Smalks, gaiši smeldzīgs stāsts par pirmo mīlestību, džezu un...
Ir grāmatas, kuras skan kā melodija un ilgi, ilgi paliek atmiņā. Džeimija Forda “Keiko” (oriģinālā iznākusi ar nosaukumu “The Hotel on the Corner of Bitter and Sweet”) ir tieši tāda. “Džeimija Forda romāns atklāj mūžveco tēva un dēla konfliktu, un sirds dziļumos dzimušas mīlestības radītās smeldzīgās ilgas. Satriecoša, rūgteni salda debija!” – tā raksta Lisa Sī, romāna “Sniega roze un slepenais vēdeklis” autore. Romantisks, skaists, brīnišķīgi gaišs un smeldzīgs stāsts – rūgti salds kā šokolāde. Šī grāmata ir savaldzinājusi miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Ir 1986. gads, un Henrijam ir piecdesmit seši gadi, kad viņš atkal stāv pie viesnīcas “Panama”. Nē, Henrijam ir divpadsmit un viņš pirmo reizi uzaicinājis Keiko uz randiņu. Vai varbūt trīspadsmit un viņi tikko ir pirmo reizi skūpstījušies? Sešpadsmit, kad Henrijs vēlējās Keiko precēt? Šodien tas liekas kā sapnis, tāls sapnis, kurš sen pagājis... Vai tomēr ne? Vecajā viesnīcā, iespējams, glabājas kas vairāk par atmiņām.
Uz ielas stūra spēlē melns saksofonists... Tas ir Šeldons, Henrija vienīgais draugs. Skolā, kur Henrijs mācās, viņam draugu nav – tikai ienaidnieki. Viņš tur ir svešs un neiederīgs. Tikpat neiederīgs kā Keiko, mazā japāņu meitene, ar kuru kopā viņi garas stundas strādā skolas ēdnīcā, pelnot iespēju še mācīties. Abi kopā viņi slepeni dodas uz džeza klubu, kur pirmoreiz uzstāsies Šeldons, abi kopā klausās plati, kurā ierakstīta viņiem veltītā dziesma, abi kopā... Jā, Henrijs un Keiko mīl viens otru. Pusaudžu mīlestība – jūs sacīsiet un pavīpsnāsiet? Mīlestība aug kopā ar Henriju un Keiko, lai gan laiks un liktenis viņus izšķir. Un tā šodien Henrijam ir piecdesmit seši gadi un viņš dodas uz viesnīcu “Panama”, lai satiktu Mīlestību...
Ķīniešu izcelsmes amerikāņu rakstnieka Džeimija Forda vecvecvectēvs Mins Čuns 1865. gadā ieradās Kalifornijā no Ķīnas, lai strādātu raktuvēs. Iejuties jaunajā zemē, viņš amerikanizējās un pieņēma rietumnieku uzvārdu Fords, šokējot gan laikabiedrus, gan senču garus. Vienam no Mina mazdēliem, Džeimija tēvocim, nācās šo ceļu noiet atpakaļ – lai darbotos Holivudā kā austrumu cīņas mākslu speciālists, viņš atteicās no pieņemtā uzvārda un atkal kļuva par Čunu. Džeimijs Fords ir mantojis savas dzimtas avangardisko skatījumu uz dzīvi, uzrakstot romānu, kas iekļuva The New York Times bestselleru sarakstā un šobrīd iztulkots jau 32 valodās. Dž. Forda romāns daļēji ir veltījums vecāku mīlas stāstam, daļēji tās ir viņa paša bērnības atmiņas. “Kad sāc rakstīt, pat ja esi izdomājis visu līdz pēdējam sīkumam, pēkšņi izrādās, ka varoņi sāk diktēt savus noteikumus,” atzīst rakstnieks, piebilstot, ka ar prieku ļāvies Henrija un Keiko vēlmei kļūt laimīgiem, atbrīvojot viņus no sākotnēji iecerētās skumju pilnās dzīves.
Grāmatu “Keiko” no angļu valodas tulkojusi Maija Opse, izdevis Apgāds Zvaigzne ABC.
