Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:152, Did:0, useCase: 3


Video: Mūzikla Cukurs.Herberts Cukurs fragmenti

Redakcija
Redakcija
Cukurs.Herberts Cukurs pirmizrāde notika 11.oktobrī Liepājā. Ar organizētu protesta mītiņu un patiesām skatītāju ovācijām pēc izrādes. Tieši tāpat notika 16.oktobrī atjaunotajā koncertzālē Rīga. Mākslīgi organizēts mītiņš pie koncertzāles durvīm un patiesi vētraini applausi izrādei

Ko tad redzējām izrādē? Izrādē izcilais lidotājs Herberts Cukurs attēlots kā viens no daudziem simtiem latviešu un cittautiešu, kuri 2. Pasaules kara un arī citos pārmaiņu laikos, locījušies līdzi katrai vēja plūsmai. Sākumā, lai īstonotu kādus savus mērķus, bet vēlāk jau ,lai vienkārši glābtu savu ādu. Izrāde būtu jāuztver kā stāstu par lokanu mugurkaulu un nodevību nevis par kādu noteikti personu. Par kaut kādu Herberta Cukura slavināšanu izrādē var runāt tikai kliedzēji, kuri izrādi nav redzējuši, vai tie, kuri paši ir tādi mazi, saldi cukuriņi. Un var tikai nojaust, cik mēs tādus atkal redzētu Latvijā, ja nedod Dievs, kaut kas mainītos...

Epadomi un KultūrasVēstis.lv piedāvā noskatīties izrādes fragmentus. Tuvākās izrādes šovakar, 19. oktobrī Jēkabpilī, 24.oktobrī Jelgavā un 1.decembrī vēlreiz koncertzālē Rīga. Biļetes nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs
Vērtējums: +1

     [+] [-]

, 2015-05-26 05:44, pirms 9 gadiem
HERBERTA CUKURA MONOLOGS
Kociņš auga debesīs,
Cilvēks kokam līdzīgs bij',
Braši kupliem zariņiem
Auga, augšā raugoties.

Ak tu kociņ', bāleliņ',
Tavu labu tikumiņ',
Vai tu būtu šādi audzis,
Ja sav' mūžu zinājis?

Kociņam bij' laba dzīve
Pie manas māmuliņas,
Kokam cepu rudzu maizi,
Kociņš gāja pauniņos.

Reiz kociņam piedzimuši
Slikti zari saindēti.
Sliktus zarus neapcirtu,
Koku gāzu mežiņā.

Melnā čūska miltus mala,
Koku malot miltiņos,
Koka zaram smadzenītes
Uz zemīti smērējot.

Ak man kociņ', bāleliņi,
Kur tav spožu kuplumiņ!
Tavu sprogain' melnu matu
Dedzinošu skaistumiņ'!

Tautu dēlis, bāleliņis
Nāca mani rūgti lūgt,
Lūdza kokam ilgu mūžu,
Dzīvībiņu dāvināt.

Es par bēdu nebēdāju,
Liku bēdu zem akmeņ',
Koka skaistus zelta zarus
Liku tīšām zem spilveņ'.

Čuči, guli, man' kociņi,
Uz zemītes rociņām,
Tūkstoš' kaulu dziļā bedrē
Būs tev salda atdusa.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Es par kociņ' neraudāju,
Viņam tagad laba dzīve
Pie Dieviņa debesīs.

Aizved mani, laiviņ' mīļā,
Pie Dieva padusē,
Tur raudzīšos savu koku,
Brīnumaini spīdēdam'.

Dievs man teisa: "Iekšā netiks'!
Kas par koku nebēdāj',
Dvēselīti pazaudēja,
Māmuliņu kaunēdams.

Paklau mani, Dieviņš mīļais,
Vai tad prāva taisna ir?
Kam noskrēju zelta zarus,
Kan atņēmu dzīvībiņu?

Melna čūska pate nāca
Koku zemē apbēdīt,
Viņas asu zobentiņu
Biju dikti nobījies.

"Tiesa gan, ir prāva sūra,
Tikai sirdī paskaties:
Vai tad pienāk vecam draugam
Nodevību rūgti ciest?"