Spilgta debija latviešu dzejā – Krista Anna Belševica
Mūsdienu steidzīgajā dzīves ritmā, kad laika, kā šķiet, vairs neatliek nekam, var rasties priekšstats, ka arī literatūra pamazām kļūst galvenokārt utilitāra. Taču šo iespaidu apgāž fakts, ka citu izdevumu vidū grāmatnīcu plauktos joprojām ik pa laikam parādās dzeja – klasiska, moderna, dāvināma, citējama vai ikdienas gaitās līdzi nēsājama – kas apliecina: dažādu paaudžu autoriem joprojām ir svarīgi savas pārdomas par dzīvi paust dzejas nesasteigtajā formā, kas no lasītāja pieprasa apstāšanos, ieklausīšanos un līdzpārdzīvojumu. Īpašu interesi – un pelnīti – parasti izpelnās jaunu autoru debijas krājumi, jo no tiem vienmēr gaidām pārsteigumu: ko šoreiz dzejnieks ir vēlējies pateikt pasaulei un kādā formā tas tiks ietērpts?
Šāds pārsteigums pilnīgi noteikti ir Kristas Annas Belševicas tikko izdotais pirmais dzejoļu krājums “Medījot dzīvi”.
Krājums izceļas ar domas dziļumu un emocionālo spēku; vienlaikus tā ir moderna dzeja ar oriģinālu māksliniecisko izteiksmi un interesantiem formas meklējumiem. Kaut gan autore ir gados jauna, tomēr krājumā ievietotie dzejoļi pauž emocionāli un intelektuāli nobriedušas personības domas, jūtas un pasaules redzējumu.
Krājuma atvēršanas svētki notiks 17. oktobrī pulksten 18.00 bārā “Taka” Miera ielā 10. Būs iespēja satikt dzejnieci, uzdot jautājumus, klausīties dzeju un mūziku, kā arī iegūt savā īpašumā grāmatu ar autogrāfu.
Ievadā autore saka: Es izsūkšu šo pasauli sausu / un pārvērtīšu iedvesmā. Un patiesi: viss, ko dzejniece redz savā pasaulē, kļūst par viņas iedvesmas avotu – realitātes paradigmu, kas iepunkto viņas un viņai tuvo cilvēku dienas. Kad apziņa pie kafijas automāta pieslēgta, viņa kārto attiecības ar dzīvi, kurā ir gan nepieklājīgi gaiši vakari, gan pretrunu pilni pavasari, cenšas reanimēt kādu fundamentālu cerību, mīl to, kā pasaule skan, taču sev apkārt saskata arī ielu cilvēkus, putekļainas plaukstas, tukšas debesis, dvēseles, kas sabrūk graustu rajonā. Un krājuma noslēgumā par savu paaudzi secina: mēs esam jauni skaisti saplēsti un tukši.
Šī dzeja dzīvo šodienā, pagātnē un nākotnē; tajā līdzās mīt smalki dvēseliskais un ikdienišķi raupjais. Autore pilnā amplitūdā meklē savu ceļu dzīvē – “medī dzīvi”, kura ne vienmēr dodas rokā vienkārši, taču viņai pietiek drosmes šajos meklējumos atkailināt savas dvēseles dziļākos slāņus, un lasītājs, kas tiek aicināts līdzi “medībās”, jūt šo patiesumu, kura izraisītais līdzpārdzīvojums sniedz vārdos grūti formulējamu literāru baudījumu. Un tas jau ir pieteikums uz īstu vārda mākslu.
Krājums “Medījot dzīvi” nevainojami iekļaujas starp pēdējo gadu laikā latviešu oriģināldzejas ainavā spoži uzdzirkstījušiem debijas krājumiem, un tam sagaidāma dažādu paaudžu lasītāju, bet jo īpaši jauniešu, atsaucība.
Pieejama arī e-grāmata.
