Aizraujošas grāmatas gariem un vientulīgiem vakariem

Okeāns ielas galā
Nīls Geimens

Saseksa, Anglija. Pusmūža vīrietis dodas uz dzimto pilsētu, lai apmeklētu bēres. Viņa bērnības nams jau sen ir nojaukts, bet viņu vilina lauku māja ielas galā, kur viņš septiņu gadu vecumā sastapa savādu meiteni, vārdā Letija Hempstoka, viņas māti un vecmammu. Vīrietis gadu desmitiem nav domājis par Letiju, taču, apsēžoties pie dīķa (kuru viņa sauca par okeānu), atgriežas atmiņas par pagātni. Un šī pagātne ir pārāk savāda, biedējoša un bīstama, lai būtu patiesa... vai ne?

“Okeāns ielas galā” ir Nīla Geimena meistardarbs, kas atklāj stāsta spēku pasargāt mūs no tumsas – tās, kas ap mums, un tās, kas mājo mūsos. Tas ir smalks, biedējošs un aizkustinošs stāsts – trausls kā tauriņa spārns un griezīgs kā nazis tumsā.

No angļu valodas tulkojusi Vanda Tomaševiča.

Ceļojošā priekameita
Inī Lorenca

Konstanca, 1410 gads. Kad grāfs Ruperts Splendids lūdz skaistās Marijas roku, viņas tēvs meistars Matīss Šērers gandrīz nespēj aptvert savu laimi. Taču tēvs nenojauš, ka iznesīgo precinieku interesē tikai viņa meitas prāvais pūrs un, lai to dabūtu, grāfs būs gatavs arī uz noziegumu.
Marija un viņas tēvs kļūst par nežēlīgas intrigas upuriem, turklāt meitene ar kaunu tiek padzīta no pilsētas bez tiesībām tur jebkad atgriezties. Lai izdzīvotu, Marijai jāpārdod savs ķermenis. Bet meitene negrasās padoties. Viņa domā par atriebību…

Par grāmatas autoriem
Romānu sarakstījuši vācu rakstnieki dzīvesbiedri Inī Kloke (Iny Klocke) un Elmars Volrats (Elmar Wohlrath). Inī Lorenca (Iny Lorentz) ir viņu kopējais pseidonīms. Daiļrades sākumposmā abi autori aizrāvušies ar fantāzijas literatūru, bet kopš 2003. gada pievērsušies vēsturiskajam žanram. Viņu romāni regulāri atrodas bestselleru sarakstu augstākajās vietās.
Pēc romāna Ceļojošā priekameita uzņemta Vācijas un Austrijas televīzijas filma. 2012. gadā tā Vācijā saņēmusi godalgu Diva kā gada veiksmīgākā filma.

No vācu valodas tulkojusi Iveta Galēja.

Viesnīca "Pastis"
Pīters Meils

Pīters Meils (1939) piecpadsmit gadus strādājis reklāmas jomā un pametis to, lai pievērstos rakstniecībai. Starptautisku slavu viņam atnesa autobiogrāfiskais romāns “Gads Provansā”, taču lasītāju atzinību guvuši arī citi darbi, kuros rakstnieks tik aizrautīgi stāsta par savu iemīļoto reģionu, ka tā vien gribas nopirkt biļeti, sakārtot ceļasomu un doties Francijas virzienā.

“Viesnīca Pastis” ir lielisks romāns, kurā netrūkst dēku un intrigu, romantikas, spilgtu raksturu, humora un kārdinošu ēdienu aprakstu. Autors meistarīgi saplūdina vairākus žanrus – komēdiju, detektīvu un romantisko romānu – un izmanto interesantus personāžus – karjeristus, dīvaiņus, neliešus, ļaunu žurnālistu, bijušo sievu...

Romāna galvenais varonis reklāmas aģentūras vadītājs Saimons Šovs ir noguris no ikdienas rutīnas – septiņu dienu darba nedēļas, izdabāšanas svarīgiem klientiem, darījumu vakariņām… Drauga pierunāts, viņš dodas brīvdienās un mašīnas remonta dēļ ir spiests uzkavēties nelielā Provansas ciemā. Taču šī brīnumainā vieta, mierpilnā gaisotne un kāda skaista sieviete apbur Saimonu, tāpēc viņš nolemj kardināli mainīt dzīvesveidu un atvērt Provansā viesnīcu.

No angļu valodas tulkojusi Ieva Tarvida.

Baudas meklētāja stāsts
Ričards Meisons

“Pusaudža gadu piedzīvojumi atklāja Pitam Barolam, ka viņš šķiet ārkārtīgi pievilcīgs vairumam sieviešu un lielai daļai vīriešu. Viņš bija gana pieaudzis, lai pragmatiski uztvertu šo priekšrocību, pietiekami jauns, lai būtu nekautrīgs, un gana pieredzējis, lai pieņemtu, ka kautrības trūkumam varētu būt izšķiroša loma gan šajā, gan citās sfērās.”
Ričards Meisons, “Baudas meklētāja stāsts”

Ir 1907. gads, BELLE ÉPOQUE IR PAŠĀ PLAUKUMĀ.
Pits Barols ir aizbēdzis no provinces pelēcības uz lepnāko Amsterdamas savrupmāju. Būdams Eiropas bagātākā viesnīcnieka dēla mājskolotājs, viņš izzina spožās ģimenes intīmākos noslēpumus, kļūst par dažu ģimenes locekļu īpašo mīluli un
mazliet bīstamu, bet augstu novērtētu rotaļlietu. Pits kaut tūlīt varētu izdevīgi apprecēties, bet viņš vēlas savu bagātību nopelnīt pats. Taču, izsapņotās jaunās pasaules reibinošo prieku, baudu un vilinājumu ieskauts, jauneklis pārliecinās, ka daži no viņa veidotajiem sakariem ir patiesi bīstami...

Ričards Meisons (1978) dzimis Dienvidāfrikā, audzis un izglītojies Anglijā, šobrīd dzīvo un strādā Ņujorkā. Pasaules pilsonis, brīvs uzskatos un rīcībā, viņš guva panākumus jau pēc pirmā romāna publicēšanas, un “Baudas meklētāja stāsts” ir viens no viņa populārākajiem darbiem. Tulkots daudzās valodās, šis romāns, tāpat kā tā galvenais varonis, savaldzina un apbur dažāda vecuma un dzimuma lasītājus.

No angļu valodas tulkojusi Ligita Lukstraupe.

Dzērvju svētība
Daina Avotiņa

Plašu popularitāti un atzinību jau ieguvuši Apgādā Zvaigzne ABC pēdējos gados izdotie Dainas Avotiņas romāni “Kad lausks cērt” un “Vīramāte”. Tagad savu ceļu pie lasītājiem uzsāk rakstnieces jaunais romāns “Dzērvju svētība”. Tas ir skaudrs, bet patiesas cilvēku un dzimtās zemes mīlestības caurstrāvots dzīvesstāsts, kura pamatā reālu ļaužu likteņi.

“Ja cilvēks savu mūžu varētu tā vienā un tajā pašā ritmā nodzīvot, kā mainās gadalaiki, – zinot, kas nāks pēc katras pagājušās dienas, pēc pagājušā gada, pēc...
Bet nabaga cilvēks, lai cik gudrs būtu, lai kādās skolās gājis, nezina pat to, kas viņu sagaida jau nākamajā mirklī. Cilvēks dzīvo ar cerību un ticību, ka ikviens nākamais mirklis un visa viņa dzīve būs gaismas apstarota,” – savas pārdomas pauž rakstniece.
Vai gaismas apstarota būs arī mazās meitenītes dzīve, kura nāk pasaulē romāna pirmajās lappusēs? Vai Liļļukam izdosies stāties pretī gan laikmeta griežu, gan ļaunu cilvēku, gan pašas vājuma sagādātajiem likteņa pavērsieniem?

Āfrikas mīlasstāsts. Mīlestība, dzīve un ziloņi
Dafne Šeldrika

Dafne Šeldrika ir pirmais cilvēks pasaulē, kas spējis veiksmīgi uzaudzināt jaundzimušu zilonēnu. Ar savu iejūtību, interesi, un neatlaidīgo darbu viņa palīdzējusi izglābt no drošas nāves daudzus ziloņu, degunradžu un citu dzīvnieku mazuļus.

Varen liela ģimene, kuras locekļiem ir gan divas, gan četras kājas – tā varētu sacīt par Dafnes Šeldrikas mīļajiem. Sirsnīgajā un aizkustinošajā vēstījumā autore stāsta gan par neparasto draudzību ar dažādiem Āfrikas savvaļas dzīvniekiem, gan par savu vīru, bērniem un daudzajiem radiniekiem. Nejauši sastapts spulgacains antilopes mazulis, rosīgs pundurmangusts un spītīgs degunradža bārenis, draiska zebra un vientuļš ziloņbērniņš Elinora – katram no viņiem ir savs stāsts, kas cieši savijies ar Šeldriku ģimenes dzīvi, rosinot viņus pievērsties brīnišķīgajam, taču ārkārtīgi grūtajam un bīstamajam savvaļas dzīvnieku glābšanas darbam mūža garumā.
Dafnes Šeldrikas “Āfrikas mīlasstāsts” pāri laikiem un pasaulei sasaucas ar dzirkstoša humora piesātinātajiem Džeralda Darela darbiem un Džojas Ādamsones stāstu par lauveni Elsu “Dzimusi brīvībai” – arī šo grāmatu rakstījusi sieviete, kas nesavtīgi strādā dzīvnieku labā, vienlaikus veidojot un kopjot arī cilvēciskās attiecības.

No angļu valodas tulkojusi Aija Čerņevska.

Noslēpuma glabātāja
Keita Mortone

1961. gads
Svelmainā vasaras dienā, kamēr ģimenes locekļi bauda pikniku pie upes netālu no savām lauku mājām Safolkā, sešpadsmitgadīgā Lorela slēpjas bērnu dienu koka namiņā un sapņo par puisi, vārdā Billijs, par pārcelšanos uz Londonu un vilinošo nākotni, ko gaida ar milzu nepacietību. Tomēr idilliskā pēcpusdiena vēl nebūs beigusies, kad meitene kļūs par aculiecinieci baisam notikumam.

2011. gads
Lorelu, kas kļuvusi par slavenu aktrisi, vajā pagātnes vīzijas. Atkal un atkal pārdzīvodama seno notikumu, viņa atgriežas dzimtajās mājās, lai atšķetinātu pagātnes noslēpumu – stāstu par trim svešiniekiem Dorotiju, Vivjenu un Džimiju, kuri nejaušības pēc satikušies Otrā pasaules kara satrauktajā Londonā un kuru dzīves sapinušās liktenīgā mezglā.

Notikumiem risinoties no 20. gadsimta četrdesmitajiem gadiem līdz pat mūsdienām, romānā “Noslēpuma glabātāja” vēstīts gan par atmiņām un noklusētiem noslēpumiem, gan par teātri un mūžīgu mīlestību.

Keita Mortone ir viena no populārākajām Austrālijas rakstniecēm, viņas grāmatas tulkotas 32 valodās un izdotas vairākos miljonos eksemplāru. Latviešu lasītāji jau iepazinuši viņas romānu “Aizmirstais dārzs”. Romānam “Noslēpuma glabātāja” piešķirtas vairākas balvas, tostarp Austrālijas grāmatizdevēju balvas par gada labāko daiļliteratūras grāmatu un gada labāko daiļliteratūras grāmatas dizainu. Informācija par rakstnieci: Kate Morton Website - Kate Morton home un facebook.com

No angļu valodas tulkojusi Ligita Lanceniece.

Izprecinātā
Simona Ārnstede

Simona Ārnstede (1967) ir diplomēta psiholoģe, kuras debijas romāns “Nepakļāvīgā” ar lieliskiem panākumiem izdots astoņās valstīs un tulkots vairākās valodās. Gan Zviedrijā, gan ārpus tās S. Ārnstedes darbi izpelnījušies neviltotu sieviešu mīlestību, jo viņas radītās varones ir nevaldāmas, pārgalvīgas un apburošas – tādas, kāda klusībā vēlētos būt ikviena romantiska sieviete.

1349. gads, Zviedrijas dienvidi. Karaļa labā roka, drūmais bruņinieks Markuss Jervens, gaida ierodamies sievieti, kas iepriecinās un sasildīs viņu šajā naktī. Taču kareivis atved pavisam citu – jauniņu meiteni, acīmredzami augstdzimušu, turklāt pilnīgi kailu. Tā ir Iliāna, kuras tēvam ir daudz iemeslu ienīst Markusu Jervenu, un beidzamais no tiem – Markuss nejauši noslepkavo viņa dēlu, Iliānas brāli. Draud sākties slaktiņš, taču tas nebūtu pa prātam karalim Magnusam Ēriksonam, kurš ieradies, lai gūtu dienvidu augstmaņu atbalstu.
Karalis, apspriedies ar savu daiļo sieviņu francūzieti Blānšu, pavēl Markusam precēties ar apkaunoto meiteni un samaksāt viņas vecākiem asinsnaudu par dēlu. Lēmums šķiet nepatīkams vienīgi līgavai un līgavainim. Markuss ir visā karaļvalstī pazīstams ar ātro un slepkavīgo dabu, viņu interesē bagātība un slava, nevis sievietes. Savukārt Iliāna... viņai ir pašai savi plāni, un laulības ar Markusu tajos nav paredzētas...

No zviedru valodas tulkojusi Rute Lediņa.