Ģirts Ēcis Jaunajā Rīgas teātrī iestudē Gunāra Priedes lugu “Saniknotā slieka”
17. janvārī Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisora Ģirta Ēča iestudējums “Saniknotā slieka”. Izrādē piedalās aktieri Jana Čivžele, Iveta Pole, Gatis Gāga, Ivars Krasts un Edgars Samītis. Iestudējuma telpu iekārto Ģirts Ēcis, kostīmus veido Anna Heinrihsone, savukārt par muzikālo noformējumu rūpējas Jēkabs Nīmanis.
Luga “Saniknotā slieka” ir vienīgā Gunāra Priedes sarakstītā komēdija. Tā stāsta par 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem Latvijā, kur dzīve rit savu ikdienišķo gaitu: blatu sistēma, nebeidzamas rindas, importa preces, sūdzību rakstīšana… Pie Sibillas Švirkstes (aktrise Iveta Pole) no laukiem pārceļas nekad nesatiktā mazmeita Muda (Jana Čivžele). Divas dažādu paaudžu sievietes, reizē tik līdzīgas un atšķirīgas, cenšas piepildīt savus sapņus padomju realitātē.
Režisors Ģirts Ēcis atklāj: “Paaudze, kura auga pagājušā gadsimta 70. gados un 80. gadu sākumā, veido šī brīža Latvijas sabiedrības kodolu. Un to, kādi mēs esam, paskaidro tā laika dzīve un cilvēki, kuri lieliski parādīti un raksturoti Gunāra Priedes lugā.”
Gunārs Priede (1928-2000) ir latviešu dramaturgs un arhitekts. Latviešu dramaturģijā Priede ienāca 24 gadu vecumā ar lugu “Zeva templis Olimpijā”, kas izraisīja Dailes teātra interesi, tomēr iestudēta netika. Plaši pazīstams Priede kļuva 1955. gadā pēc režisora Pētera Pētersona iestudētās lugas “Jaunākā brāļa vasara” pirmizrādes Dailes teātrī. Iestudējums tika nospēlēts vairāk kā 150 reižu. Pēc lugas pirmizrādes Priede turpināja intensīvi rakstīt, radot lugas “Lai arī rudens” (1956), “Normunda meitene” (1958), “Vikas pirmā balle” (1960) un citas, kas arī tika iestudētas. Gunārs Priede pats pirmais uzdrīkstējās savos darbos runāt par reāliem tā laika cilvēkiem, nevis attēloja valdošajai ideoloģijai tīkamus sociālistiskā reālisma varoņus, tādējādi izpelnoties varas kritiku un nosodījumu. 1967. gadā tika aizliegta Priedes luga “Smaržo sēnes”, kas stāsta par čekistu Zariņu un vilšanos sociālisma idejās. Tā kļuva par pirmo un vienīgo oficiāli aizliegto latviešu autora lugu. “Smaržo sēnes” pirmo reizi tika iestudēta tikai 1986. gadā Jaunatnes teātrī. Pazīstamāko Priedes lugu vidū ir arī “Zilā” (1972), “Centrifūga” (1985), “Sniegotie kalni” (1986) u.c. Mūža laikā Priede sarakstījis apmēram 50 lugas, kā arī vairākus kino scenārijus: “Kārkli pelēkie zied” (1961), “Nekur vairs nav jāiet” (1963), “Četri balti krekli” (“Elpojiet dziļi”) (1967).
Mēnesi pēc Priedes nāves, 2001. gada 26. janvārī, luga “Jaunākā brāļa vasara” atgriezās uz vecā Dailes teātra, tobrīd jau Jaunā Rīgas teātra, skatuves. To iestudēja režisors Lauris Gundars, jaunākā brāļa lomu uzticot aktierim Varim Piņķim.
Biļetes uz iestudējuma izrādēm janvārī un februārī izpārdotas. No 2. februāra JRT kasē Lāčplēša ielā 25, Rīgā, un internetā Biļetes - JRT būs nopērkamas biļetes uz šī iestudējuma un citām JRT izrādēm martā.
JRT jauniestudējumi top sadarbībā ar ELEKTRUM un SWEDBANK.
JRT ir valsts kapitālsabiedrība, kas pilda Latvijas Republikas Kultūras ministrijas deleģētās kultūras funkcijas.
