Šonedēļ notiks iestudējuma „Karavīrs” papildizrādes
Aktiera, multiinstrumentālista un vīru kopas „Vilki” vadītāja Edgara Lipora iestudētajai kustību un objektu monoizrādei „Karavīrs”, kas raisījusi plašu publikas interesi, pēc skatītāju lūguma ieplānotas vēl divas papildizrādes. Tās notiks jau šonedēļ - 22. un 23. novembrī plkst. 18:00 Latvijas Kara muzejā. Izrādes tematika un noskaņa ikvienā skatītājā turpinās raisīt patriotiskuma jūtas, kas īpaši šonedēļ pārņēmušas gan lielus, gan mazus Latvijas iedzīvotājus, svinot Latvijas valsts dzimšanas dienu.
Biļetes uz papildizrādēm nopērkamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās visā Latvijā, kā arī internetā: Biļešu Paradīze Biļešu cena pieaugušajiem – Ls 8, savukārt skolēniem, studentiem un pensionāriem – Ls 5.
Muzikālā objektu un kustību monoizrāde „Karavīrs” ir simbolisks un saviļņojošs vēstījums par Latvijas vēsturi. Tā mērķis – latviešu un arī citu tautību puikās atraisīt mīlestību pret dzimto zemi, interesi par tās vēsturi un vīrišķīgu stāju kā domās, tā darbos. Tieši tāpēc uz izrādi īpaši tiek gaidīti skolu jaunieši, kuriem „Karavīrs” noderēs kā īstena latviešu dzīvesziņas stunda.
Izrādē apvienoti vairāki skatuves mākslas veidi: leļļu, kustību un objektu teātris, akadēmiskās mūzikas zināšanas un latviešu tradicionālā kultūra. Tālab izrādes režisore un horeogrāfe Lilija Lipora uzsver: „Pagāniskajās kultūrās ir daudz kopīgu simbolu, tāpēc izrādē izmantotais latviešu tradicionālās kultūras dziļums apvienojumā ar skatuves likumiem uzrunās arī citu tautību cilvēkus.”
Lai gan Edgars Lipors iepriekš prātojis, ka iestudējuma adresāts nav paši mazākie bērni, aizvadītās izrādes radošo komandu pārliecinājušas, ka „Karavīrs” aizrauj vecuma ziņā neierobežotu auditoriju. Skatītāju reakcija liecina, ka izrādes emocionālo kulmināciju veido brīdis, kad kopā tiek vākti iepriekš publikā izkaisītie raibie kamoliņi, kas simbolizē pasaulē izkaisītos bērnus.
Interesanti, ka izrādē „Karavīrs” runātais vārds dzirdams vien paša aktiera ieskaņotajās dziesmās ar latviešu tautasdziesmu vārdiem, taču to atsver izteiksmīgā mīmika, aizraujošā ķermeņa un žestu valoda, kā arī virkne priekšmetu jeb objektu, kas, atjautīgi pielietoti, pārsteidz ar funkcionālo daudznozīmību. Latviešu vīrieti izrādē simbolizē kara cirvis – senā latviešu karavīra drosmes atribūts, savukārt sievišķo enerģiju pauž arheoloģiski identisks kaklariņķis. Mīlestībā dzimušie bērni ir raibu raibi dzijas kamoliņi, bet laiva pārtop sirsnīgas latviešu māmulītes tēlā. Tāpat simboliska loma uzticēta puzuram, putna spalvai un vēl daudziem objektiem. Tikām Latvijai uzbrūkošo ienaidnieku, kas vēlas dzīvot uz citu rēķina, simbolizē sirpis. Kāds skatītājs tajā saskatījis padomju laikus un Sarkano armiju, Sibīriju, cits – likteni, vēl cits – kapitālisma metodes un ekonomisko krīzi.
Īsta un patstāvīga vērtība ir arī īpaši „Karavīram” tapusī oriģinālmūzika, kuras autors ir pats Edgars Lipors. Tajā netrūkst izcilu latviešu tautas mūzikas stilizāciju ar izteiksmīgu pasaules mūzikas elpu.
Izrādes „Karavīrs” tapšanā piedalījies arī režisors Valdis Pavlovskis, kostīmu māksliniece Guna Stikāne, kā arī gaismu mākslinieks Egils Kupčs, kura izveidotā gaismu partitūra izrādei piešķir papildus dimensiju.
