Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


PĒTERBURGAS STILS

Redakcija
Redakcija

19. februārī plkst. 14.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, notiks lekcija “PĒTERBURGAS STILS: Jaņa Rozentāla studijas, radošā darbība un dzīves vietas Pēterburgā, 1888–1898”.
Lekciju lasīs muzeja vadītāja Mag. art. Dace Vosa.

Sanktpēterburga 19. gadsimta beigās – Krievijas impērijas galvaspilsēta, mākslas lielpilsēta, vieta, kur mākslas izglītību ieguvusi pirmā profesionālo latviešu mākslinieku paaudze. Pēterburgas Mākslas akadēmija ir viens no būtiskākajiem pieturas punktiem, kur satiekas latviešu glezniecības pamatlicēji: Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, Johans Valters, Ādams Alksnis un citi.

Jaņa Rozentāla studiju laiks Pēterburgā iezīmējas ar stilistisku daudzveidību un pārmaiņām mākslas dzīvē. Viņš apgūst gan akadēmisma, gan reālisma glezniecības metodes. Šai laikā sevi pieteicis impresionisms, simbolisms, jūgendstils, un īsi pirms Rozentāla atgriešanās dzimtenē bija izveidojusies mākslinieku apvienība „Mir iskusstva”.

Būtiska nozīme šajā laikā ir arī studējošo latviešu mākslinieku sadraudzībai pulciņā „Rūķis”. Jaunie studenti šeit diskusijās meklēja latviešu mākslas attīstības ceļus, pārrunāja Rietumeiropas mākslas tendences, Pēterburgas notikumus un guva slīpējumu, piemērojoties lielpilsētas dzīvei, kas tik krasi atšķīrās no dzimtajiem Latvijas laukiem un mazpilsētām.

Kādi Pēterburgas mākslas dzīves atspulgi atrodami Rozentāla gleznās? Kāda bija viņa ikdiena šajos Krievijas impērijas galvaspilsētā pavadītajos gados? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes tiks meklētas lekcijā PĒTERBURGAS STILS.