Aicina uz sarīkojumu ”Čehu tulkotās literatūras 2015. gada raža”
2015. gadā čehu tulkotās literatūras skaits ir rekordliels. Līdz 1. novembrim iznākušas piecas no čehu valodas tulkotas grāmatas – dzeja, proza un literatūra bērniem. Čehijas Republikas vēstniecība Rīgā, biedrība ”Latvija – Čehija”, apgāds ”Mansards” un izdevniecība ”Pētergailis” ielūdz Jūs uz sarīkojumu, lai tiktos ar izdoto grāmatu lasītājiem, izdevējiem un tulkotājiem – Jāni Krastiņu, Zitu Začu, Sandru Nikuļcevu, Uldi Bērziņu, Halinu Lapiņu. Ar lasījumiem uzstāsies aktieri Klāvs Mellis un Ance Strazda.
Gaidīts notikums ir Ulža Bērziņa tulkotā Nobela prēmijas laureāta Jaroslava Seiferta dzejas izlase “Mēŗa stabs/Skūpstu grāmata”, par kuru pats autors reiz teicis: “Lai nosaukums nebiedē jūs. Ne par kādu mēri te nav runa. Mēŗa stabs – pa daļai fiktīvs un sakombinēts no vairākiem līdzīgiem pieminekļiem – bija tikai mīlētāju tikšanās vieta.” Uldis Bērziņš: “Mana kāre un mans tulka uzdevums bija rādīt Seiferta dzeju tādu, kādu es to iepazinu 70. gadu Čehoslovākijā. Seiferts tad – krasā atšķirībā no savas “proletāriskās” jaunības – neatlaidīgi uzsvēra, ka neraksta t.s. politisko dzeju. Te tomēr sanāk politiska dzeja, lai autors vēlāk saka, ko grib. (…) Goda un lepnuma jūtas ir skaistas, bet vai erotika nav vēl skaistāka? Ir, tikai – tas jau ir gluži cits žanrs.” Grāmatu izdevis apgāds ”Mansards”.
Josefs Škovoreckis un viņa “Cilvēka dvēseles inženiera stāsts”, jeb “senu tematu enterteinments par dzīvi, sievietēm, likteni, sapņošanu, strādnieku šķiru, ziņotājiem, mīlestību un nāvi” latviešiem bija atklājums, ja vien neskaita uz vienas, rokas pirkstiem saskaitāmos čehu literatūras pārzinātājus. Kā rakstīja Ilmārs Šlāpins, “jau pēc piecām minūtēm es knapi atraujos no lasīšanas un pieķeru sevi pie domas, ka nesaprotu, kā agrāk esmu dzīvojis, nezinot par tādu rakstnieku”. Josefa Škvorecka veikums literatūrā savās augstākajās izpausmēs vairāk par pusgadsimtu līdzveidojis ne vien čehu literatūras seju, bet spējis attēlot arī vismaz vienas paaudzes dzīves izjūtu un ietekmēt attieksmi pret mākslu arī nākamajām paaudzēm. The New Yorker recenzijā sacīts: Škvoreckis ir viena no mūsu laika ievērojamākajām literārajām personībām .. augstas raudzes romānists .. viens no čehu modernās literatūras meistariem .. Viņa romāni ir skumji, jocīgi – un bezgala aizgrābjoši. Tulkojums bija nominēts Latvijas literatūras gada balvai. Tulkojis Jānis Krastiņš, grāmata iznākusi apgādā ”Mansards”.
Patrika Ouržedņīka “Europeanu” grūti ierindot kādos noteiktos literārā žanra ietvaros. Kā rakstījis kritiķis Vlastimils Hārls – ”Ouržedņīka teksts, kas atrodas uz robežas starp daiļliteratūru un eseju, ir provokatīvs mēģinājums, kā monolītā, tomēr izteikti heterogēnā formā (jo ”vienotība nevar nebūt heterogēna”) savienot modernisma un postmodernisma elementus. Citiem vārdiem sakot, attēlot pasaules pieredzi bez Dieva - fiktīvu epizožu, dokumentālu komponentu, vēsturisku datu, pārdomu un parafrāžu asamblāžā. Bet varbūt vēl citādi un, vienkāršoti sakot, iztirzāt galveno modernisma tēmu ar postmodernisma līdzekļiem – un divdesmitais gadsimts mums ir kā uz delnas.” "Europeana" tulkota vairāk nekā 25 pasaules valodās un ir visai savdabīga grāmata, diezin vai atrastos autors, kura 20. gadsimta vēstures pieraksts kaut nedaudz līdzinās Ouržedņīka darbam. Tulkojusi Zita Zača. Klajā laidusi izdevniecība ”Pētergailis”.
Visai eksotiskā izskata čehu rakstnieka Tomāša Zmeškala (māte – čehiete, tēvs no Kongo) romāns “Mīlestības vēstule ķīļu rakstā” uzrakstīts straujā, aizraujošā tempā, un vienā elpas vilcienā to gribas arī izlasīt. Romānā triju paaudžu dzīve 20. gadsimta otrās puses Čehijā (un Čehoslovākijā), kvēls mīlasstāsts ar totalitārisma sasaistītām rokām, un fantāzijas līnija, kas bīstami, mulsinoši un asprātīgi pieskaras realitātei. Inga Žolude: “Arī Tomāša Zmeškala romānā Mīlestības vēstule ķīļu rakstā ir jukušie. Zmeškals (…) pievēršas vājprāta tēmai, un arī šajā romānā figurē psihiatriskā klīnika. Vājprāta attēlošana literatūrā sniedz ļoti plašas iespējas, būtībā tas attaisno neiespējamo, autors var izvērsties pēc sirds patikas, liekot vājprātīgajiem tēliem darīt, neiedomājas lietas. Starp citu, tieši šīs neiedomājamības dēļ ārprāta tēma iedarbojas arī uz lasītāju, sapurinot to un liekot pārvērtēt realitātes veidolu, un uzdot jautājumus par savas apziņas robežām.” Tulkojusi Sandra Nikuļceva, izdevis apgāds ”Mansards”.
Un visbeidzot, kāds prieks arī bērniem: Mihaila Čerņīka grāmata "Krāsainā pasaule. Es gribu to redzēt", kas ir maza enciklopēdija mazajiem lasītājiem. Grāmata paredzēta bērniem, kuri vēl neapmeklē skolu vai jau ir pirmklasnieki un kuru jautājumi par apkārtējo pasauli bieži sākas ar jautājumu: "Kāpēc?". Tulkojusi Halina Lapiņa, grāmata iznākusi izdevniecībā “Pētergailis”.
Pasākums norisināsies 25. novembrī plkst. 18.00 grāmatu un kultūrpreču mājā Nice Place Mansards Kr. Barona ielā 21 a (pagalma māja).
