Izgaisušo prieku ainas. Preses balles Rīgā 20. gadsimta 20.–30. gados Tikšanās ar izstādes kuratori, R. Sutas un A. Beļcovas muzeja vadītāju Dr. art. NATAĻJU JEVSEJEVU

Cilvēki jau gadsimtiem ilgi ir iecienījuši sabiedriskus pasākumus, kuros viņiem ir iespēja uzvilkt smalkus tērpus, dejot pie skaistas dzīvās mūzikas un baudīt kopā būšanu greznos interjeros. Bieži tādi mēdza un joprojām mēdz notikt ziemas mēnešos. Izņēmums nebija arī Rīgas Preses balles, kas tradicionāli norisinājās decembrī vai februārī.

Preses balles bija sava veida 20. gadsimta 20.–30. gadu Rīgas sabiedriskās dzīves kulminācija. Svinīgā pasākuma tradīcija aizsākās 1922. gadā un turpinājās katru gadu līdz 1939. gadam. Pirmā balle tika sarīkota par godu Latvijas preses simtgadei, atceroties 1822. gadu, kad tika izdota pirmā avīze latviešu valodā – “Latviešu avīzes” (1822–1915). Balles norisinājās Virsnieku klubā, un tās apmeklēja prezidenti, ministri, sūtņi, direktori, fabrikanti, rakstnieki, mākslinieki, žurnālisti u. c.

Telpu noformējumu parasti pasūtīja kādam atzītam un pazīstamam māksliniekam. Dažādos gados balles dekorācijas veidoja Konrāds Ubāns (1922.), Valdemārs Tone (1922.), Oto Skulme (1922., 1931.), Jānis Liepiņš (1923.), Ludolfs Liberts (1923.–1926., 1931., 1937.), Hermanis Grīnbergs (1928.), Niklāvs Strunke (1928., 1930., 1931.), Herberts Līkums (1930., 1931., 1934.), Aleksandrs Krūka (1935.–1936.), Jānis Kuga (1928., 1929., 1937.), Vilis Vasariņš (1937.), Pēteris Rožlapa (1938.).

Romans Suta (1896–1944) noformēja balli 1927. un 1933. gadā, bet 1927. gada dekorācijas neapšaubāmi ir spožākas un iespaidīgākas. Par tām arī saglabājušās vizuālās liecības – fotogrāfijas. Mākslinieks kā interjeru noformētājs darbojies jau iepriekš, turklāt bija zināms, ka no viņa var sagaidīt daudz ko neparedzamu. Tas viss ļāva Sutu uzlūkot kā ideālu kandidātu lielas balles dekorēšanai.

“Sarunā muzejā” ar izstādes kuratori Dr. art. Nataļju Jevsejevu apmeklētāji uzzinās par to, kā tieši notika gatavošanās Preses ballēm un kā tās norisinājās, kā dāmas centās ietērpties, lai tiktu pie balles karalienes titula, un noskaidrot, ko varēja vinnēt loterijā. Loterijas bija vieni no jautrākajiem vakara programmas pasākumiem. Tajās balles sponsori (firmas, uzņēmumi, ražotāji, arī anonīmi ziedotāji – “klusi preses labvēļi”) piedāvāja visdažādākos laimestus – sākot no papirosiem, ogļu maisiem vai makaroniem un beidzot ar dzīvniekiem, zemes gabalu ar mājiņu vai ārzemju ceļojumu.

Stāstījuma centrā būs 1927. gada Preses balle – no saviesīgām izklaidēm līdz dekoratīvi mākslinieciskajiem paņēmieniem, ar ko tika iedzīvinātas Virsnieku kluba istabas. Jāatzīst, ka tā laika presē Romana Sutas darbs bija augstu novērtēts, jo viņam esot izdevies pārvērst zāles “neredzētās brīnumtelpās”.

“Sarunas” dalībniekus pārsteigs arī pats muzejs, kura sienas šobrīd daļēji rekonstruē 1927. gada Preses balles noformējumu, tādējādi ļaujot labāk izprast Sutas radošo un moderno piegājienu zāļu izskaistināšanai un reizē izjust brīnumainu svētku gaisotni. Ekspozīcijā apmeklētāji ieraudzīs vairākus greznus apģērbus, jo gan dāmas, gan kungi pievērsa īpašu uzmanību tam, kā ballē izskatīties. Dāmas, tikko atnākušas no vienas Preses balles, steidzās jau domāt par nākamā gada tērpu. Izstādē parādīta mākslinieka Romana Sutas fraka, operdziedātājas Mildas Brehmanes-Štengeles kleita, ar ko viņa piedalījās vienā no Preses ballēm, kā arī 20. gadsimta 20. gadu vakarkleita un aksesuāri no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas.

Uz “Sarunu” Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens!
Nāciet, skatiet, apbrīnojiet, salīdziniet, uzdodiet jautājumus, veidojiet un izsakiet savu viedokli!
Mēs Jūs gaidām!

Dalības maksa: pieaugušajiem – 2,00 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,00 EUR, skolēniem – 0,50 EUR.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ir ierobežots.

Izstāde būs atvērta līdz 18. martam.