DIRIĢENTS. Arvīdam Jansonam – 100

Izstādes atklāšana 24. oktobrī plkst. 17.00.
Piedalās Aleksandrs Viļumanis, Baiba Viļumane, Gunda Vaivode, Viesturs Gailis.

Šī izstāde ir pirmā no cikla „Dzīves telpa. Nams Brīvības ielā 38 – ievērojamu personību dzīvestelpa gadsimta šķērsgriezumā”.
Nams ir viens no ievērojamākajiem neoklasicisma darbiem 20. gadsimta sākuma Rīgas arhitektūrā, laika gaitā šeit mitinājušās daudzas spožas personības – mūziķi, rakstnieki, politiskie un sabiedriskie darbinieki. No 1946. līdz 1950. gadam mājas 4. dzīvoklis kļuva par ievērojamā diriģenta Arvīda Jansona ģimenes dzīvesvietu.

Arvīds Jansons dzimis 1914. gadā Liepājā, te iesākušās arī viņa mūziķa gaitas. Piecpadsmit gadu vecumā viņš sāk vijoļspēles mācības Liepājas Tautas konservatorijā, bet sapnis kļūt par diriģentu aizved uz Rīgu un studijām Latvijas konservatorijā.

1944. gadā viņš kļūst par Operas teātra diriģentu, atklājot sezonu ar Pētera Čaikovska baleta izrādi „Gulbju ezers”. Paralēli darbam operā, Arvīds Jansons organizē Latvijas Valsts filharmonijas orķestri un strādā arī par Latvijas radio diriģentu.

Par pagrieziena punktu mūziķa karjerā kļūst 1946. gads, kad viņš dodas uz Ļeņingradu, lai piedalītos Vissavienības jauno diriģentu konkursā.
Viņa īpašo spēju – aizraut un iedvesmot orķestri, novērtē Ļeņingradas simfoniskā orķestra galvenais diriģents Jevgeņijs Mravinskis, uzaicinot viņu par asistentu, bet vēlāk jau par otro diriģentu savā kolektīvā. 1956. gadā Jansonu ģimene no Rīgas pārceļas uz Ļeņingradu.

Jau ar 1954. gadu Arvīds Jansons uzsāk aktīvu koncertdarbību ārvalstīs. Viņa vadībā tiek izpildīta Čaikovska Ceturtā, Piektā un Sestā simfonija, Bēthovena Devītā, Mālera Otrā un Piektā simfonija, kā arī Mocarta un Verdi Rekviēmi. Pasaules presē aizvien biežāk tiek publicētas jūsmīgas recenzijas par koncertiem Skandināvijas valstīs, Japānā, Anglijā, Grieķijā, Spānijā, Austrālijā un daudzviet citur.

Vēlākos gados paralēli koncertdarbībai tiek vadīti semināri un meistarklases Veimārā un Helsinkos. Kolēģi un topošie diriģenti augsti vērtēja ne tikai Arvīda Jansona izcilo profesionalitāti, bet arī viņa pievilcīgo personību, erudīciju un plašās zināšanas pasaules kultūras vēsturē un literatūrā.

Tradīcija pēc koncertiem pulcēties mājīgajā Jansonu ģimenes dzīvoklī Brīvības ielā, kopīgā Jaungada sagaidīšana ar kolēģiem un viņu bērniem aizsākās Rīgā un vēlākos gados turpinājās Ļeņingradas mītnes vietā, bet vasarās pēc koncertiem Dzintaru koncertzālē arī ģimenes vasarnīcā Jūrmalā.

Arvīds Jansons savā 70 gadu ilgajā radošajā mūžā strādāja un uzstājās kopā ar mūzikas pasaules spožākajām zvaigznēm, bet vienmēr atcerējās un pieminēja savus skolotājus – diriģentus Leo Blehu, Ēriku Klaiberu un Hermani Abendrotu.
Slavenā diriģenta mūžs aprāvās negaidīti, koncerta laikā 1984. gada 21. novembrī Anglijā, Mančesterā.

Izstādes autore – Inese Kaire.
Mākslinieks – Ints Sedlenieks.

Tuvāka informācija pa tālruni 67289767vai e-pastu upits@memorialiemuzeji.lv, kā arī Memoriālo Muzeju Apvienība - un www.upisamuzejs.lv - par mums