Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiermākslas absolventu runas eksāmena monoizrāžu STAFETE
Mūžam kaismīgus strīdus raisošais jautājums par to, kādēļ jaunie aktieri tik slikti runā, ir topošo skatuves mākslinieku un runas pedagogu sāpīgā problēma, kas regulāri par sevi atgādina. Nav vērts to apstrīdēt, jo visbiežāk salīdzinājumam tiek izvēlēti visspožākie un pieredzējušākie vārda meistari. 4 gadi Kultūras akadēmijā ir tikai personības tapšanas procesa sākumposms. Neauglīga strīda vietā, lai runā rezultāts – runas eksāmena monoizrāžu stafete! Studentu izvēlētie literārie stāsti un romānu fragmenti cits pēc cita 14 stundu garumā spilgti rādīs gan jauno aktieru spēku, gan varbūt vājumu, bet pavisam noteikti saviļņos ar jauneklīgu degsmi un vēlmi izpausties. Ar skatuves runas pedagoģu Ainas Matīsas un Zanes Daudziņas palīdzību šie priekšnesumi vislabāk parāda: jaunie aktieri prot runāt!
2015. gada 8. jūnijā no plkst. 10 – 24
Teātra māja „Zirgu pasts”, Dzirnavu ielā 46
Tālāk - studentu pašu komentāri par viņu izvēlētajiem darbiem.
10 : 00
Agnese Cīrule
Nila Saksa „Mūžības skartais” ir stāsts par mūžības izpētes procesu mākslinieciskos nolūkos kāda Pēterburgas Lielā dramatiskā teātra režisora vadībā. Ko tur daudz teikt? Citējot autoru: “Viss uz šīs pasaules ir saistīts ar neredzamām saitēm. Tā runāja Baltcom kopīraiters.“
10 : 20
Jānis Kronis
Kurta Vonnegūta "Cilvēks bez valsts" (no angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs) - darbs par aizejošo laiku, par aizejošu dzīvi, par mūsu dzīves izvēlēm un lēmumiem ir autora paradoksālās domāšanas visuzskatāmākais paraugs. Pats rakstnieks par šo grāmatu ir izteicies, ka tā ir kā glāze šampanieša veca vīra dzīvei. Un viņam ir taisnība.
11 : 00
Ance Kukule
„Annas Frankas dienasgrāmata” (no vācu valodas tulkojusi Cirene Palkavniece) meklē ceļus, kā kļūt tādai, kāda ļoti gribētu būt. Par to, ko nozīmē piedzimt par vienu no izredzēto tautas.
12 : 00
Eduards Johansons
Venedikts Jerofejevs „Maskava – Gailīši” (no krievu valodas tulkojis Uldis Tīrons)
"Vai gan visa cilvēka dzīve nav īss dvēseles reibonis? Un dvēseles aptumsums arī.”
pusdienu pauze
13 : 30
Samira Adgezalova
Tatjana Tolstaja “Mīļā Šura” (no krievu valodas tulkojis Gundars Āboliņš)
Šis stāsts runā par aizejošo laiku un neizmantotām izvēlēm. Stāsts, kurš liek aizdomāties un aizkustina.
14 : 20
Raimonds Celms
Fjodors Dostojevskis „Smieklīga cilvēka sapnis” (No krievu valodas tulkojis Oto Brikšķis)
Autors ar galvenā varoņa vārdiem jautā: „Kas to būtu domājis, ka Patiesību var atklāt? Nu labi, nosapņot, bet vai tad tāpēc to nevar uzskatīt par īsto? Atklāsme, kas, parādījusies visskarbākajā dienā, tiek atstāstīta smalkākajās detaļās. Neticami? Lai!”
15 : 15
Ilze Āboltiņa
Mihails Bulgakovs „Morfijs” (No krievu valodas tulkojis Eižens Rauhvargers un Silvija Rauhvargere)
„Un, ja Jūs teiksiet, ka man vairs nav cerību, es jums ticēšu... Bet varbūt ir iespējams glābties? Jā, varbūt vēl ir iespējams glābties?”
16 : 05
Kārlis Derums
Čaks Palanjuks „Cīņas klubs” (No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice)
Ko iesākt cilvēkam, kas cīnās ar nopietnu bezmiegu, depresiju un cilvēkmīlestības trūkumu sevī? Jāpievienojas Cīņas klubam! Tur satiekas vīrieši, kam vairs nav ko zaudēt, kuri vēlas gūt vēl nekad neizjustas sajūtas dzīvē. Bet cīņas kluba pirmais noteikums ir - par to nedrīkst runāt! Šī psihologiskā drāma ievelk sevī ar patiesi skarbām un asām izjūtām!
16 : 50
Lelde Dreimane
Ērlens Lū „Mulejs” (No norvēģu valodas tulkojusi Jolanta Pētersone)
Dienasgrāmata, kura caur prieku un skumjām, mīlestību un sāpēm atklāj atkailinātu dvēseles vēstījumu par cilvēka dzīvības nepasakāmo vērtību!
Stāsts ir par meiteni, kura zaudējusi ģimeni aviokatastrofā un nonākusi tādā bezcerībā, ka nav spējīga dzīvot! Mums jāatceras, ka nekas nav mūžīgs un tādēļ jābūt priecīgiem un pateicīgiem par tiem brīžiem, kurus pavadām kopā ar sev mīļajiem.
17 : 55
Armands Ikalis
Ērlens Lū „Doplers” (No norvēģu valodas tulkojusi Ilze Kačevska)
Šī ir cīņa pret priekšzīmību un stulbumu.
vakariņu pauze
19 : 15
Marija Linarte
Jūlija Juzika „Allāha līgavas” (No krievu valodas tulkojis Ainis Ērglis)
“Es gribēju atrast kaut nelielu daļiņu patiesības. Ir viegli apjukt, ja visu iespējamo informāciju saņem tikai no medijiem. Es mēģināju parakties dziļāk. Satiekot čečenu sievietes un meklējot materiālus par Čečeniju, radās sajūta, ka visa tauta būtu iestagnējusi naida un baiļu sajūtā, bezgalības sajūtā, ka tas nekad nebeigsies. Lielais kaimiņš allaž gribēs vairāk, mazais allaž cīnīsies un allaž zaudēs, bet mēs pārējie - baidīsimies no attāluma, pa gabalu - no turienes, kur it kā ir droši. Vai mēs varam mainīt svešas upes gultni, kā vienreiz to jau vēlējamies darīt ar mūsu pašu Daugavu? Vai mēs esam spējīgi runāt un nebaidīties no pateiktā sekām? Tauta pazūd mūsu acu priekšā. Kas notiek tālāk? Jūlij, kas notiek tālāk?”
20 : 25
Uldis Sniķers
Jūlija Jonušaite “Esmu karavīrs, māt!” (No krievu valodas tulkojusi Anita Sproģe)
“Sveiki, mani sauc Žeņa. Agrāk es nesapratu - nu ko visi par to tā cepas? Bet tad es sapratu. Es tā dēļ dzīvību atdotu. Nē, tiešām.”
21 : 30
Dace Šteinerte
„No Sorry, Not Tonight”
(pēc Dorotejas Kīlas – Martini romāna „Merilina – pāvestam Jānim XXIII – vēstules starp debesīm un elli”) (No vācu valodas tukojusi Ingvilda Strautmane)
Izdomāta kinoaktrises un pāvesta sarakste, kas balstīta uz patiesiem faktiem un veidota no īstu vēstuļu kolāžām. Merilina Monro stāsta par savu bērnību, attiecībām ar vīriešiem un Holivudas kinoindustrijas "netīro virtuvi”. Starp vēstuļu rindām var ieraudzīt to, ko Merilina pati sevī meklēja un to, par ko viņa būtu varējusi kļūt, ja tāda stipra, gaiša personība kā pāvests patiešām būtu bijis viņai blakus.
23 : 00
Kārlis Tols
Leons Janušs Višņevskis „Nakts pēc kāzām” (No poļu val. tulkojusi Irēna Birzvalka)
Ar šo izrādi es vēlos parādīt skatītājiem duālismu, kas var pārņemt cilvēku, atrodoties spēcīgas ideoloģijas ietekmē. Kā šķietami pievilcīga, visnotaļ inteliģenta un pat ar savdabīgu humoru apveltīta dāma tajā pašā laikā pastrādā tik šausminošu noziegumu, ka viņu varētu droši dēvēt par 20. gadsimta Mēdeju. Viņa ir kā skaista glezna, kas tajā paša laikā šķiet tik sirreāla un baisa.
