Maskavas teātris “Sovremeņņik” Rīgā – DIVI ŠŪPOLĒS
30. un 31. maijā uz Dailes teātra skatuves “Divi šūpolēs” – viens no leģendārajiem teātra “Sovremeņņik” agrīnā perioda iestudējumiem, kas atgriezies repertuārā pēc pusgadsimta.
Gaļina Volčeka ir no tiem, kuri tic teātra transcendentālajai un jutekliskajai iedabai, kā arī uzskata, ka pašlaik cilvēkiem ļoti pietrūkst spēcīgu jūtu. Ja jūtas dus, teātra spēkos ir tās atmodināt.
Atkal uzdzirkstī lielpilsētas ugunis un pēckara džezs – dažbrīd melanholisks, dažbrīd aizrautīgi apmāts – pavada jūs šajā ceļojumā uz Ņujorku, kāda tā bija pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās. Melnajā skatuves telpā zaigo daudzkrāsaini neona zibšņi, stīdz caurules, vadi un kabeļi – itin kā pasaulei būtu nodīrāta āda: nav sienu, kas pasargātu no ārējas ielaušanās – viss caurskatāms, viss pieejams.
Mākslinieks Pāvels Kaplevičs burtiski no nekā ir iekārtojis divu vakuumu vides, kur tuvu spēka izsīkumam mitinās varoņi. Hitela – dejotāja, kurai trūcis talanta kļūt slavenai. Džerijs – advokāts, kurš aizmucis no pārticības sievastēva paspārnē. Vairāk par visu viņi bīstas no tā, kas abiem visvairāk nepieciešams – no patiesas mīlestības.
Gibsona luga laika gaitā kļuvusi par īpatnēju kamertoni, repertuāra konstanti teātrim un režisoram, bet vēsturniekiem – par kaut ko līdzīgu dzīvai ierīcei, kas spēj fiksēt sarežģītās skatuves un laika savstarpējās attiecības.
Mūsdienu “Divi šūpolēs” noteikti ieguls atmiņā ar neatvairāmo Kirila Safonova vīrišķo magnētismu un pašaizliedzīgo Čulpanas Hamatovas aktierspēli, kas vainagojusies vienā no viņas vislabākajām lomām. Hamatovas un Safonova duets pirmajā brīdī var šķist dīvains un nesaskanīgs. Šī neizpratne gan ilgst vien līdz sekundei, kad saproti, cik precīzi trāpīts pašreizējā pasaules ainā. Trausla, ievainojama sieviete, kas gatava mierināt, uzmundrināt un iedvesmot savu sagumušo izredzēto. Bez jebkādām garantijām, ka netiks pamesta viena, kad viņš būs izstaltojies. Vīrietis no visa spēka cenšas ar alfa-tēviņa gājieniem slēpt savu neprasmi pieņemt lēmumus un atbildēt par to sekām.
Uz šo izrādi Maskavā publika steidz, lai sekotu līdzi – divus cēlienus un teju trīs stundas – Čulpanas Hamatovas un Kirila Safonova apbrīnojamajai meistarībai. Žestiem, graciozam kājiņas vēzienam, battement pie skārda plīts, uz kuras draņķīgā kārtā pa to laiku pārskrējis pār katla malām piens, smalkajai vīrieša un sievietes attiecību mīmikai: ar tuvināšanos un cīņu, aklumu un maigumu, mīlestības tiešumu un intuitīvo precizitāti. Lai sekotu līdzi tam, kā pašuzupurēšanās atslābina iemīļoto, bet vājums un ievainojamība viņu “savāc” un padara par vīrieti. Vērot šķietami nebeidzamu noskaņojumu un stāvokļu pāreju viju – no mūzikhola koķetērijas pa tālruni līdz dzīvības un nāves robežai. Jo ikvienam no mums ir savas ārkārtīgi svārstīgās šūpoles un savs smeldzīgais mīlas stāsts.
DIVI ŠŪPOLĒS
Lomās: Čulpana Hamatova un Kirils Safonovs
Režisore: Gaļina Volčeka
