“Neputns” izdevis Ingas Gailes dzejoļu krājumu “Lieldienas”
“Lieldienas” ir dzejnieces un rakstnieces Ingas Gailes sestais dzejoļu krājums. Grāmatas redaktors ir Kārlis Vērdiņš, dizaina autore – Zane Ernštreite.
Kopš Ingas Gailes iepriekšējās dzejas grāmatas – krājuma bērniem “Vai otrā grupa mani dzird?” – iznākšanas pagājuši četri gadi; kopš lasītāju un kritiķu atzinīgi novērtētā krājuma “Migla” – seši. Jaunajā dzejoļu krājumā autore ved lasītāju sev līdzi 21. gadsimta pasaules īstenībā, kuru brīžiem līdzīgi spējiem zibspuldzes zibšņiem izgaismo biblisko Lieldienu notikumu atplaiksnījumi. Skaudras un griezīgas intonācijas, bejēdzīgu ciešanu un cilvēcības aptumsuma tēma šajos dzejoļos mijas ar maigumu un vēlmi pēc ticības, cerības, mīlestības.
“Krājumā es mēģinu rakstīt savādāk nekā iepriekš, mēģinot ar formas līdzekļiem mainīt binārās opozīcijas – labs/ slikts, balts/melns. Ir arī tradicionālas formas dzejoļi, bet ir dzejoļi, kas eksperimentē ar fonētiku, dzejoļi, kas apskata šķietami nepoētiskas tēmas. Priekšplānā izvirzās personības veidošanās tēma, mēģinot atbilst sabiedrības noteikumiem un tai pašā laikā tos apšaubīt gadījumos, kad tie smacē liriskā varoņa būtību,” atklāj pati autore.
Inga Gaile (1976) ir viena no pazīstamākajām mūsdienu latviešu dzejniecēm, piecu dzejoļu krājumu autore, saņēmusi vairākas prestižas literārās balvas – Klāva Elsberga prēmiju (par krājumu “Laiks bija iemīlējies”, 1999), Annas Dagdas fonda balvu (par krājumu “Raudāt nedrīkst smieties”, 2004), Dzejas dienu balvu (par krājumu “Kūku Marija”, 2007), Ojāra Vācieša prēmiju (par krājumu “Raudāt nedrīkst smieties”, 2004, un “Migla”, 2012) u. c. Pazīstama arī kā vairāku teātra darbu autore – gan dramaturģijā (lugas “LV”, 2005; “Neuzticīgie”, 2009; “Āda”, 2011; “Četras naktis”, 2013; “Trauki”, 2014) ), gan režijā . 2016. gadā vēsturisko romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” izdots Gailes debijas romāns “Stikli”, bet šī gada sākumā publicēts Ingas Gailes pirmais detektīvžanra darbs – romāns “Neredzamie”.
Ingas Gailes dzejoļi atdzejoti angļu, lietuviešu, zviedru un bengāļu valodā.