepazīties arī ar 46 Liepājas aizstāvju, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfijām.
1919. gada otrajā pusē vienlaikus ar lielinieku pūlēm nodibināt Latvijā padomju varu, krievu monarhisti apvienojās ar Latvijai naidīgām vācu muižniecības aprindām, kuras cerēja nostiprināties Latvijā, satriekt padomju varu Krievijā un atjaunot Vācijas ķeizarvalsti.

1919. gada jūlijā visi apstākļi vedināja domāt, ka vācu karaspēks drīzumā Latviju atstās, taču Vācijas valdība nevēlējās zaudēt ietekmi Baltijā un tiecās saglabāt kaut daļu no nesen milzīgās armijas.
Kad kļuva skaidrs, ka ar ģenerāļa Ridigera fon der Golca atrunu, ka evakuācijai nepieciešamas 74 dienas, neizdosies no tās izvairīties, ģenerālis panāca vācu algotņu masveida pāreju Jelgavā veidotajā, tā saucamajā, krievu Rietumarmijā.
Šīs armijas priekšgalā stājās par pulkvedi un kņazu Avalovu dzimtas pārstāvi uzdevies Pāvels Bermonts. Rietumarmijas vadība praktiski atradās Golca un Bišofa rokās. No Vācijas tai pienāca ešeloni ar karavīriem, ieročiem, kara tehniku.

Bermonta mērķis bija Latvijas pagaidu valdības gāšana, Baltijas provinču pārvaldes organizēšana, saglabājot visas muižniecības privilēģijas.

Bermontiādes galvenās cīņas norisinājās pie Rīgas, sākoties 8. oktobrī, bet 11. novembrī, kā rakstīja tā laika avīzes: ”Vācu bandas satriektas. Pārdaugava un tilti mūsu rokās.” Lāčplēša diena bija dzimusi.

Karadarbības turpinājumā bermontieši aktivizējās Kurzemē. Cīņas pie Liepājas 1919. gada novembrī nepārsteidza ar tādu grandiozitāti kā pie Rīgas, jo kaujās iesaistīto spēku bija mazāk, taču šo cīņu spraigums bija tikpat liels.
4. novembrī tika ieņemta Grobiņa, Liepājas aizstāvju pozīcijas sāka apšaudīt pretinieka artilērija. Kaujas ar ārkārtīgi lielu pilsētas aizstāvju uzupurēšanos un cīņas sparu, virspavēlnieka pulkvežleitnanta Oskara Dankera prasmīgā vadībā beidzās 14. novembrī, padzenot bermontiešus no Liepājas.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī.

Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji. Laika posms no 1918.gada 18.novembra, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas, līdz 1919.gada 11.novembrim, Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka, ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē.
Lai gan 1918.gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī vēl aizvien atradās vācu un krievu karaspēks, un tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11.novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi: “Par Latviju!”. Tikai pēc Latvijas teritorijas pilnīgas atbrīvošanas Satversmes sapulce 1920. gada 18. septembrī pieņēma likumu par Lāčplēša Kara ordeni.

Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

Ordenis piešķirams vienīgi par kara nopelniem un tikai tiem, kas izpildījuši pienākumu pret valsti ar grūtiem un izciliem varoņdarbiem – par godu un slavu Latvijai.

Ordeni piešķīra līdz 1928. gadam, kad saskaņā ar 15. oktobra lēmumu apbalvošanu ar to pārtrauca. Lāčplēša diena jau 20. gadsimta sākumā kļuva par latviešu karavīru un pat visas tautas rituālu, kura centrā ir latviešu tautas varoņdarbs – spēja apvienoties kopīgu ideālu un mērķa sasniegšanai.

“Latviešu karavīriem kaujas laukā bija viena svarīgākā dievība – ģimene. Tā karavīriem deva drosmi, spēku un izturību, deva pārliecību un turēja pie domas, ka no kara ir jāpārnāk mājās dzīviem, lai atkal redzētos ar vecākiem un lai veidotu jaunu ģimeni,” pārliecināts Latvijas Kara muzeja nodaļas vadītājs M.Mitenbergs.

Daudzi no Atbrīvošanās kara dalībniekiem kara seku dēļ nespēja izveidot ģimenes, tādēļ par viņu ģimeni kļuva 1919. gada 10. jūlijā izveidotā Latvijas armija un vēlāk – dažādas karavīru biedrības. Izstādē apkopotas Latvijas Kara muzeja fotogrāfijas, kurās Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri redzami ar saviem ģimenes locekļiem dažādās dzīves situācijās – lielākoties prieka brīžos.

Gan toreiz, gan tagad Lāčplēša diena ir neatņemama sabiedrības atmiņas stiprinātāja. Ik gadu Lāčplēša diena liek mums katram aizdomāties par idejām, kas bija svarīgas 1918. gada 18. novembrī, proklamējot Latvijas Republiku, liek domāt par latviešu tautas upuriem, ko tā nesusi, lai pasaulei pierādītu tiesības uz dzīvību.
Izstāde Liepājas muzeja ekspozīcijā "Liepāja okupāciju režīmos" K. Ukstiņa ielā 7/9 skatāma no 20. oktobra līdz 27. novembrim. Ieeja bez maksas.