Noslēgušies Lielie lasīšanas svētki

Radošas aktivitātes, sarunas, tikšanās ar autoriem ļauj izvērsties un ieinteresēt katru gadu ap 20 tūkstošiem dalībnieku, 2018.gadā rosīgas vietējās lasītāju žūrijas darbojās 630 bibliotēkās. Latvijas karte ir pilnībā noklāta, par to varat pārliecināties katrs LNB portālā bērniem lasamkoks.lv Arī 57 latviešu diasporas centri, kas darbojas programmā, atrodas teju visos pasaules kontinentos – Austrālijā, Amerikā, Eiropas valstīs.

Uzdevums izlasīt 6 grāmatas neatbaida lasītājus, jo ir skaidri formulēts un kolekcija nav liela - kopumā tikai 28 grāmatas no vienpadsmit dažādām izdevniecībām: „Jāņa Rozes apgāds”, „Zvaigzne ABC”, „liels un mazs”, „Lietusdārzs”, „Latvijas Mediji”, “Pētergailis”, “Madris”, “Dienas Grāmata”, “Prometejs”, “BaibaBooks” un “Omnia mea”. Mūsu visu kopējais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu grāmatu nokļūšanu līdz bibliotēkām un lasītājiem. Te Latvijai vēl daudz darāmā, jo skolu un mazo pagastu bibliotēku krājums tikpat kā nepapildinās ar jaunām, lasītprieku veicinošām grāmatām. Tas vērtējams kā bērnu tiesību pārkāpums, ANO Bērnu tiesību konvencijas 17.pantā ir noteikts, ka katra dalībvalsts “veicina bērnu literatūras izdošanu un izplatīšanu”. Lasītprasmi un līdz ar to personības attīstību, izglītības iespējas sekmē daudzveidīgas, aktuālas literatūras pieejamība un rosinoša metodika lasītā dziļākai izpratnei. LNB piedāvā bērniem, jauniešiem un viņu vecākiem iespēju iesaistīties nacionāla mēroga lasīšanas kampaņā, kas darbojas kā integrācijas projekts arī ārpus mūsu valsts robežām. Žūrijas eksperti iemācās vērtēt grāmatas saturu un dizainu, iesaista draugus un ģimeni sarunās par lasīto.

2018.gada daudzskaitlīgās žūrijas vērtējumā līdzās tulkojumiem augstas vietas ieguvuši arī vairāki oriģinālliteratūras darbi. Piemēram, Aivara Kļavja romāns “Melnais akmens” (Zvaigzne ABC) pusaudžiem un jauniešiem par seno laiku vēsturi, kas papildināts ar skolnieka Emīla Mozgas trāpīgajiem zīmējumiem, par kuriem jaunais mākslinieks 2018.g. saņēmis Starptautisko Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu par debiju grāmatu mākslā. Dzejoļu krājums “Brūveri brūvē” (Pētergailis) ar Pētera Brūvera un viņa meitu Indras un Zanes dzeju. Līdzās neparastajiem dzejoļiem skatāmas mākslinieces Gitas Treices oriģinālajā autortehnikā radītās “dzīvās” ilustrācijas, par tām māksliniecei 2018. gadā piešķirta Jāņa Baltvilka balvu bērnu un jauniešu grāmatu mākslā. Vecākus aizkustinājuši un ļāvuši gremdēties pašiem savās atmiņās meitenes piedzīvojumi Ingunas Ulas Cepītes autobiogrāfiskajā romānā “Ulsiks” (Dienas Grāmata), kas jau tulkots somu valodā un romāns arī ticis pārstāvēts ar priekšlasījumiem Krievijā.

Mazo bērnu vecuma grupā 5+ pirmo vietu ar vairāk nekā 1700 balsīm ieguvusi Mariannas Dibikas grāmata “Pastnieks pele” (Jāņa Rozes apgāds). Tā mazos lasītājus pārsteidz ar smalki detalizētu vizuālo vēstījumu. Kanādiešu māksliniece vienlaikus ir arī teksta autore, tādējādi ar savu veikumu apliecinot, ka pasaules tendence ilustratoriem pievērsties arī teksta radīšanai, tiek augstu novērtēta no bērnu puses. Arī franču autores Veronikas Kaplānas un ilustratora Greguāra Mabīra grāmatā “Kā vilku piemin, tā vilks klāt” (Latvijas Mediji) vizuālais noformējums raisa iztēli, mudina lasītāju savā iedomu pasaulē sekot līdzi un noticēt asprātīgi sakāpinātajam sižetam. Vēl bērniem – žūrijas ekspertiem, ļoti paticis igauņu rakstnieces Tīas Selli stāsts par bērna ikdienas gaitām “Mia ir priecīga” ar interaktīvajām Katrinas Ērlihas ilustrācijām, kas ļauj spēlēties ar atlokāmām un izvelkamām detaļām, rosinot lasītāja līdzdalību un atklājēja prieku. Māksliniecei šī ziņa bija tik svarīga, ka viņa piedalījās 9.marta pasākumā un personiski saņēma bērnu “saldo” novērtējumu – šokolādes grāmatu ar uzrakstu “Laba grāmata! Paldies!” Jāatzīst, ka šoreiz bērnu vērtējums sakrīt ar profesionāļu žūrijas vērtējumu, jo šis darbs 2018.gadā saņēma Starptautisko Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu.

Bērnu žūriju 9+ grupā īpaši iepriecinājuši supervaroņi norvēģu autora Hokona Ēvreosa grāmatā “Brūne” (Pētergailis). Grāmatas oficiālā atvēršana Latvijā bija īpaši maģisks brīdis, jo tas notika klātesot Norvēģijas kroņprincim Hokonam un kroņprincesei Metei Māritai. Daudz atzinības izpelnījusies arī somu rakstnieces Sallas Simukas fantāzijas žanra darbs “Sirdsmāsas” (Zvaigzne ABC). Savukārt, emocionāli bērnus uzrunājis Nīderlandes rakstnieka Mihaela de Koka teksts un Kristīnes Ārtsenas ilustrācijas grāmatā “Kā vecmamma vislaik samazinājās” (Pētergailis), tajā skarta dziļa un nopietna tēma – caur lielu mīlestību, metaforas starpniecību atainota tuva cilvēka aiziešana.

Jaunieši 11+ vecuma grupā pirmajā vietā ir ierindojuši īrietes Kristīnes Hamillas romānu “Vislabākās zāles” (Lietusdārzs), kurā autore ir izmantojusi autobiogrāfiskus motīvus, lai aprakstītu divpadsmitgadīgā Filipa prasmi stāties pretī grūtībām: mammas smagā slimība, pirmā mīlestība un pāridarījumi skolā. Savukārt, jauniešus 15+ grupā visvairāk aizkustinājis amerikāņu rakstnieces Keisijas Vestas skolēnu mīlestības stāsts, kas nejauši aizsācies ķīmijas stundās – “P.S. Tu man patīc” (BaibaBooks). Jaunieši atzinīgi vērtējuši arī daudz skarbāko britu rakstnieces Kerijas Drūrijas triloģijas pirmo daļu – "Septītā kamera" (Jāņa Rozes apgāds), kurā aktualizēti tādi jautājumi kā korupcija tiesu sistēmā, televīzijas varenība un manipulācija ar sabiedrību. Trešo vietu 15+ grupā ieguvis vēl vienas triloģijas pirmais romāns. Tā ir Somana Čainani, amerikāņu kinorežisora un rakstnieka, savdabīgā pasaka "Labā un Ļaunā skola" (Zvaigzne ABC).

Sirsnīgā itālietes Andželas Naneti grāmata “Mans vectēvs bija ķiršu koks” (Jāņa Rozes apgāds), kas var tikt apzīmēta kā literatūra visiem vecumposmiem, aizkustinājusi daudzus žūrijas ekspertus, bet – īpaši Vecāku žūrijas lasītājus, liekot just līdzi itāļu ģimenei trīs paaudzēs un lasīšanas laikā notraust arī pa kādai saviļņojuma asarai. Vēl vecāki augstu novērtējuši Kai Āreleidas grāmatu “Pilsētu dedzināšana” (Latvijas Mediji), kas tulkota no igauņu valodas. Tā vēsta par XX gadsimta 50. un 60. gadiem Tartu, nodegušo pilsētu, sadegušajām dzīvēm un mazu meiteni, kas skatās pa atslēgas caurumiem.

Populārāko bērnu un jauniešu grāmatu autori, ilustratori, tulkotāji un izdevēji saņēma šokolādes grāmatas un lasītāju ovācijas. Sveicām arī aktīvākos vecākus – Lasīšanas vēstnešus. Rīgas reģionā tā ir Anita Ozoliņa, ilggadīgā Ogresgala pirmsskolas izglītības iestādes “Ābelīte” audzinātāja. Anitas ģimenē lasa visi: mamma, kurai jau pāri astoņdesmit, bet aizvien čakli apmeklē bibliotēku, vīrs Indulis un trīs, nu jau pieaugušas, meitas. Bieži vien, pēc Anitas ieteikuma, bibliotēkā ierodas arī viņas darba kolēģes, lai paņemtu darbā apspriestu grāmatu. Apmēram reizi nedēļā vai divās viņa iegriežas Ogresgala bibliotēka, lai apmainītu grāmatas, ko bērnudārza grupiņas bērniem lasīt priekšā pirms diendusas un brīvajos brīžos papētīt un apspriest grāmatas saturu. Jau trešo gadu Anita ir audzinātāja Ogresgala bērnudārza Montessori grupiņas bērniem. Šīs grupiņas īpatnība ir tā, ka audzinātājas nemainās katru gadu bērniem kļūstot lielākiem. Viņus audzina vienas un tās pašas audzinātājas līdz pat izlaidumam. Visus šos gadus Anita ir vadījusi viņus lasīšanas pasaulē no bilžu grāmatām līdz pat 2018. gadā iesaistot “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” grāmatu lasīšanā un vērtēšanā. Nu jau šiem bērniem ir 4,5 un 5 gadiņi. 5+ grupas grāmatas ceļoja uz bērnudārzu, kur audzinātājas vadībā tika lasītas, aplūkotas ilustrācijas un apspriests grāmatu saturs. Šogad janvārī vēlreiz visas grāmatas nonāca pie bērniem, kur notika noslēguma vērtēšana, kā arī tika apkopoti bērnu viedokļi par izlasīto un ilustrācijās ieraudzīto. Audzinātāja to visu rūpīgi pierakstīja, lai tālāk bibliotēkā varētu aizpildīt elektroniskās anketas.

Zemgales reģionā izcēlām Māru Kuksu, kas ir ilggadēja Jelgavas bērnu bibliotēkas „Zinītis” lasītāja, mamma meitai Lindai, kura jau no pirmsskolas vecuma ir čaklāko lasītāju vidū. Abas vienmēr apmeklē bibliotēkās rīkotos pasākumus un labprāt iesaistās dažādos projektos. Katru gadu ar lielu interesi lasa “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” grāmatas un tās iesaka citiem lasītājiem. Šogad Māra žūrijā iesaistīja arī ģimenes vīriešus un visi darbu paveica līdz galam un noslēgumā aizpildīja novērtējuma anketas.

No Vidzemes reģiona apsveicām pirmsskolas izglītības iestādes ‘Saulīte” audzinātāju Initu Gailīti no Alsviķiem. Jau no 2003. gada, 18 gadus, Inita Gailīte roku rokā ar bibliotekāri un saviem vecākās grupas bērniem aktīvi piedalās grāmatu vērtēšanā. Kopā ar saviem audzēkņiem lasa un vērtē pirmsskolas vecumgrupas grāmatas, piedalās bibliotēkas rīkotajos pasākumos, aicina bibliotekāri stāstīt bērniem par katra gada piedāvāto kolekciju. Viņa aktīvi mudina bērnus iepazīt grāmatas, palīdz tiem izprast izlasīto tekstu. Bibliotēkai tas ir liels atbalsts šajā darbā un arī mazie lasītāji iepazīst bibliotēku un tās piedāvātās iespējas, un vēlāk kļūst par bibliotēkas lietotājiem. Inita Gailīte iesaistīšanos lasīšanas veicināšanā uztver kā pašsaprotamu un piedalās no sirds, sniedzot neatsveramu ieguldījumu darbā ar mazajiem lasītājiem, palīdzot arī mācīties, lai pilnvērtīgi sagatavotos skolas gaitām.

Latgales reģionā par Lasīšanas vēstnesi kļuva pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” skolotāja Inese Svelpe no Balviem. Balvu Centrālās bibliotēkas darbinieki Inesi Svelpi atzīst kā uzticamu, ieinteresētu sadarbības partneri jau daudzu gadu garumā darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem. Šogad Ineses aizgādībā ir 21 piecgadīgs bērns, kuru Inese ar aizrautību un prieku cenšas iepazīstināt ar grāmatu pasauli, gan lasot un darbojoties uz vietas bērnu dārzā, gan regulāri apmeklējot rīta stundas bibliotēkā. Visi grupiņas bērni ir kļuvuši par lasīšanas ekspertiem un iesaistījās “Bērnu žūrijas “grāmatu lasīšanā, pārrunās un radošās nodarbībās. Ja dara, var izdarīt daudz! Pēc skolotājas Ineses iniciatīvas dažas rīta stundas bibliotēkā pārtop par vakara stundām, kad skolotāja ar bērniem bibliotēkā ierodas ap pulksten 16:00 pēcpusdienā un vecāki saviem mazuļiem nāk pakaļ uz bibliotēku, tā iepazīstot un uzzinot par bibliotēkas piedāvātajām iespējām.

Kurzemes reģionā lasīšanas vēstneses titulu saņēma Lienīte Grieze, Ventspils Pārventas pamatskolas sākumsskolas klašu skolotāja. Sadarbība ar Lienīti Griezi bibliotēkai aizsākās 2014.gadā, kad izdevās raisīt mazajos bērnos interesi par grāmatām. Pārejot strādāt skolā par sākumklašu skolotāju, sadarbība turpinājās un Lienīte Grieze ar labiem rezultātiem kopā ar savu 3.klasi lasīja 9+ kolekcijas grāmatas. Skolotājas Lienītes klases ir bibliotekāra iepriecinājums, kur bērni ar skaļu- jā! piekrīt darboties Bērnu žūrijā. Skolotāja kopā ar klasi rūpīgi izlasa grāmatas, zīmē, raksta dzejoļus.
Šādu cilvēku Latvijā ir ļoti daudz, katrai bibliotēkai ir pat vairāki Lasīšanas vēstneši, kuri lasīšanas azartu nodod no paaudzes paaudzē. Taču pats svarīgākais ir grāmatu mīlestību bērnos attīstīt jau agrā bērnībā.

2018. gadā visaktīvāk strādājušas lasītāju žūrijas šādās Latvijas bibliotēkās:
• Jaunmārupes pamatskolas bibliotēkā (vislielākais lasītāju skaits Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā 2018 starp visām iesaistītajām bibliotēkām)
• Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā (enerģiska un daudzpusīga lasīšanas veicināšanas aktivitāšu izmantošana Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas ekspertu piesaistīšanai)
• Ogres Centrālajā bibliotēkā (iesaiste lasīšanā, cieši sadarbojoties ar visām pilsētas izglītības iestādēm un regulāra lasīšanas semināru, nodarbību organizēšana)
• Rīgas Ziepniekkalna sākumskolas bibliotēkā (Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas pārdomāta un veiksmīga integrēšana mācību procesā)
• Riebiņu novada centrālajā bibliotēkā (lasīšanas resursu un aktivitāšu efektīva izmantošana Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā 2018)

2018. gada programmas dalībnieki latviešu diasporas centros, kas izceļas ar izdomas bagātiem pasākumiem un kur piedalās liels dalībnieku skaits:
• Latviešu valodas un kultūras skola “Auseklis” Cīrihē/Bāzelē, kas saņem atzinību par literatūras vakaru organizēšanu un kopīgu lasīšanas tradīciju ģimenē veicināšanu
• Latviešu valodas un kultūras skola "Kodoliņš" Varšavā, kas saņem atzinību kā jaunākā un aktīvākā diasporas dalībniece lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”

Lielo lasīšanas svētku norisi atbalstīja LR Kultūras ministrija, LNB, Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padome, AS “Tallink Latvija”, uzņēmums “Brain Games”, AS “Laima”, kā arī programmā iesaistītās izdevniecības. Tāpat kā pagājušajā gadā arī šoreiz bērniem piedāvājām īpašu muzeju programmu, kuru atbalstīja Latvijas Dzelzceļa muzejs, Latvijas dabas muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Mākslas muzejs “Rīgas Birža”, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Kara muzejs, Modes muzejs, muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” un LNB ekskursiju centrs. Palīgu rindās bija arī Latvijas pašvaldības, kas nodrošina bērnu nokļūšanu Rīgā, bibliotekāri un bērnu vecāki.