Preses balles un Latvijas preses magnāti 20. gadsimta 20.–30. gados Emīlija un Antons Benjamiņi
Otrdien, 2017. gada 7. martā, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) ar lekciju “Preses balles un Latvijas preses magnāti 20. gadsimta 20.–30. gados Emīlija un Antons Benjamiņi” viesosies Jāņa Akuratera muzeja galvenā speciāliste Mag. art. Maira Valtere.
Leģendārās Preses balles bija sava veida 20. gadsimta 20.–30. gadu Rīgas sabiedriskās dzīves kulminācija. Svinīgā pasākuma tradīcija aizsākās 1922. gadā un turpinājās katru gadu līdz 1939. gadam. Balles norisinājās Virsnieku klubā, un tās apmeklēja prezidenti, ministri, sūtņi, direktori, fabrikanti, rakstnieki, mākslinieki, žurnālisti u. c.
Izstāde, kura vēl tikai līdz 18. martam ir skatāma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (SBM), iepazīstina ar šo prestižo saviesīgo pasākumu vēsturi. Uzburot “izgaisušo prieku ainas”, brīnumainu svētku gaisotni ekspozīcijā atdzīvina 1927. gada Preses balles noformējuma rekonstrukcija, grezni baļļu viesu vakartērpi un aksesuāri, vēsturiskās fotogrāfijas, priekšmeti un citas dokumentālās laikmeta liecības.
7. martā SBM notiks lekcija, kas tematiski ir cieši saistīta ar izstādi. Jāņa Akuratera muzeja galvenā speciāliste Mag. art. Maira Valtere savu stāstījumu veltīs Latvijas preses magnātu Antona Benjamiņa (1860–1939) un viņa dzīvesbiedres Emīlijas Benjamiņas (1881–1941) personībām, sniedzot tuvāku ieskatu abu dzīves gājumā un arī starpkaru periodā ietekmīgā laikraksta “Jaunākās Ziņas” darba “aizkulisēs”, par kurām vēsta muzeja krājumos saglabātie materiāli. Kā zināms, slavenā Benjamiņu dzimta bija dāsna Preses baļļu atbalstītāja un viena no lielākajām kultūras mecenātēm, tāpēc lekcijā īpaši tiks izcelta Benjamiņu loma Preses balles norisēs 20.–30. gados. Zīmīgs ir arī tas fakts, ka ievērojamais latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis Jānis Akuraters (1876–1937) darbojās Preses baļļu organizēšanas komitejā.
“Vērojot Antona un Emīlijas Benjamiņu dzīves gaitu un “Jaunāko Ziņu” izcilos sasniegumus, tā vien šķiet, ka viss noticis “neaprobežoto iespējamību zemē” – Amerikā, ne Latvijā,” tā par Benjamiņiem rakstīja viņu laikabiedri. Maira Valtere stāsta: “Arī ar gandrīz gadsimta distanci skatoties, šīs personības un viņu veikums izraisa apbrīnu. Antons Benjamiņš savā darbībā iemieso 19. gadsimta otrās puses “jaunā latvieša” vērienu, mērķtiecību un lielās darba spējas. Emīlija Benjamiņa – moderno sievieti, kura ne vien pati spēj sev nopelnīt iztiku ar algotu darbu, bet arī ir veiksmīga liela uzņēmuma vadītāja.”
Par savu laulāto draugu Emīlija rakstījusi: “Mūsu likteņi tik cieši savijušies kopā, lai gan sākumā mēs bijām lieli pretstati viens otram. Mans vīrs bija dziļš jūsmotājs, un es drusku vīzdegunīga pilsētniece. (..) Viņš bija ļoti daudz lasījis, ka nebija gan laikam neviena literāriska jautājuma, uz kuru viņš nevarētu atbildēt. Arī sabiedriskā dzīvē viņš pašā pirmā gadā Rīgā ņēma īsti dzīvu dalību un arī mani ierosināja strādāt visur līdz. (..) Ja mans vīrs savos ideālos bija par daudz aizrāvies, tad es viņu vienmēr esmu mēģinājusi lēnītiņām atvest uz zemes virsu atpakaļ.”
Mag. art. Maira Valtere ir Jāņa Akuratera muzeja galvenā speciāliste. Viņas pētniecisko interešu lokā ir latviešu literatūras vēsture 20. gadsimta sākumā, Jāņa Akuratera un Kārļa Skalbes daiļrade un 20.–30. gadu kultūras dažādi fenomeni, tostarp Rīgas Preses balles.
Uz lekciju Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens!
Biļešu cenas: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR.
Pirms lekcijas apmeklētāji var iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi “Izgaisušo prieku ainas. Preses balles Rīgā 20. gadsimta 20.–30. gados”.
Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.
