"Ielūgums uz gadsimta balli. 1915–2015". Izstāde no Aleksandra Vasiljeva kolekcijas

Pēc skaita jau septītā Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā šoreiz ir veltīta modes svētkiem vesela gadsimta garumā un atspoguļo laika posmu no 1915. līdz 2015. gadam. Izstādē iekļauti unikāli balles tērpi un vakarkleitas no Aleksandra Vasiļjeva fonda jaunieguvumiem.

Brīnišķīgo parādi aizsāk Pirmā pasaules kara laika vakartērpi, kad modē nāca Argentīnas deja tango, mešiši (brazīliešu tango), kviksteps, fokstrots un amerikāņu džeza mūzikas skaņas. Elektriskais apgaismojums liek daudziem iemīlēt deju un nakts klubus, tāpēc arī balles no pompozām svinību zālēm pakāpeniski sāk pārvietoties uz citām atpūtas vietām. Art Deco mode neapšaubāmi demonstrē sieviešu emancipāciju, dāmu vēlēšanos atkailināt plecus, rokas, muguru un kājas, noīsinot kleitas līdz celim, turklāt pazeminot vidus un gurnu līniju. Modē muslīna kleitas, izšūtas ar stikla pērlītēm, zīlītēm un fliteriem. Pie tām velk kurpes ar vienu vai vārākām siksniņu aizdarēm, lai nodrošinātos pret tolaik modernās dejas čarlstona enerģisko kustību izaicinājumu.

1930. gadi – Lielās depresijas ēra – ieviesa vīriešu balles garderobē smokingu, bet sievietēm pagarināja kleitas līdz grīdai, atgriežot viduslīniju tai dabiskā vietā. Ievērojama ekstravaganta stila balles tērpu veidotāja bija itāļu modes radītāja Elza Skjaparelli (Elsa Schiaparelli). Viņas franču konkurente Gabriela Šanele (Coco Chanel) uzturēja melnu gipīra kleitu modi. Slīpā piegriezuma kleitas, kas tajos gados pārveidoja dāmu siluetus, turpināja ģeniālā modes dizainere no Francijas Madlēna Vionē (Madeleine Vionet). Daudzi modelētāji starpkaru periodā veidoja elegantus balles tērpus. Saviesīgie pasākumi bieži norisinājās uz kuģiem, transatlantiskajiem laineriem, mācību iestādēs. Interesanti, ka nereti tie bija veltīti profesionālajām ģildēm, piemēram, tika rīkotas speciālas dzelzceļnieku, cepēju, ārstu, ugunsdzēsēju, skroderu balles. Jāatzīst, ka par glamūra un stila paraugu tomēr tika uzskatītas balles Holivudas mākslas filmās, kuras sievietes pārvērta par karalienēm krepsatīna kleitās un lieliskām modelēm mirdzošā lamē audumā.

Otrais pasaules karš gandrīz pārtrauca grezno baļļu tradīciju: to kļuva ievērojami mazāk, bet tās tomēr notika. Atzītie 1940. gadu modes meistari bija Megija Rufa (Maggy Rouff), Lisjens Lelongs (Lucien Lelong), Kristobals Balensiaga (Cristobal Balenciaga), Žanna Lanvāna (Jean Lanvin), vēlāk viņiem pievienojās Kristiāns Diors (Christian Dior) un Pjērs Balmens (Pierre Balmain) Parīzē. Ņujorkā mirdzēja nesalīdzināmā Valentīna – amerikāņu modes radītāja, Kijevā dzimusī Valentīna Saņina (Валентина Санина). Kara beigas un karavīru demobilizācija izraisīja strauju balles dzīves atdzimšanu. Kristiāna Diora 1947. gadā ieviestā „New Look” mode ar tās kuplajiem tilla svārkiem bija gluži kā pēc pasūtījuma radīta ballēm. Pašas kuplākās un reprezentablākās balles kleitas tika piedāvātas publikai tieši 1950. gadā. Tās bieži ir ļoti sievišķīgas, dziļi dekoltētas un šūtas no siltu, maigu toņu audumiem.

Revolucionārie 1960. gadi spēcīgi izmainīja Vecās un Jaunās pasaules dzīvesveida tradīcijas. Jaunatne interesējās par kosmosu un tā iedvesmoto modi, par laikmetīgām dejām – tvistu un šeiku. Ultra modernie mini svārki nojauca visus etiķetes kodus un lika aizmirst par garajām balles kleitām. Tomēr arī jaunajos apstākļos balles tika organizētas Vašingtonā Baltajā namā, Eiropas valdības pasākumos, piemēram, „Rožu balle” Montekarlo. Pēckara gados arvien lielāku popularitāti iekaro „sarkanie paklāji”: prēmiju pasniegšana Kannu kinofestivālā, „Oskara” balvu piešķiršanas pasākums Holivudā vai prēmijas „Cēzars” laureātu godināšana Parīzē. Balles vairs nenotika tik bieži, taču svinīgās ceremonijas pievērsa plašās auditorijas uzmanību, tāpēc vakarkleita pakāpeniski transformējās jaunā, greznā un ne mazāk iespaidīgā tērpā.

Hipiju kustība, kas aizsākās 1968. gadā ASV, sajauca visas kārtis – balles tērpu atpazīstamība un daudzas buržuāziskās vērtības izgāja no modes. Pati balles izpratne uz laiku tika nomainīta ar „hipiju hepeninga” jēdzienu, izvēloties roka koncertu pļaviņā vai kantri mūzikas baudīšanu etniskos tērpos. Retro stila atgriešanās ar Iva Senlorāna (Ives Saint Laurent) vieglo roku 1970. gadu sākumā ļāva uzdzirkstīt sendienām arī vakartērpu un balles kleitu jomā. Jaunais disko stils piedāvāja ne tikai aktuālus muzikālos motīvus, bet arī iespēju mirdzēt, aizstājot vēlēšanos „paspīdēt”. Ar spīguļiem un stikla pērlītēm nosētas, plecu polsteriem rotātas kleitas 1970. gadu beigās un 1980. gados bija pēdējais intereses par godprātīgām 20. gadsimta buržuāziskajām vērtībām uzliesmojums.

20. gadsimta beigas ieviesa modē vispirms ekoloģiju, pēc tam minimālismu un maksimālismu. Ievērojami šo gadu balles tērpu radītāji skaitījās Oskars de la Renta (Oscar de la Renta), Džons Galjano (John Galliano), Aleksandrs Makvīns (Aleksandr Makkuin), Vivjena Vestvuda (Vivienne Westwood), Karls Lagerfelds (Karl Lagerfeld) un citi. Iestājoties krīzei, turīgās klientūras kļuva mazāk, interese par publiskām ballēm apsīkusi, – šie faktori nevarēja neietekmēt arī augsto modi. Adaptējoties situācijai, lielie modelētāji bija spiesti acīmredzami vienkāršot balles kleitu sortimentu, daudzas idejas risinot pret-a-porte („gatavs valkāšanai”) līmenī.

Bet jaunie modes dizaineri nepadevās! Viņi kā iepriekš ir gatavi šarma atdzimšanai un nāk pie saviem laikabiedriem ar oriģināliem vakartērpu risinājumiem, daudzi no kuriem ir eksponēti izstādē „Ielūgums uz gadsimta balli. 1915–2015” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

Izstādi Rīgā papildina plaša pasākumu programma, kas ietver lekcijas, tikšanās un sarunas ar nozares speciālistiem, kā arī dažādas radošās darbnīcas. Pirmo reizi apmeklētājiem būs pieejams izstādes katalogs latviešu, krievu un angļu valodā, ko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izdevis sadarbībā ar ABLV Bank.
Teksts: Aleksandrs Vasiļjevs, Alīda Krēsliņa.

Izstādes ģenerālsponsors: ABLV Bank.

Izstādi atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, nodibinājuma „Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs” tūrisma zīmols „LIVE RĪGA”, aģentūra „LILITA”, Aleksandra Vasiļjeva fonds.

DAŽI ALEKSANDRA VASIĻJEVA BIOGRĀFISKIE DATI

Aleksandrs Vasiļjevs (Александр Васильев) dzimis 1958. gada 8. decembrī Maskavā pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē, 1982. gadā pārcēlās uz Parīzi. 25 pasaules valstīs A. Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas vadošo teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām. Ar viņu ir sadarbojušies Théâtre du Rond-Point, teātri Le Lucernaire un Cartoucherie, Bastīlijas operas studija Parīzē, Avinjonas festivāls, Ballet du Nord, Jaunais Francijas balets, Versaļas Karaliskā opera, Nacionālais teātris Londonā, Skotijas balets Glāzgovā, Flandrijas Karaliskais balets, Oija Masako balets Osakā, Asami Maki balets Tokijā, Nevadas balets, Santjago Operas un baleta teātris, kā arī daudzi citi.

Aleksandrs Vasiļjevs kā vieslektors lasa lekcijas par modes vēstures un skatuves dizaina tēmām 4 valodās daudzās pasaules koledžās un universitātēs, vada meistarklases un kursus Krievijas universitātēs un koledžās.
Aleksandrs Vasiļjevs ir daudzu grāmatu autors, strādājis kā žurnālu „Vogue” un „Harper’s Bazzar”” krievu valodas izdevumu speciālais korespondents Parīzē. Kopš 2000. gada A. Vasiļjeva vadībā Samārā notiek modes festivāls „Aleksandra Vasiļjeva Volgas sezonas”. No 2002. gada viņš piedalās televīzijas raidījumu veidošanā, ir to autors un vadītājs. 2003. gada oktobrī Maskavā tika atklāta dizaina studija „Aleksandra Vasiļjeva interjeri”.

Par krievu mākslas propagandu Aleksandrs Vasiļjevs apbalvots ar S. P. Djagiļeva medaļu, V. Ņižinska medaļu, ordeni „Mecenāts” un Krievijas Mākslas akadēmijas Zelta medaļu. Viņš ir divkārtējs Turcijas „Tobav” prēmijas laureāts. 2010. gadā The World Fashion Awards ir prēmējis A. Vasiļjevu kā „2010. gada modes leģendu” par nopelniem modes vēstures jomā.

SAISTĪTIE PASĀKUMI:

22. jūlijā plkst. 17.00 „Sarunas muzejā”:
tikšanās ar mākslas zinātnieci Alīdu Krēsliņu (latviešu valodā).
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē.

29. jūlijā plkst. 17.00 „Sarunas muzejā”:
tikšanās ar mākslas zinātnieci Alīdu Krēsliņu (krievu valodā).
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē.

4. septembrī plkst. 17.00 Lekcija „Preses balles Rīgas kultūras dzīves fenomens starpkaru periodā. Dzejnieku un rakstnieku stāsti”:
stāsta J. Akuratera muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Mag.art. Maira Valtere.
Starp gadskārtējām ballēm slavenākās 20. gs. 20.–30. gados Rīgā bija Preses balles. Balles parasti notika februārī, un tās apmeklēja prezidenti, ministri, sūtņi, direktori, fabrikanti, rakstnieki, mākslinieki, žurnālisti. Balles zāles dekorēja Ludolfs Liberts, Niklāvs Strunke, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone u.c. Speciāli ballei tika izdots „Preses Balles Vēstnesis”. Pirms ballēm laikrakstos laicīgi jau parādījās sludinājumi un balles gatavošanas apraksti.
Mūsdienās par 20.–30. gadu Preses baļļu notikumiem vēsta ne tikai raksti tā laika žurnālos un avīzēs, ne tikai laikabiedru atmiņas, bet arī fotogrāfiju kolekcijas un citi materiāli muzeju krājumos. Tā, piemēram, Jāņa Akuratera kolekcijā ir sarakste starp viņu un sievu par balles kleitas pirkšanu Parīzē. Ar šo un vēl citām interesantām epizodēm no sabiedrībā pazīstamu personību dzīves būs iespēja iepazīties lekcijā.
Dalības maksa: pieaugušiem – EUR 2,85; skolēniem, studentiem, senioriem – EUR 1,42.

22. septembrī plkst. 17.00 Lekcija „Dizaina dramaturģija”:
saruna ar dramaturgu, scenāristu un režisoru Lauri Gundaru par Valmieras drāmas teātra izrādes „Balle būs” dažādiem aspektiem.
Lauris Gundars ir scenārija autors teātra izrādei „Balle būs. Četrpadsmit dzīves 3 cēlienos”. Saturs: Deju zāle „Apollo” kļūst par pastāvīgu tikšanās vietu daudziem cilvēkiem. Cauri tai plūdīs laikmeti – gan pasaules kari un miera dzīve, gan pēckara nabadzība, kosmiskās ēras sākums un Atmoda. Katrā no tiem ir savi ritmi un tam brīdim visjaunākās dejas vismodernākie kostīmi, katrā ballītē cilvēki dziedās to, kas tikko nācis modē vai kļuvis par tradīciju. Cilvēki rīkosies tā, kā viņiem liksies pareizi vai droši, vai nepieciešami, līdz ar to veidojot arī savu likteni.
Dalības maksa: pieaugušiem – EUR 2,85; skolēniem, studentiem, senioriem – EUR 1,42.

29. septembrī plkst. 17.00 Lekcija „Sociālantropologa pārdomas par izstādi „Ielūgums uz gadsimta balli. 1915–2015””:
saruna ar sociālantropologu Klāvu Sedlenieku.
Dalības maksa: pieaugušiem – EUR 2,85; skolēniem, studentiem, senioriem – EUR 1,42.

1. oktobrī plkst. 17.00 Lekcija „Pārdomas par 1983. gadā režisora Etore Skola (Ettore Scola) uzņemto filmu „Balle” un Aleksandra Vasiļjeva izstādi „Ielūgums uz gadsimta balli. 1915–2015””:
stāsta kinokritiķe, teorētiķe Dr. art. Dita Rietuma.
20. gadsimta 50. gadi Parīzes deju zālē. Jūtas un emocijas, aizraušanās un kaislības. Deja ir attiecības, tā ir vēstījums, partneru saskare dejā ir saspēle. Filma bez vārdiem.
Dalības maksa: pieaugušiem – EUR 2,85; skolēniem, studentiem, senioriem – EUR 1,42.

21. oktobrī plkst. 17.00 Lekcija „Balles tērpa pirmsākumi un evolūcija Rietumeiropā no 15. gadsimta līdz 19. gadsimtam”:
stāsta modes vēstures eksperte, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Edīte Parute.
Balles tērpu prototipi Rietumu kultūrā. Galma balles fenomens un galma etiķetes rašanās Burgundijas hercoga galmā 15. gs. vidū. Balle un aristokrātiskā galma kultūra 17.–18. gs. Eiropā. Kopīgais un atšķirīgais balles tērpā un vakartērpā. Ampīra laika balle un militāro balles tērpu prototipi. Viktorijas laika balles romantika. Jūgendstila balle un balles tērpa dress code.
Dalības maksa: pieaugušiem – EUR 2,85; skolēniem, studentiem, senioriem – EUR 1,42.

23. oktobrī plkst. 17.00 Lekcija „20.–21. gadsimta balles tērpi – pagātnes romantikas atgriešanās”:
stāsta modes vēstures eksperte, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Edīte Parute.
Orientālie balles tērpi un krāsu eksotikas uzplaiksnījums. Agrā modernisma inspirācijas – balansēšana starp retro stilu un jauniem izaicinājumiem. Lielās Depresijas laika balles un Holivudas kino dīvu ietekme. Neo-klasiskā stila vakartērpi. Sirreālie balles tērpi. Eklektisko motīvu triumfs 1950. gadu balles tērpos. Konvencionālo balles tērpu noriets un atdzimšana 20. gs. otrajā pusē. Modes avangards un haute couture mijiedarbība 20. gs. beigu un 21. gs. sākuma balles tērpos.
Dalības maksa: pieaugušiem – EUR 2,85; skolēniem, studentiem, senioriem – EUR 1,42.

izstādes laikā Sešas modes aksesuāru darināšanas darbnīcas:

apmeklētājiem tiek piedāvātas 6 paralēli darbojošās dubultdarbnīcas, lai to dalībniekiem radītu iespēju vairāk iejusties attiecīgo laiku tērpu rotāšanā, kad vienlaikus tika izmantotas vairākas tehnoloģijas – audumu apdruka, pērļošana, izšūšana.

5. septembrī plkst. 12.00–15.00 Radošā darbnīca „Moderni jūgendstila motīvi audumu apdrukā” (vad. Kristīne Šica) sadarbībā ar pērlīšu izšuvumu darbnīcu (vad. Agrita Baumane) un pērļošanas darbnīcu (vad. Una Valtere).

17. septembrī plkst. 16.00–19.00 Radošā darbnīca „Art Deco stilistika audumu apdrukā” (vad. Kristīne Šica) sadarbībā ar pērlīšu izšuvumu darbnīcu (vad. Agrita Baumane).

8. oktobrī plkst. 16.00–19.00 Radošā darbnīca „Somu dizaina zīmola „Marimekko” jaunie formu un krāsas stilistikas motīvi 1960. gadu tekstilapdrukā” (vad. Svetlana Šaguna).

17. oktobrī plkst. 12.00–15.00 Radošā darbnīca „Hipiju subkultūras aksesuāru darbnīca. Etniskie motīvi”: ādas rotu darbnīca (vad. Ingrīda Grants) sadarbībā ar koka spiedogu darbnīcu (vad. Kristīne Šica).

18. oktobrī plkst. 12.00–15.00 Radošā darbnīca un saruna „Tendences un meklējumi balles tērpu aksesuāru dizainā”:
audumu apdrukas darbnīca un tikšanās ar modes mākslinieci, dizaineri Svetlanu Šagunu un modes stilisti Baibu Ladigu, kuras stāstīs par 21. gadsimta modes tendencēm un meklējumiem balles tērpu aksesuāru dizainā.
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Dalības maksa: EUR 2,85 no personas.
Vietu skaits ierobežots (15 dalībnieki).
Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 222235, 67 830917 vai e-pastu dmdm@lnmm.lv, Agrita.Pore@lnmm.lv.

24. oktobrī plkst. 12.00–15.00 Baibas Ladigas autordarbnīca „Modes ilustrācijas”:
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Dalības maksa: EUR 2,85 no personas.
Vietu skaits ierobežots (15 dalībnieki).
Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 222235, 67 830917 vai e-pastu dmdm@lnmm.lv, Agrita.Pore@lnmm.lv.

25. oktobrī plkst. 17.00–19.00 „Blogeru sarunas par 21. gadsimta modi”
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Dalības maksa: EUR 1,42 no personas.