Divdabis. Jānis Borgs / Kaspars Groševs

IZSTĀŽU CIKLS “DIVDABIS”
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) no 2017. gada maija līdz augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā eksponēs trīs izstāžu ciklu “Divdabis”, katru nākamo reizi aicinot uz dialogu divas atšķirīgas Latvijas mākslas personības – vecākās un jaunākās paaudzes pārstāvjus – un laiktelpas.

Virkne autoru, kuri aktīvi darbojās 20. gadsimta 70.–90. gados, ir iezīmējuši Latvijas laikmetīgās mākslas attīstības ceļus un kļuvuši par nozīmīgiem mākslas kartes pieturas punktiem. Tomēr vairākas desmitgades plašākai auditorijai viņu veikums bija pazīstams vien fragmentāri. Rekonstruējot un interpretējot tā laika mākslas darbus, izstāžu cikls “Divdabis” ir mēģinājums aizpildīt tukšās un papildināt maz zināmās vietas mākslas vēstures rindkopās, kā arī plašākā ziņā – padarīt mākslas darbus un to kontekstu pieejamu šodienas skatītājam.

LLMC ir izveidojis trīs spilgtus duetus, kuros piedalās ievērojami sava laika mākslinieki: Jānis Borgs un Kaspars Groševs, Atis Ieviņš un Inga Meldere, Oļegs Tillbergs un Jānis Filipovičs. Speciāli šīm izstādēm rekonstruēti 70.–90. gados tapuši mākslas darbi un radīti jaundarbi, apzinot laikmeta specifiku un apstākļus, kas dažādos posmos ietekmējuši radošos procesus.

“Izstāžu zāles telpā satiksies divu atšķirīgu laiku jeb paaudžu mākslinieki un ļaus mums kļūt par radošās mijiedarbības lieciniekiem. Tagad, kad top Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs, ir sevišķi svarīgi pārskatīt mūsu neseno mākslas vēsturi un pamanīt, kurus autorus un darbus ir jāaktualizē, lai mums būtu ne tikai jauna ēka, bet arī vērtīga kolekcija,” projekta ideju komentē Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese.

Izstāžu cikls tiks atklāts ar Jāņa Borga un Kaspara Groševa izstādi 4. maijā, tai sekos Ata Ieviņa un Ingas Melderes izstāde 2. jūnijā, bet noslēgumā – Oļega Tillberga un Jāņa Filipoviča izstāde 7. jūlijā. Ekspozīcijas būs aplūkojamas LNMM galvenās ēkas izstāžu zālēs 4. stāvā, tās papildinās īpaša LLMC sagatavota bērnu izglītības programma un diskusiju cikls, ko moderēs filozofs Kārlis Vērpe.

Izstāžu ciklu “Divdabis” organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Kuratores – Solvita Krese, Inga Lāce, Andra Silapētere, Diāna Popova. Izglītības programmas kuratore – Linda Veinberga.

DIVDABIS: JĀNIS BORGS un KASPARS GROŠEVS
Jānis Borgs ir pazīstams kā ievērojams mākslas kritiķis, tomēr plašākai publikai mazāk zināma palikusi autora mākslinieciskā jaunrade. Lai mazinātu šo plaisu, izstādē izceltas Jāņa Borga radošās intereses, kas vēsta par viņu kā zīmīgu konceptuālisma celmlauzi padomju laika mākslas vidē Latvijā.

20. gadsimta 70. gados Jānis Borgs īstenoja virkni konceptuālu darbu, kas palika nesaprasti, jo padomju periodā tie neatbilda vadošajai ideoloģijai un līdz ar to – vispārējai sabiedrības mākslas izpratnei un pieejamajām tehnoloģijām.

70. gadu vidū Jānis Borgs izstrādāja projektu – lielizmēra objektu “Enerģija”, ko plānoja uzstādīt pie nesen atjaunotā Baltijas Elektrosadales centra Šmerlī. Iespaidīgās 10-metrīgās prizmu kompozīcijas realizācija izpalika, jo tai nepieciešamais pulētais nerūsējošais tērauds izrādījās nepieejama militāri stratēģiska deficīta prece. Šī savulaik nematerializēta iecere pēc saglabātajām skicēm tiek īstenota “Divdabja” izstādē jaunā, virtuālā realitātē. Tāpat arī, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, tosptarp 3D brilles, izveidota multimediju instalācija, kas pārrada Jāņa Borga 1977. gada konceptuālo zīmējumu sēriju, kura bija paredzēta datornejaušības programmai un tika radīta laikā, kad Latvijas sabiedrībai vēl nebija pieejami datori.

Savukārt mākslinieks Kaspars Groševs izstādei sagatavojis jaunus darbus, savienojot atsevišķas Jāņa Borga biogrāfijas epizodes ar individuālo radošo interešu diapazonu. Darbi tematiski izspēlē padomju periodā pastāvošo cenzūru. Piemēram, publikācijās bieži vien nevēlamas personas tika “izdzēstas” ar tā dēvēto “palmēšanas metodi”, proti, to vietā iegleznojot kādu “palmu”. Tāpat cenzūra izpaudās kā kāda mākslas darba “likvidēšana”, padarīšana par neeksistējošu, piemēram, to vienkārši aizkrāsojot. Šādas un līdzīgas norises Kaspars Groševs konceptualizē, ietverot tās abstraktos objektos un gleznojumu sērijā. Asociatīvi atsaucoties, mākslinieks radījis instalāciju, kurā izmantoja sava uz Sibīriju izsūtītā vectēva zīmējumu, ko aizsedz palmas.

PAR MĀKSLINIEKIEM
Jānis Borgs (1946) ir dizainers, mākslas kritiķis un kurators. Sevi dēvē par mākslas vērotāju. Beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju. Padomju periodā bijis saistīts gan ar oficiālās mākslas pienākumiem, gan ar mākslas norisēm, bijis žurnāla “Māksla” mākslinieciskais redaktors. No 1993. gada līdz 1999. gadam bijis Sorosa Mūsdienu mākslas centra – Rīga direktors. Autors publikācijām mākslas presē, izstāžu katalogos, kā arī izvērstiem aprakstiem par padomju oficiālās un neoficiālās mākslas norisēm, dizainu un laikmetīgo mākslu.

Kaspars Groševs (1983) ir mūsdienu eksperimentālās mākslas un skaņas mākslinieks. Neregulāri raksta un uzstājas eksperimentālās mūzikas koncertos. Kaspars Groševs ir Rīgā pirmās mākslinieku vadītās galerijas “Four To Seven (427)” galerijas līdzdibinātājs un kurators. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Nesenākās personālizstādes: “Dancing Water” (kopā ar Ievu Krauli, 2016) galerijā “Futura” Prāgā; “Nebija wi-fi, tāpēc es sāku gleznot” (2016) K. K. fon Stricka villā Rīgā; “Qu’est-ce que ça peut faire tout ça” (kopā ar Ievu Krauli, 2015) galerijā “Shanaynay” Parīzē; “OAOA (Jūras griesti)” (kopā ar Oļu Vasiļjevu, 2014) teātra namā “Jūras Vārti” Ventspilī; “00:10:00:00” (2013) kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā; “I/O. Without Enemies” (2011) kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā.

LATVIJAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS CENTRS
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā – festivāls “Survival Kit”, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, “Manifesta”, Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.

DARBA LAIKS:
Otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10.00–18.00, kase 10.00–17.30
Piektdienās 10.00–20.00, kase 10.00–19.30
Sestdienās, svētdienās 10.00–17.00, kase 10.00–16.30
Pirmdienās slēgts

Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.–24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.–26. decembrī), 31. decembrī.

BIĻEŠU CENAS: NB! (ar šo biļeti ir iespējams apskatīt arī pastāvīgo ekspozīciju)
Apmeklētājiem grupā, kurā ir vismaz 10 personas (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Pieaugušie: 3,00 EUR
Studenti, pensionāri 1,50 EUR
Skolēni 0,50 EUR
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 5,00–7,00 EUR

Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (uzrādot apliecību); bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II grupas invaliditāti (uzrādot invaliditātes apliecību); vienai personai, kas pavada bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I grupas invaliditāti; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem (uzrādot apliecību); Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentiem (uzrādot apliecību); profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, arhitektūru, restaurāciju, mācību vai studiju procesa ietvaros (vismaz dienu iepriekš iesniedzot rakstveida izglītības iestādes iesniegumu muzeja direktoram); Latvijas muzeju darbiniekiem (uzrādot apliecību); Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem (uzrādot biedra karti); Latvijas Mākslinieku savienības biedriem (uzrādot apliecību); LNMM Drauga kartes īpašniekiem (uzrādot karti un personu apliecinošu dokumentu); plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā (uzrādot preses karti); grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (pedagogam vai gidam); ikgadējās starptautiskās akcijas “Muzeju nakts” laikā no plkst. 19.00; visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.