Izdota Mihas Kovāča grāmata "Lasu, tātad esmu"
Vai digitālajā laikmetā joprojām ir jēga lasīt grāmatas? Kāpēc urbties cauri bieziem tekstu sējumiem, ja var skatīties seriālus, klejot tīmeklī vai arī aizpildīt laiku ar citām nodarbēm? Uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem atbildes varēs rast izdevniecībā“ Jānis Roze” izdotajā slovēņu rakstnieka Mihas Kovāča grāmatā “Lasu, tātad esmu”
Miha Kovāčs, veiksmīgi izvairoties no sausi zinātniskiem apcerējumiem, argumentēti, pamatoti un izklaidējoši stāsta, kāpēc ir jālasa grāmatas un kāpēc šo nodarbi nevar aizstāt ne ar ko citu. Šī grāmata neuzmācīgi, ar nelielu humora devu un desmit vienkāršiem piemēriem pierāda, ka grāmatu lasīšanai ir milzīga pozitīva ietekme. Lasot tiek paplašināts vārdu krājums, uzlabota spēja domāt, tiek attīstīta un padziļināta empātija – tas viss ne tikai ļauj cilvēkiem domāt pašiem ar savu galvu, bet arī būt veiksmīgākiem un laimīgākiem. Lasīšana attīsta un palielina domāšanas kapacitāti – ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem, kuri paši vēl neprot lasīt. Ir svarīgi jau no mazotnes bērniem lasīt priekšā, jo tādā veidā viņiem tiek palīdzēts attīstīties par domājošām, jūtošām un empātiskām būtnēm.
Grāmatā tiek aplūkoti dažādi lasīšanas veidi, to ietekme uz radošo un analītisko domāšanu, iztirzāts, kā atšķiras daiļliteratūras un populārzinātnisko grāmatu lasīšana, cik liela nozīme ir grāmatu pieejamībai ģimenē un sabiedrībā, un pat dažādie aspekti, lasīšanai izmantojot drukātos vai digitālos medijus. Tāpat autors arī pievērš uzmanību ne tikai lasīšanas kā prasmes nozīmei ikdienā, bet arī rakstītā un drukātā vārda vērtībai, uzsverot, ka valoda nav tikai saziņas līdzeklis – tas ir nacionālās identitātes pamats. Atsaucoties uz vairākiem pētījumiem, autors argumentē, ka valstis ar attīstītāku lasīšanas kultūru parasti ir inovatīvākas un laimīgākas par tām, kurās lasīšanas kultūra atpaliek, liekot apjaust, ka lasīšanai kā procesam ir daudzšķautņaina ilgtermiņa ietekme daudz plašākā mērogā nekā daudzi to spēj iztēloties.
Miha Kovāčs (Miha Kovač, 1960) ir Ļubļanas Universitātes Bibliotēku, informāciju zinību un grāmatniecības nodaļas profesors. Viņam bijusi arī veiksmīga karjera izdevējdarbībā: strādājis par galveno redaktoru divās lielākajās Slovēnijas izdevniecībās un žurnāla National Goegraphic slovēņu izdevumā. Kopš 1999. gada ir Ļubļanas Universitātes lektors. Laikā no 2011. līdz 2021. gadam vadīja Slovēnijas lielākās grāmatu izdevniecības Mladinska kniga digitālo produktu attīstību. Sarakstījis vismaz 50 rakstu par grāmatu vēsturi, lasīšanu un izdevējdarbību. 2023. gadā bijis Slovēnijas viesu valsts programmas kurators Frankfurtes starptautiskajā grāmatu gadatirgū, kur tika parakstīts Ļubļanas manifests par augstākā līmeņa lasītprasmes svarīgo lomu digitālajā laikmetā, kura viens no līdzautoriem ir Miha Kovāčs. Pēc kolēģu pamudinājuma tapušais izdevums “Lasu, tātad esmu” ir tulkots un izdots astoņās valodās.
Grāmata izdota ar Slovēnijas Grāmatu aģentūras atbalstu.
