Dzīve pēc dzīves. Spilgtā angļu rakstniece Keita Atkinsone
Kas notiktu, ja dzīvi varētu dzīvot arvien no jauna? Ja būtu iespējams labot kļūmes, mainīt notikumus, vairākkārt izbaudīt labos brīžus un izvairīties no sliktajiem? Mainīt pagātni, pievilināt un iebarot nākotni, pieradināt to un galu galā nodzīvot neskaitāmas dzīves tepat un tagad? Ar šādu ideju brīnišķīgajā, dzīvespriecīgajā un saviļņojošajā romānā “Dzīve pēc dzīves”, kas izdots Apgādā Zvaigzne ABC, spēlējas angļu rakstniece, Vitbreda balvas laureāte, Keita Atkinsone.
Viņas romāna galvenā varone Urzula Toda dzimst neskaitāmas reizes – un katru no tām mēģina dzīvot tā, lai viņa pati un viņas mīļie justos iespējami labi. Urzula piedzimst ledaini aukstā un sniegotā 1910. gada ziemas naktī. Mazulīte mirst uzreiz pēc piedzimšanas. Un piedzimst atkal. Šoreiz dzīve ir garāka – Urzula noslīkst, kopā ar māsu būvējot smilšu pili jūras krastā. Pēc katras kļūmīgās nāves Urzula Toda dzimst atkal no jauna un atsāk dzīvi no punkta, kurā var kaut ko mainīt iepriekšējā, nelaimīgajā liktenī. Atmiņas par nāvēm Urzulai kalpo kā savdabīgs déjà vu, tās ir neskaidras un dīvainas, bet ļauj meklēt citu ceļu, izdarīt citu izvēli. Urzulas Todas savdabīgā spēle ar Nāvi ir kā pierādījums, ka kādam vienmēr ir jāmirst, tā ir iekārtota pasaule – bet Urzula ir vienīgais mums zināmais cilvēks, kurš var kaulēties, var meklēt un atrast labākos veidus, pārbaudīt versijas “kā būtu, ja būtu”, lūkojoties ne tikai savā ģimenē, bet dažas dzīves veltot arī tam, lai mēģinātu mainīt teju visas Eiropas vēsturi. Vecāku Hjū un Silvijas savstarpējās attiecības un attiecības ar bērniem, ģimenes priekšvēsture, rotaļas ar māsu un brāļiem, pirmā mīlestība, Lapsu stūra lauku romantika, meiteņu draudzība un puiši, mazā, godkārīgā vāciete Eva un aukstasinīgais admiralitātes ierēdnis Kraitons, dzimuši un nedzimuši bērni, suņi un radinieki... Urzulas daudzo dzīvju raksts, lai gan risinās vienas ģimenes ietvaros, ir krāsains un krāšņs, tas valdzina un vilina iztēloties to, ko nevienam no mums nav un nebūs lemts piedzīvot. Izcila grāmata, kuru lasīt ir bauda, – un pēcgarša saglabājas ilgi.
Latviešu valodā tulkoti arī Keitas Atkinsones romāni “Neredzamo stundu muzejs”, “Lietu vēsture” un “Kur ir, tur rodas”.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
