„Radioteātris” atzīmē 95. dzimšanas dienu
Šodien, 17. augustā, Latvijas Radio „Radioteātris” atzīmē 95. gadadienu. Šo gadu laikā Radioteātris ir bijis nozīmīgs dalībnieks Latvijas kultūras dzīvē un veidojis tūkstošiem iestudējumus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Dzimšanas dienas ietvaros Radioteātris klausītājiem sagatavojis 95 spožus iestudējumus, no kuriem senākais ierakstīts pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Liela daļa no tiem līdz šim tikuši rūpīgi glabāti fonotēkā, gaidot savu atkal atgriešanos pie klausītājiem. Iestudējumus turpmāk ikviens sev ērtā laikā var klausīties Latvijas Radio mobilajā lietotnē un tīmekļa vietnes sadaļā Radioteātris: https://radioteatris.lsm.lv/lv/radi...
Izvēloties 95 spožus iestudējumus, Radioteātris vadītāja Māra Eglīte atzīst, ka liela loma bijusi arī konkrētajam laikmetam un tam, vai šo darbu vēstījums ir aktuāls arī mūsdienās.
„Katrs no izvēlētajiem darbiem ir kā pērle savā laika posmā. Klausītājiem būs iespēja dzirdēt gan pasaules un latviešu literatūras klasiku, gan jauno autoru darbus, kas runā par mūsdienās aktuālām tēmām. Radioteātra iestudējumi klausītājiem dod iespēju iztēloties, uzburt un radīt pašiem savu pasauli. Daudziem ar Radioteātri saistās īpaši brīži. Viena no manām spilgtākajām atmiņām ir vēl no laika, kad gāju skolā. 1963. gadā „Radioteātrī” sāka raidīt seriālu – Voldemāra Sauleskalna raidlugu “Māras Silenieces dienasgrāmata”. Atceros, kā es gaidīju un klausījos katru sēriju. Šim seriālam cilvēki pielāgoja pat savu ikdienu, ikviens vēlējās sekot galvenās varones zootehniķes Māras ikdienas gaitām,” tā Radioteātris vadītāja Māra Eglīte.
Radioteātris – vienīgais šādas formas teātris Latvijā
Klausītāji radio drāmas žanru novērtē kā Latvijā, tā pasaulē. Tas ir iecienīts un pieprasīts audio iestudējumu veids, ļaujot klausītājiem rosināt iztēli un uzburt pašiem savus tēlus. Radioteātris ir vienīgais šādas formas teātris Latvijā, regulāri gatavojot iestudējumus kā pieaugušajiem, tā bērniem un jauniešiem. Jau šobrīd Radioteātris veido īpašu saturu arī bērniem – sākot no vakara pasakām latviešu, krievu un ukraiņu valodās pašiem mazākajiem līdz dažādās vērtībās balstītiem iestudējumiem bērniem un jauniešiem. Radioteātrī sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru izskanējuši arī skolēnu radošo darbu konkursa „Mans grāmatplaukta stāsts” labāko sacerējumu lasījumi.
Radioteātra žanrs Latvijā ir tradīcijām bagāts – 1926. gada 17. decembrī notika E.Vulfa viencēliena „Pielūdzēji” pirmizrāde. Šo asprātīgo komēdiju dzejā izpildīja izcilā latviešu teātra runas pedagoga Zeltmata kursu audzēkņi. Tomēr par pirmo, īpaši jaunajam mākslas žanram radītu viencēliena lugu „Pēc pirmā mītiņa” jāpateicas Rūdolfam Blaumanim, un tādēļ par Radioteātra dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1927. gada 17. augusts. Pastāvīgs Radioteātra darbs sākās 20. gadsimta 50. gadu vidū, darbojoties nozīmīgiem Latvijas Radio teātra režisoriem – Irēnai Cērmanei, Oļgertam Šalkonim, Oļģertam Dunkeram, Borisam Praudiņam, Andrejam Miglam un Antonijai Apelei un daudziem citiem. Daudzu desmitu gadu garumā radio studijās talantu ir demonstrējuši sava laika slavenākie aktieri un režisori. Laikā, kad vēl nebija televīzijas, Latvijā aktierus atpazina nevis pēc sejām, bet gan balsīm.
„Klausītāji Latvijā mīl un ciena teātri, un man ir patiess prieks redzēt, ka Radioteātris ir atdzimis jaunā kvalitātē un atguvis to, kas, iespējams, kādā brīdī bija zudis. Galvenais autoriem un māksliniekiem piedomāt pie tā, lai iestudējumi klausītājiem būtu interesanti, pieaicinot pulkā labākos aktierus, režisorus un komponistus. Viena no visskaistākajām un sulīgākajām Radioteātra balsīm, manuprāt, piemita Imantam Skrastiņam,” tā Maestro Raimonds Pauls, kam gadiem izveidojusies lieliska sadarbība ar Radioteātri.
Radioteātrī izcilu aktieru un režisoru plejāde
Radioteātris kā teātra forma man šķiet visatbruņojošākais no visiem iespējamajiem teātra pasaules formu veidiem, jo ir visprasīgākais aktiermeistarības ziņā. Tas ir teātrmākslas baudas apogejs, kad dzirdi kā autoru rakstītais vārds atdzīvojas meistaru rokās, sniedzot klausītājam burvīgo iespēju piedzīvot savas “filmas” piedzimšanu iztēlē. Sveiciens svētkos klausītājiem, kolēģiem un maniem radioteātra pedagogiem – Irēnai Cērmanei, Diānai Bērzai un Kārlim Auškāpam!” tā aktieris un režisors Intars Rešetins, kurš audio teātra režijā debitēja 2021. gadā ar darbu „Svešie jeb miļenkij ti moj”, kā pamatā ir tāda paša nosaukuma rakstnieces Janas Egles stāstu krājums.
Mūsdienās radioteātra žanrā darbojušies teju visi izcilākie režisori un teātra jomas meistari – Edmunds Freibergs, Daina Strelēvica, Māra Ķimele, Diāna Sproģe, Ināra Kolmane, Valdis Lūriņš, Kārlis Anitens, Juris Jonelis, Laura Groza, Karīna Tatarinova, Lauris Gundars, Kārlis Krūmiņš un daudzi citi.
Radioteātra iestudējumi arī Latvijas Radio mobilajā lietotnē
Šogad Radioteātrī gaidāmi arī vairāki jauni pirmatskaņojumi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Sācies ieraksts Ivetas Troalikas darbam „Tūlīt paliks labāk”, kā režisore ir Laura Groza. Savukārt, rudenī sāksies ieraksts igauņu autora Andrusa Kivirehka darbam „Tilde un putekļu eņģelis”, ko iestudēs režisors Reinis Suhanovs, kuram, starp citu, tā būs arī debija Radioteātrī.. Turpmāk aicinām raidlugas klausīties arī Latvijas Radio mobilajā lietotnē sadaļā Radioteātris, kas ir ērtākais satura patērēšanas veids pēc pieprasījuma. Lietotni ir iespējams lejuplādēt viedtālruņos Google Play (https://play.google.com/store/apps/details?id=lv.latvijasradio) un App Store (https://apps.apple.com/lv/app/latvijas-radio/id1607281520) veikalos pēc atslēgas vārdiem „Latvijas Radio”. Mobilā lietotne pieejama bez maksas.
