Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:124, Did:0, useCase: 3


Indiešu dievi un dieves

Redakcija
Redakcija

Tiek lēsts, ka 2020. gadā katrs sestais pasaules iedzīvotājs būs indietis. Indijas iedzīvotāja vidējais vecums būs 28 gadi. Tā būs pasaules jauneklīgākā nācija. Un šī nācija pamatos turpinās dzīvot pēc vissenākās pierakstītās likumu sistēmas — Manu likumu — principiem. Indijā līdzās jaunajiem tehnoloģiju centriem, kuri pārrauga kosmosa apguves programmas, aug arvien jauni tempļu kompleksi, kur svētku dienās neskaitāmi stāstnieki ap sevi pulcē ļaudis, kas kāri klausās nostāstos par dievu piedzīvojumiem un darbiem. Tradīcijas mainās lēni, un maģiskā domāšana šķiet nezūdoša. Ceru, ka latviešu lasītājs jutīs zinātkāri iepazīties ar šo bagātīgo un aizraujošo hindu dievu pasauli, ar kuru var iznākt saskarties ne tikai Indijā, bet arī daudzās citās Dienvidāzijas valstīs.

INDIEŠU DIEVI UN DIEVES sniedz ieskatu hindu mitoloģijas dievu panteonā. Autore asprātīgi un dzirkstīgi īstenā pasaku stāstnieka garā šo krāšņo gobelēnu izklāj lasītāja priekšā. Grāmatu papildina plašs tekstā ietverto nosaukumu un terminu alfabētiskais rādītājs un autores uzņemtas fotogrāfijas.

Dr. philol. Sigma Ankrava ir indiešu kultūras un literatūras pētniece, strādājusi LU Humanitāro zinātņu fakultātē, kur lasījusi lekcijas Apvienotās Karalistes kultūrvēsturē, salīdzinošajā literatūrzinātnē un salīdzinošajā mitoloģijā, piedalījusies starptautisku pētniecisku projektu realizēšanā Latvijā, ASV, Apvienotajā Karalistē un Indijā, tostarp Indijas studiju un kultūras centra izveidē LU un Baltijas studiju un kultūras centra izveidē Dev Sanskriti Universitātē Haridvārā, Indijā. Pēdējos gadus pavadījusi Indijā, daudz ceļojusi arī pa citām Dienvidāzijas valstīm. Vairāku grāmatu sastādītāja un autore (Sarodžīni Naidu “Zelta slieksnis”, 1978; “Sarodžīni Naidu”, 1984, krievu val.; “Druīdu svētbiržu ugunis”, 1995; “Vai Lāčplēsis bija karalis Artūrs?”, 2000; “Lāčplēsis, karalis Artūrs un Svētais Grāls”, 2006; “Dzeja un politika Indijā”, 2011).

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

Cieto vāku sējums, 328 lpp., izdota 2019. gada 8. jūlijā